Top albumi 2010


Veidojot šo topu balstījos uz pilnīgi subjektīvām izjūtām par albumiem, kas man aizvadītajā 2010. gadā ir likušies klausāmākie. Tas tika darīts nebalstoties ne uz kādiem īpašiem kritērijiem vai žanriem, vien uz sajūtām un asociācijām. Pēc tam maķenīt palūrēju, ko tad saka tie, kas no mūzikas kaut ko saprot – Roling Stone, NME un Pitchfork u.c. Dažus esmu trāpījusi, citus galīgi nē.

Tāds galējais secinājums varētu būt, ka šis gads mūzikā man saistījies pārsvarā ar britiem, un arī dažiem lieliskiem debitantiem. Vienīgais žēl, ka daudz labu grupu albumi vairs nevar tikt skaitīti kā 2010. gada. Mana mīlestība Bat For Lashes albumam Two Suns, Mumford & Sons albumam Sigh No More, Metric albumam Fantasies, Tiesto albumam Kaleidoscope, Florence And The Machine albumam Lungs un Xx albumam XX šogad nav gājusi mazumā, gluži otrādi – krietni vien augusi. Taču arī šajā gadā ir jauni atklājumi, kurus nākotnē nevajadzētu aizmirst. Lai muzikāls Jaunais 2011. gads!

1. Hurts – Happiness

Nav neviena grupa pēc Placebo, kas būtu likusi tik ļoti griezt uz riņķi kādu albumu. Puišu ieturētais, klasiskais stils, noķemmētie mati un labi piegrieztie uzvalki, savdabīgais un mazliet nolemtais, sintētiski-posīgais skanējums lika man sekot viņu gaitām jau sākot ar pašu pirmo singlu – Wonderful Life, kas bija lieliski ieturēts labākajās 80. gadu tradīcijās.

Happiness priekš manis ir iedvesmojošākais 2010. gada albums, par spīti tam, ka tas balansē uz robežas ar banalitāti dziesmu tekstos. Tiesa to atsver pieklājīgi drūmā noskaņa, ko rada tieši kompozīciju muzikālā daļa. Hurts tiek salīdzināti ar Pet Shop Boys un Depeche Mode. Pēc manām domām, tas nav nekas slikts – ir uz ko tiekties.

Klausoties albumu favorītos iekrita dziesma Evelyn ar visai klišejiskām rindiņām: – ‘’Stay with me Evelyn, don’t leave me with medicine’’, kompozīcija Illuminati, kas manuprāt ir depresīvākais un arī svinīgākais albuma gabals. Vēl Happiness albūmā var sastapties ar Kailiju Minogu dziesmā Devotion, un, protams, īpaši svinīgu skanējumu piedod gospeļkoris dziesmā Stay.

2.Tricky – Mixed Race

Arī otro vietu iekarojis mākslinieks no Apvienotās Karalistes. Bijušajam Massive Attack dalībniekam, trip-hop pārstāvim Tricky šis ir devītais albūms. Atzīšos, līdz šim nebiju iepazinusies ar viņa radīto mūziku, bet kā izrādās papētot mazliet dziļāk – biju pazīstama no diviem soundtrackiem manu tīņu gados mīlētajās filmās – Queen Of Damned, kā arī The Crow: City Of Angels.

Albumu Mixed Race izlēmu noklausīties divu iemeslu dēļ. Pirmais – man bija patiešām piegriezies indie pops/roks, un otrs – sen jau bija radusies interese par trip-hopu kā par žanru. Jāatzīst tādu muzikālo dažādību un žanru sajaukumu kā Mixed Race līdz šim vēl nebiju dzirdējusi sabāztu vienā albumā. Taču iespējams tieši šī dažādība padara albumu neaizmirstamu un īpašu. Dziesmas šķiet īstas un nesamākslotas, savukārt zemais, aizsmakušais vokāls ir īsta bauda ausīm. Ir grūti izcelt kādu īpašu skaņdarbu, bet pirmais, kas iekrita ausīs un lika klausīties tālāk bija Kingston Logic. Albums, kas nav domāts tikai fonam.

3. The Irrepressibles – Mirror Mirror

Jau atkal debija. Un jau atkal briti. Asociācijas ar sidri plosošu arlekīnu uznācienu. Kaut kas tam cirkam piemīt nu tāds… ka kamols saspiežas kaklā. Tā īsumā gribētos raksturot pirmo iespaidu par The Irrepressibles, pateicoties tam, ka iepazinos ar grupu noskatoties klipu ar viņu dziesmu In This Shirt, kas bija skaņu celiņā filmai Forgotten Circus. Otras asociācijas ir ar panciskajiem, burleskas, gotikas un kabarē piesātinātajiem Dresden Dolls, kas ilgu laiku turējās manu favorītu augšgalā. Nedaudz prātā pavīd arī Tiger Lillies stils.

Ir tikai dabiski, ka no 10 cilvēku orķestra var sagaidīt smalki izstrādātu, emocionāli bagātu un konceptuālu mūziku. Albums Mirror, Mirror ir kā smalks vīns vēl smalkākās viesībās – paņem tikai vienu glāzi, bet ar to būs gana visam vakaram. Ja neskaita vispamanāmāko albuma gabalu In This Shirt, otra mesmerizējošākā kompozīcija ir The Tide. Dažkārt skaistums ir vislielākajā vienkāršībā, bet citkārt ir nepieciešama laba deva teatralitātes, jo bez tās neviena māksla nevar dzīvot. Radot šo albumu The Irrepressibles acīmredzot to ir ņēmuši vērā.

4. Stars – The Five Ghosts

Tāpat kā esmu kritusi uz britiem, topā ir arī kanādieši (lielisku mūziku, manuprāt, rada kanādieši Metric, un arī Crytal Castles nav zemē metami). Stars pārsteidz ar tādu dreamy vokālu, sirsnīgām lirikām un lielu, nesalaužamu mieru. Atmosfēra klausoties šo albumu garantēta.  Reiz man viena draudzene pārmeta, ka viss, ko es klausos ir lullubies, šis ir tipisks piemērs. No sevis neaizbēgsi – izrādās, ka Stars radījuši arī kaverversiju The Smiths dziesmai Asleep, kas krietnu laiku pavadīja pleilistē tiesa gan Emilie Autumn kaverversijā.

Albuma labākās dziesmas, manuprāt, Dead Hearts un Wasted Daylight – cik pirmā muzikāli pozitīva, tik otrā melanholiska. Labs līdzsvars. Un tomēr…šis albums varētu būt drīzāk fona mūzika

5. Band Of Horses – Infinite Arms

Band Of Horses šogad vajadzētu saņemt uzslavas par ļoti vienkāršu, bet labu albumu. Dziesmas nav no tām, kas paliek galvā un skan visu laiku, taču noteikti ir no tām, kuras labprāt dzird atkārtoti. Kā vecas, mīļas čības kurās iekāpt atgriežoties mājās. Personīgi manās ausīs visilgāk nosēdēja meldiņi no Factory un Laredo. Neuzbāzīgs, silts un stabils albums.

6. Wild Nothing – Gemini

Vēl viena debija. Ar Wild Nothing iepazinos pateicoties Radio 101, kur tika atskaņota Summer Holiday. It kā jau nekā īpaša, tikai īstas vasaras smarža un noskaņa kā vecās filmās par dekādēm, kuras vairs neatgriezt. Vēl viens noskaņas albums. No dziesmām vēl varētu izcelt – Gemini un Chinatown.

7. Hot Chip – One life Stand

Un atkal atgriežamies Lielbritānijā. Esmu paknābājusi šo to no Hot Chip iepriekšējās daiļrades, tāpēc varu teikt, ka viņu stils man iet pie sirds. Arī One Life Stand neliek vilties. Manuprāt, arī visai asprātīgs albuma nosaukums. Dziesmās manāma enerģija un vitalitāte, kas savītas veiksmīgā kopējā izkārtojumā ar kāpumiem un kritumiem. Viens no augstākajiem punktiem, manuprāt, tiek sasniegts jau albuma sākumā ar dziesmām One Life Stand un Brothers. Viena no tām grupām, kur var teikt: ‘’Ā, jā, šita ir forša’’, bet pārsvarā tika tajos gadījumos, kad tev to atgādina.

8. Arcade Fire – Suburbs

Kritiķi ceļ debesīs (Pitchfork – 11. vieta, Rolling Stone – 4. vieta, NME – 2. vieta ). Tā kā esmu slinka un jaunumus nemedīju un noriju (vai nenoriju) pārsvarā tikai to, kas nejauši iekrīt ķepās, nāksies vien atzīt, šīs brīnums nonāca manās ausīs, tikai, kad sāku domāt par gada labākajiem albumiem un pamanīju, ka lielie un varenie to atzīst par labu esam. Noklausījos pirmo reizi, nesapratu par ko tāds excitements. Ar otro reizi jau nedaudz iepatikās. Topā ieliku, jo tomēr pāris dziesmas – Modern Men un Sprawl II, aizķērās muzikālajā atvilktnē un turpmāk tiks patērētas uzturā.

9. Sia – We Are Born

Albums, par kuru sākumā nespēju saprast, patīk vai nē. Noklausīties šo dziesmu kompilāciju mani pamudināja divas ļoti skaistas dziesmas Breathe Me, kuru kaut kur nejauši padzirdēju un I’m In Here, kuru arī padzirdēju tik pat nejauši. Tā nu man bija radies priekšstats par to kādam būtu jābūt albumam, bet es kļūdījos. Sia nav tikai melanholiskas, maigas balss īpašniece vai Tori Amos stila pēctece, kā biju iedomājusies.  Albumā sastopamas pārsvarā ašas kompozīcijas, piemēram, Clap Your Hands vai Stop Trying. Ja nebūtu īpatnējais balss tembrs, nezinu vai šī mūzika būtu tā, kas mani pārliecinātu , bet pateicoties tam, ka šis mazliet ņaudošais dziedāšanas stils, kas manai bijušai dziedāšanas skolotājai, iespējams, liktu raukt degunu, mani netraucē, albumu varu nolikt plauktiņā – dažreiz.

10. The Divine Comedy – Bang Goes The Knighthood

Baroka pops, ar kādreizēju līdzību R.E.M. Tā vēsta resursi. Viss, ko es pamanīju albumu klausoties, bija viegla visai pozitīvas noskaņas mūzika, kas vietumis spēlējas ar klausītāja uzmanību brīžiem pamainot stilu. Pietiekami interesanta, lai iekļautu topā un klausītos pie attiecīgā garastāvokļa. Ne tik ļoti interesanta, lai iztirzātu sīkāk. Dziesmas, kas pieķērās pie sirds – Down In The Street Below, Bang Goes The Knighthood un At The Indie Disco.

Ko domā tu?

  1. Mumford & Sons – Sigh No More

Teorētiski tas vairs nav tīrs 2010. gada albums, jo ja ticam vikipedijai, Sigh No More iznāca Lielbritānijā jau 2009. gada oktobrī, savukārt 2010. gada februārī to sadzirdēja ASV. Tomēr, priekš manis tas ir un būs albums, kas visspilgtāk asociējas ar 2010. gada vasaru. Stādot šo topu ne mirkli mani nemāca šaubas par Mumford And Sons iekļaušanu, ja ne pirmajā vietā, kur šogad tomēr iespraucās Hurts, tad otrajā noteikti. Bet noskaidrojot, ka tas tomēr ir pagajušāgad aprodukts, mazliet aplauzos.

Albums sastāv no divpadsmit, manuprāt, vienlīdz lieliskām kompozīcijām, kuras savā starpā sacenšas par dungojamākās dziesmas titulu. Starp potenciālajām uzvarētājām var minēt visiem zināmo The Cave, enerģiskās Roll Away Your Stone un Little Lion Man, kā arī skumīgas White Blank Page un After a Storm. Man bija radies iespaids, ka folks lielākoties ir mazliet pacilājošs un priecīgs. Šīs nav izņēmums, tomēr, Mumford & Sons parāda, ka arī caur šāda stila dziesmām iespējams labi izteikt savu lielo sāpi. Plus, lirikas ir krietni augstākā pilotāžā par pamesto siržu žēlabām. Albums, kas neapniks arī pēc vairākiem gadiem.

3 komentāri

  1. MikisEdzulsons · · Atbildēt

    Pavisam noteikti Ufomammut – Eve

    Like

  2. No minētajiem albumiem aizvadītajā gadā Hurt albums visvairāk gāja pie sirds ar dziesmām Wonderful life un Stay, tomēr vēl arvien visvairāk patīk senāka dziesma Alone with see.

    No šeit neminētiem, kas man personīgi visvairāk gājuši pie sirds ir daži, kurus varu pieminēt. No pašmāju albumiem visvairāk Skyforger – Kurbads. No citiem pirmie klausītākie, kas nāk prātā ir Lifehouse – Smoke & Mirrors un Thriving Ivory – Through Yourself & Back Again. Abus gaidīju nepacietīgi, pirmo dēļ vecāko albumu mīļām dziesmām, kaut gan jaunais nepārspēja iepriekšējos un otro dēļ savdabīgā un patīkamā vokāla, kas arī jaunajā albumā nelika vilties.

    Like

    1. Lifehouse – Smoke & Mirrors visu albumu neesmu dzirdējusi, bet man diezgan labi gāja pie sirds dziesma – Halfway Gone.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: