Groteskā Brīnumzeme – Alice In Wonderland


Es esmu pilnīgi ķerts, bet tādi jau ir visi dižākie prāti.

Beidzot arī es tuvāk iepazinos ar šībrīža trendu – nesen uz ekrāniem nonākušo Tima Bērtona jaunāko auklējumu Alice In Wonderland. Kas gan nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka es piederu pie tiem, kas filmu gaidīt gaidīja jau kopš pirmās baumas par tās uzņemšanu. Bērnībā Kerola darbu neizlasīju un tomēr izdzirdot, ka mans visu laiku mīļākais režisors Bērtons ir ķēries klāt 19. gadsimta viktoriānisma ēras tematikai adaptējot ekrāniem visnotaļ ekscentriskā Luisa Kerola gara darbu, skaidri zināju, ka šis ietilps kategorijā – must see.

Pirms iešanas uz filmu palasījos atsauksmes un recenzijas, vairāk gan aiz ziņkārības, nekā domājot, ka tas varētu mainīt manu lēmumu iet vai neiet. Laikraksta Diena mājas lapā publicētajā recenzijā Normunds Naumanis raksta: ’’Baidos, ka nefanus filma samulsinās tik ļoti, ka tie vienkārši zaudēs runājamo.’’Un šim es varu daļēji piekrist, jo man kā Bērtona stila die hard fanam, protams, filma likās konfekte, taču neņemos prognozēt ko domā tie, kas ar Bērtonu sastopas pirmo reizi un devušies uz kino noskatīties Walt Disney Pictures pasaku. Tiesa, reklāmas kampaņa acīmredzot ir visnotaļ izdevusies un filma veiksmīgi padarīta par popkultūras produktu. No otras puses, tas, ka filma pirmajās desmit dienās parādīta jau 26 402 skatītājiem Latvijā, vēl nenozīmē, ka visi, kas to apmeklēja, to uzskata par labu esam.

Cik samaitāti esam?

Disneja ietekme ir manāma, jo biļešu rindā nācās stāvēt kopā ar bērnu baru. Sajutos dīvaini, jo aptuveni nojautu, ka dodos uz kaut ko mazliet gotisku, krietni ķertu un ar apslēptu domu apakšā. Ko gan šeit dara trešklasnieki? Acīmredzot, Disneja pozitīvais tēls ir ļāvis vecākiem palaist savas atvases uz pavisam nevainīgu pasaciņu bērniem. Par to cik nevainīga šī pasaciņa galu galā bija, ir vērts pastrīdēties. No vienas puses, ja jau mūsdienās vairs ar aizdomām neskatāmies uz tādām animācijām, kā Līgava Līķis vai Murgs pirms Ziemassvētkiem,  kāpēc, lai Alise būtu izņēmums? Jā, iespējams, ar pieaugušā domāšanu, ezers, kur peld nocirstas pavalstnieku galvas kurām Alisei veikli jālēkšo pāri, lai iekļūtu pilī, ir uztverams nopietnāk kā tikai dekorācijas… Taču mūsu samaitātības līmenis ir vērtējams ne jau no filmām, kuras mēs apmeklējam, bet gan no tās pasaules,  kāda valda sirds un smadzeņu dziļumos. Tādā gadījumā bērniem ar savu vēl ne tik ļoti samaitāto uztveri (vai varbūt sacīt – uztveri, kas līdz galam nesaprot lietu būtību. Nu līķis vairs nudien nav nekas ekstravagants, redzēts katrā otrajā bojevikā, ko rāda TV) nevajadzētu to uztvert tik saasināti kā pieaugušajiem. Ne velti mums visiem bērnībā tā patika Addams Family un visādi spoku stāsti. Un neatceros, ka kāds būtu smagi pārdzīvojis raganas iegrūšanu krāsnī Ansītī un Grietiņā. Turklāt jāpiezīmē, ka visas šīzīgās detaļas Bērtons bija pasniedzis pieklājīgi un glītā iesaiņojumā. Tiem, kam liekas, ka Bērtona Alises interpretācija ir baisa, derēja mazliet paspēlēt PC spēli American McGee’s Alice, kuras galvenā varone savu stāstu sāk psihiatriskajā klīnika un Češīras kaķis ir pa pusei panks. Kā sacīts, stāsts būs sevišķi veiksmīgs, ja tiks uzbūvēts uz apslēptiem arhetipiem, kas vajadzīgā brīdi pašiem nemanot nonāks mūsu apziņā. Un kur gan vēl veiklāk noslēpti arhetipi, ja ne pasakās? Arī šīs versija par Alisi pavisam noteikti bija pasaka. Tikai šoreiz vairāk gan pieaugušajiem. Veiksmīgi tika apspēlēts labā un ļaunā kults – varonis (šajā gadījumā gan varone), kuram stāsta beigās jāuzvar ļaunais pūķis, kas simbolizē tautas bailes un apspiestību. Ļaunais monarhs – Sarkanā karaliene, kuras galmā valda liekulība un izlikšanās vai nu aiz bailēm vai pašlabuma meklējumiem versus pārspīlēti klīrīgā Baltā karaliene, kuras valstībā tā vien liekas, visi ir veģetārieši un staigā apkārt mazliet appīpējušies. Ak, jā, viņa izlemj neizliet asinis, jo tas esot pret viņas pārliecību (un tas jau nekas, ka puse karaļvalsts dzīvo verdzībā – principi, redz…).

Tēli un tēlotāji

Ja runājam par karalienēm, jāpiebilst, ka Helēna Bonema-Kārtere savā Sarkanās Karalienes lomā kā jau parasti bija absolūti dievišķīgi nešpetna. Nu piestāv viņai tie nekrietnie raganīgie tēli. Šajā gadījumā Annas Hetavejas tēls pārliecināja krietni mazāk, turklāt bija neierasti  uz viņu skatīties ar tik ekstrēmu grimu un baltiem matiem. Mans pieticīgais viedoklis – viņai tas īsti nepiestāvēja. Kas attiecas uz košāko no tēliem – Mad Hatter, nebūšu objektīva, jo Džonijs Deps vienmēr ir bijis mans favorīts, (varbūt vienīgi izņemot Pirates Of The Caribbean, kas man likās pārāk komercializētas). Mad Hatter, manuprāt, bija filmas spilgtākais tēls – no vienas puses, galīgi traks, no otras – dzīvesgudrs un pat maķenīt romantisks tēls, nezaudējot krietno devu jauneklīguma. Varētu pat teikt, ka Cepurnieks bija spilgtāks par brīžiem niķīgo, taču it kā cēlo Alisi, ko atveidoja Mia Vasikovska – manuprāt, vizuāli ļoti piemērota lomai – trausla, bāla porcelāna lellīte (tēls gan nedaudz atsit Sweeney Todd Džoannu – zeltmatīti ar skaisto balsi). Tas tikai pierāda, ka,  Bērtonam ir savi knifi, ar kuriem viņš strādā un kurus auditorija acīmredzami apēd, tādēļ negribas sūdzēties par klišejiskumu, taisnības labad sauksim to par stilu. Ja vēl par tēliem, tad oriģinalitātes ziņā Cepurniekam līdzās stāv vien Češīras kaķis. Pirms skatījos filmu, kaut kur dzirdēju, ka viņš esot nu šausmīgi baiss. Atļaujos galīgi nepiekrist, jo tik stilīgs pūkainis sen nebija redzēts. Nu un kas, ka viņam noasināti zobi un kažoks ar tirkīza krāsas svītrām… 😀

Pievienotā vērtība man – krāsas! Daudz, daudz krāsu un savādu formu – īsts baudījums acīm, lieliski atgādināja kāpēc man tā patīk Bērtona filmas.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: