My Confessions as a Shopaholic…


Lielā, ļaunā izpārdošana

Neba es ko jaunu pateikšu, tomēr pēdējās izpārdošanas laikā sanāca tā pavairāk piestaigāt veikaliem un papētīt tur esošo. Secinājums viens – cenas mainās kā laimīgas loterijas cipari.

Vispārīgs novērojums – izpārdošanas sākums – mantu netrūkst, cenas ne visai draudzīgas. Nedēļas beigas – mantas vēl ir, cenas krīt. Izpārdošanas beigas – preces maz, bet parādās jaunas nocenotās, kas pirms tam neticami uzskrullētas. Vietām vecās pārcenotas uz pusi vēlreiz. Izmēru paliek mazāk, aksesuāru normālu praktiski nav. Jaunās kolekcijas vēl lāga neredz, sak’ jāatbrīvojas no krāmiem papriekš. Parādās arī jauni brīnumi, visticamāk no noliktavām izvilkti, lai iesmērētu pircējiem zem vārda izpārdošana.

Ieguvumi un zaudējumi

Ja brīvo laiku izvēlaties pavadīt sirojot pa izpārdošanām, var nākties rēķināties ar vairākām blakusparādībām. Pirmā – ja vien makā būs kaut necik naudas, nopirkts tiks, ne tikai tas, ko patiesi vajag, bet arī to, ko galīgi nevajag. Piemēram, man ‘’paslīdēja kāja’’ uz vasaras blūzi. Kur prāts? Ārā – 20 °C , kas zina, līdz vasarai vēl gaume paspēs nomainīties. Turklāt skaidri zināms, blūze tikai 2 eksemplāri, tātad palikusi pāri no iepriekšējās sezonas. Un tomēr nē. Mārketinga velniņš sēž uz pleca un uzbāzīgi čukst – nu tagad tak’ ir lētāk, tas ir labs ieguldījums. Jāatzīst, ka šis ir gandrīz citāts no Sophie Kinsella ‘’Confessions Of A Shopaholic’’ . Grāmata, lai gan pārspīlēta un smieklīga, (filmu nav vērts pieminēt, bija pārāk sagrozīta, skatīties vērts bija tik dēļ smukajām drēbēm), tomēr baisi trāpīga mūsdienu patērētājsabiedrībai.

Un kas gan tā būtu par patērētājsabiedrību, ja negadītos tādas kļūdas kā vienādi apģērbi? Nākamais episkais šopinga fail man gadījās ar nocenotu ādas imitācijas vesti… Lieliski, labi derēs ar ādas svārkiem uz maniem Undercover kerzavniekiem. Nelaime tāda, ka neesmu vienīga, kas siro pa veikaliem kā alkatīgs pirāts. Draudzenei tāda pati parādās pēc divām dienām. Saka, esot pirmā aci uzlikusi. (Not that I recall) Cena, vai pareizāk sakot, tās kritums – draudzīgs. Āda patīk mums abām. Nav ko īpaši brīnīties. Ja iesim kopā, nāksies saskaņot apģērbu, lai nenoiet greizi. Te nu atkal nopūšos par masu produkciju un secinu, vienīgais veids ir apkarināt apģērbu ar dažādiem aksesuāriem un mierināt sevi, ka katrs jau drēbes iznes savādāk. Neba vidusmēra (hm… vai es teicu vidusmēra? Vidusmērs jau pie mums bagātnieks) cilvēks var iepirkt zīmolus un droši defilēt pa ielām nebaidoties sastapt vēl kādu tādu pašu. Šajā gadījumā veicas tiem, kas draudzējas ar ārzemju veikaliem vai pasūta internetā.

Ciparu maiņa

2 nedēļu garo izpārdošanu sadalīju 3 daļās, sākumā aiz gara laika, beigās, jau aiz intereses.

Spilgts piemērs, ciparu maiņai –  izpārdošanas sākums – parasts melns tops 3.45 Ls, tās pašas nedēļas beigas 0.95 Ls. Gandarījums maciņam un arī saprātam. Līdzīgs scenārijs atkārtojas ar šalli, kas izpārdošanas sākumā jau skaitās nocenota, savukārt, beigās nocenojas vēlreiz un uz pusi.

Un tad vēl gadījums ar somu…  Nopirku necerēti lēti, atnesu mājas un nevajadzēja daudz, lai saprastu, ka caura. Vēl nebija gadījies tā izgāzties, parasti nopētu ko pērku. Tad nu visai sašļukusi dodos atpakaļ, lai preci atgrieztu. Pārdevēja, nemaz ne pārsteigta gatava atgriezt naudu, vai šo pašu somu citā krāsā. Diemžēl mana caurā bija vienīgā brūnā, tad nu paņēmu atpakaļ naudu. Izpārdošanas beigās atgriežos pasirot vēlreiz. Un nelaimīgā soma, šoreiz zilā krāsā un vesela, turklāt nocenota uz pusi vēlreiz. Ko dara īsts šopaholiķa gars? Nopērk zilu un par pusi naudas. Kārtējo reizi uzskatot, ka ir apgājis kapitālismu 😀 un mēģinot neaizdomāties, ka patiesībā, taču man vajadzēja brūnu, nevis zilu. Ja vajadzētu zilu, būtu uzreiz apmainījusi, ne ņēmusi naudu.

Tas pats atkārtojas bieži ieraugot cipariņus, kas samazināti ne tikai uz pusi, bet pat trīskārtīgi. Jo lielāka cenu starpība, jo lielāka iespēja, ka cilvēks uzķersies uz ‘’izdevīgā’’ pirkuma. Šajos gadījumos žēlīgi, ka neaizdomājamies līdz patiesajai pašizmaksai. Piedodiet, neticu, ka nabaga ķīnieši, kas šo visu ražo, saņem pēcāk precei uzliktai maksai atbilstošas algas.

Kas pozitīvs no visa šī? Ja nav pārāk augstas prasības, var lēti dabūt preces ar brāķīti, pa mazām naudām (nākas gan izvērtēt cik neliels ir brāķītis). Vai arī gluži vienkārši reti dīvainas drēbes, ko neviens nav spējis nekur pielasīt klāt. Šeit jau rodas zināms azarts un iespēja izpausties kreatīvi.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: