Dienvidu rasisms filmā The Help (2011)

Nu jau nevienam nav noslēpums, ka Oskaru kā labākā otrā plāna aktrise saņēmusi Octavia Spencer  par lielisko tēlojumu filmā The Help, kas diemžēl pati palika bez Oskara. Saku diemžēl, jo manuprāt filma bija pietiekami interesanta un svaiga, lai būtu ieguvusi zeltīto statueti.

Filmas darbība norisinās 60. gadu ASV, laikā kad aktualizējies melnādaino iedzīvotāju tiesību jautājums. Galvenā varone Skītera (Emma Stone) ir jauna žurnāliste, kas tikko pabeigusi skolu un atgriezusies dzimtajās mājās ASV dienvidos. Tiem, kas lasījuši Vējiem Līdzi nav noslēpums, ka tieši dienvidu štatos vienmēr bijušas visaktuālākās problēmas saistībā ar melnādaino tiesībām, jo šejienieši vēsturiski ir bijuši vislielākie vergu turētāji. Arī 60. gados, pēc verdzības atcelšanas, lielākajai daļai ģimeņu ir melnādainas kalpotājas, kurām gan maksā, taču kuras tik un tā nemitīgi saskaras ar dažādām rasisma izpausmēm.

Galvenā varone Skītera redz kā pret kalpotājām izturas viņas augstprātīgās draudzenes, un nolemj, ka vēlas uzrakstīt grāmatu, kas labākajās žurnālistikas tradīcijās dotu balsi bezbalsīgajiem, šajā gadījumā pašām apspiestajām kalpotājām. Skīterai izdodas pierunāt divas no savu draudzeņu kalpotājām, Eibelinu (Viola Davis) un Minniju (Octavia Spencer) atklāti runāt par piedzīvoto. Rasisma pārņemtajā sabiedrībā netrūkst cilvēka cieņu aizskarošu repliku un uzvedības, piemēram, mājās tiek izbūvētas speciālas tualetes melnādainajām kalponēm, lai saimnieki nesaķertu viņu slimības. Lai gan verdzība jau daudzus gadus ir atcelta, par kalponēm joprojām runā kā par īpašumu. Daudzas no kalpotājām baidās atklāti runāt par notiekošo, jo zina, ka tam būs sekas. Tomēr pavedienu, pa pavedienam Skīterai izdodas iegūt sieviešu uzticību un grāmata iznāk atklātībā.

Filma runā par ļoti nopietnām problēmām, taču neuzdzen smagumu. Vizuāli tā ir koša, krāsaina un gaiša. Varoņi ir vietām komiski, mazliet absurdi un tai pat laikā spēcīgi. Man patika arī 60. gadu retro ģērbšanās stils, frizūras un ideālās mājsaimnieces attēlojums. Tomēr filma arī labi parādīja, ka aiz ārēji perfektās fasādes bieži vien slēpjas visai šausminošas cilvēku rakstura iezīmes – vīriešu vienaldzība, un sieviešu augstprātība un pat ļaunums.

Šo filmu ir iespējams noskatīties vienā elpas vilcienā, jo tā ne brīdi nav garlaicīga un nemoka skatītāju ar filosofiskiem dialogiem, bet runā par patiešām nopietnu problēmu. Šī ir viena no tām filmām, kuras skatīšanās laikā piedzīvojam taisnīgas dusmas un gribas, lai ļaunais tēls, šajā gadījumā Hillija (ko, manuprāt, vienkārši lieliski attēlo Bryce Dallas Howard) ņem nelabu galu. Tāpat filmas laikā ir brīži kad gribas gan smieties gan raudāt un just līdzi, tādējādi izdzīvojot visu emociju gammu un radot iespēju patiešām identificēties ar varoņiem.

Dodu filmai 8,5 Tējtasītes, par efektīgu dienvidu atainojumu un lielisku aktierspēli. Treileris šeit

About these ads

2 komentāri

  1. Manuprāt, viena no labākajām, ja ne pat labākā pagājušā gada filma. Patika gan saturiskajā, gan vizuālajā, gan emocionālajā, gan visādā citādā ziņā. :)

    1. Piekrītu par emocionālo faktoru. Sen nebiju skatījusies filmu, kur tik ļoti jutu līdzi varoņiem. Un, protams, vizuāli arī šī filma bija īsts acu prieks. Man vispār ļoti patīk šāds retro stils :)

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 337 other followers

%d bloggers like this: