How To Train Your Dragon


Savu kīnomīļa pienākumu pildīju arī aprīlī. Mans šī mēneša guvums DreamWorks ražotā animācija How to train your dragon. Iemels kāpēc apmeklēju – pēc noskatītā treilera pūķis tik ļoti atgādināja manu franču buldogu, ka sapratu, šoreiz derēja kaut kas plain cute. Neko pārāk cute, izņemot pašus pūķus, konkrētāk vienu no viņiem, gan nesamanīju. Iepriekš rakstīju pārdomas par Alisi Brīnumzemē un šīzīgumu, tad šeit jāsaka šīzīguma nebija, toties vardarbīgas ainas gan. Animācijas jau sen vairs neražo tikai bērniem (nē, šī nav tikai  atmaska, ko izmantoju, lai varētu teikt, ka tās skatos :D)

Kārnais intelektuālis

Runa bija par vikingiem, un ja reiz tā, tad tik zvetēt ar cirvjiem un rungām, kuģot un būt neaptēstiem. Visu šo rupekļu barā ir pagadījies kāds kārns intelektuālis, kas sākotnēji pats vēl nezin ko grib, bet vēlāk jau izaudzē radziņus un nadziņus un atklāj sevī tādu pašu drosmi kā ietiepīgajā tēvā, kas ir visu vikingu vikings. Sižets diezgan tipisks – tēvs nesaprot mazliet mīkstmiesīgo dēlu. Arī pats dēls sevi nesaprot, īpaši, kad sagūstījis pašu baisāko no pūķiem, Tumšo Fūriju, nespēj to nogalināt. Ziņkāres dzīts viņš izlemj izpētīt, kas tas īsti pūķītim vēderā (jo neviens par tiem neko nezin, tikai baidās) un palēnām sadraudzējas ar visai mīlīgo radījumu. Stāstam pa vidu vītero arī blondā vikingu meiča Astrīda, kas gan sākumā nicina kārno pūķumīli, taču beigas, protams, ir laimīgas un sākotnēji kuslais puika pārvēršas varonī ar dāmu pie sāniem.

Animētie gladiatori

Man nepatika sadisma daļa, jo džekiņš filmas beigās kaujā pazaudēja vienu kāju, tāpat kā filmas sākumā vienu spuru (or whatever you call to dīvaino izaugumu astes beigās) pazaudēja pūķis. Tas abus bēdu brāļus vienoja un simbolizēja arī pārciesto cīņu un iegūto pieredzi. Ideja jau laba, tomēr ja man būtu 10 gadi un es skatītos kā vikingi ierīkojuši pūķu arēnas (atsauce uz gladiatoru cīņām), kurās zvetēt it kā nešķīstajiem radījumiem pa galvu, un filmas beigās vēl galvenajam varonim, kas knapi izglābjas no nāves, liktenis atņem vienu ekstremitāti, es nebūtu pārāk smaidošs bērns. Ja lasām starp rindiņām, protams, ne no vienas kaujas nevar iznākt tāds pats kā sākumā, attīstība un pārmaiņas, saprotams, ir sāpīga lieta, tomēr beigu galā kaut kā žēlīgi palika, ka varonim tā nenoveicās. Citādā ziņā beigas laimīgas – miers virs vikingu zemes un cilvēkiem un pūķiem labs prāts. Izrādījās, ka tie nemaz nebija nešpetni (as always, vienkārši nesaprasti). Vizuāli baudāms darbs, detaļas acij tīkamas un reālistiskas. Tomēr, pamanīju arī Avatara gaisā peldošās salas. Lielākais mīnuss – dublēta latviešu valodā, kas man personīgi vienmēr traucē izjust filmas garšu. Viena forša oga – vikingiskais skaņu celiņš, īpaši uzsverot, titros skanošo Jónsi gabalu Sticks & Stones.

Pievienotā vērtība speciāli man– super-duper-kolosāli-mīlīgais pūķis – Tumšā Fūrija.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: