Top filmas 2010


No jaunā gada iestāšanās brīža ir pagājušas tieši divas nedēļas, un es tikai tagad esmu salāpījusi savu slinkumu, lai uzrakstītu par, manuprāt, aizgājušā gada labākajām filmām. Kopumā pagājušajā gadā, esmu noskatījusies diezgan daudz, taču liela daļa no tām nav 2010. gada ražojumi. Tās es šajā topā neesmu iekļāvusi, kaut vajadzētu, jo dažas ir visnotaļ labas. Piemēram, īru mūsdienu pasaka Ondine, par kuru noteikti apsolos uzrakstīt,  vai britu skaudrais pusaudžu problēmu gabals Fish Tank, vai gluži citādā stilā uzņemtā Rage par modes industrijas aizkulisēm. Šajā kontekstā jāpiemin arī interesanta dokumentālā filma The September Issue par Anna Wintour – galveno redaktori žurnālā Vogue, kā arī interesants ir vēsturisks skatījums Koko Šaneles dzīvē filmā Coco Before Chanel.

Tāpat ir dažas 2010. gada filmas, kas man personīgi nelikās tik ievērības cienīgas, lai teiktu, ka tās ir Top 10 no 2010. Piemēram, Shrek. Forever After, komēdijas How To Make Love To A Woman un Easy A, specefektu gabals The Sorcerer’s Apprentice ar Nikolasa Keidža netīrajiem matiem un animācija Megamind, kur pārvērtēju savu vecuma un intelekta slieksni, domājot, ja jau Svētku laikā apmeklētākā filma, man arī jāredz. Acīmredzot, uz to nevajadzētu paļauties. Šogad redzēti arī neskaitāmi seriāli, daži no tiem ekselenti, daži mazāk, tomēr tas jau ir cits stāsts…

Lai redzētu arī treilerus, kliko uz virsrakstiem.


1. Black Swan (Melnais Gulbis)

Absolutais šī gada favorīts. Savīts, dramatisks un pa nerviem dodošs darbs, kura laikā ne tikai ne mirkli nemazinājās spriedze, bet arī domas ne sekundi nepavadīja ārpus šī stāsta. Darren Aronofsky ir spējis radīt ļoti prātu mežģījošu filmu. Plašāk šeit

 

 

2. Inception (Pirmsākums)

Ir grūti pateikt kaut to par filmu, kas savulaik sacēla diezgan lielu ažiotāžu, tāpēc piebildīšu vien to, ka arī es piederu pie tiem, kas filmu dēvētu par labāko, kas šogad redzēta. Ja vien… Black Swan pēdējā brīdī nebūtu iekarojusi manas visnedalītākās simpātijas. No Christopher Nolan man ir bijusi tā veiksme redzēt arī filmu Prestige, kurā tāpat kā Inception bija laba deva ilūzijas un sirreālu izjūtu. Inception lielākie plusi – Matrix elementi, dinamika un īpatnējais stils. Arī Leonardo Di Caprio šoreiz neliek vilties. Un protams, milzīgais plus – skatītājam atļauts beigas interpretēt pēc sirds patikas.

 

3. Alice In Wonderland (Alise Brīnumzemē)

Vārds Tim Burton priekš manis izsaka visu. Šķiet, es vēl neesmu redzējusi nevienu viņa darbu, kas man nepatiktu. Psihodēliskais Alises piedzīvojums bagātīgo krāsu un simbolu piesātinātajā filmā, manuprāt, ir pelnījis uzslavu, kā vizuāli nostrādātākais darbs šogad, sākot jau ar kostīmu dizainu un beidzot ar tik īpašo apkārtējo vidi. Domājams Luiss Kerols var lepoties ar savu fantāziju attēlojumu 21. gadsimta tehnoloģiju iespēju robežās. Plašāk šeit

 

4. Social Network (Sociālais Tīkls)

Režisora David Ficher kontā mans mīļais Fight Club. Tā kā nemaz negaidīju sliktu filmu. It kā jau sižets nekāds spraigais, notikumu maz. Tomēr aktieru izteiksmīgie dialogi un it kā nesteidzīgais stils veiksmīgi izveda cauri galvenajai sižeta līnijai lieliski pierādot, ka ne vienmēr ir nepieciešami sprādzieni un efekti, lai sasniegtu skatītāju. Prātā palika arī daži labi citāti, piemēram, ‘’Tu nodzīvosi visu mūžu domādams, ka nepatīc meitenēm, jo esi gīks, taču patiesībā tu viņām nepatiksi, jo esi riebeklis’’

 

5. Legend of the Guardians: The Owls of Ga’Hoole (Leģenda par Sargātājiem)

Šī animācija bija viena no pēdējām ko noskatījos, par spīti tam, ka šī bija viena no tām filmām, ko gaidīju jau dikti sen – no pagājušās vasaras. Laikam atstāju kā saldo ēdienu. Šeit gribētos ievietot daudzus sinonīmus vārdiem jauks, pūkains un ļoti, ļoti skaists. Tas, ko veidotāji ir izdarījuši grafikas ziņā šajā bērnišķīgi mīļajā un vienlaicīgi bargajā (pūces savā starpā tomēr karo) animācijā ir pasakains vārda tiešajā nozīmē. Lai gan cits stils, šī datorgrafika man daudzreiz pārtrumpoja visas Avatara peldošās gaisa salas. Ikkatra sīkākā detaļa mazo un lielo pūču spalvās, acīs un pat knābja izteiksmē bija pārdomātas un iespējami dzīvas. Turklāt vēl viens pierādījums, ka labākie stāsti arī tīri sižeta ziņā, tomēr nāk no literāriem darbiem. Vairāk šādu fantāzijas lidojumu un mazāk tādu Megamaindu. Un kurš gan nepasmaidītu, ja filmā par pūcēm soundtrackā pēkšņi sāktu skanēt Owl City

 

6. Harry Potter And Deathly Hallows I (Harijs Poters un Nāves Dāvesti I)

Potermānija iet uz beigām. Vēl tikai viena filma un mana, tāpat kā daudzu citu izaugušo fanu bērnība, būs beidzot noslēgusies. Lai gan šī nav labāka Potera filma ever, aiz mīlestības pret grāmatām, aiz nostaļģijas pēc vecajiem, labajiem laikiem un aiz cieņas pret David Yates, kas radījis arī vairākas iepriekšējās Poterpasakas, šoreiz Poteru vērtētu kā sesto labāko filmu pagājušajā gadā. As easy as that. Plašāk šeit

 

7. Due Date (Paspēt Laikā)

Gada labākā komēdija no Hangovers režisora Todd Phillips pūra lādes. Lielisks aktieru ansamblis Robert Downey Jr. un Zach Galifianakis un, protams, kolorītais franču buldogs, ceļā uz mājām cauri ASV, gan smīdināja, gan lika just līdzi. Plašāk šeit

 

 

8. How To Train Your Dragon (Kā Pieradināt Pūķi)

Kārnais intelektuālis no vikingu ciemata, gladiatoru-pūķu cīņu arēnas un pārprastais mīlīgais pūķis Tumšā Fūrija iekaro lielo bērnu sirdis. Plus vikingu tēva balsi ierunājis Gerard Butler. Pagajušā gada otra labākā animācija. Plašāk šeit

 

 

 

9. Sex And City II (Sekss Un Lielpilsēta II)

Sīkvels pasakai par Ņujorkas bagāto, stilīgo, bet tomēr ikdienišķo problēmu mākto sieviešu dzīvi. Kas šeit ir savādāks – more fashion, less passion. Nezinu kāpēc uzņēma otro daļu, jo Kerijas & Co draudzeņu stāsts jau bija tīri labi noslēdzies pirmajā daļā. Acīmredzot, vienmēr jau var paskatīties vēl. Plašāk šeit

 

 

10. Eat, Pray, Love (Ēd, Lūdzies, Mīli)

Uz filmu aizgāju kopā ar mammu, zinot, ka šis būs dāmu kino. Iespējams, grāmata tiešām ir laba, taču filma man nedaudz atstāja nelaimīgu mājsaimnieču nepiepildīta sapņa iespaidu.  Pat šarmantā Džulija Robertsa neglāba visai klišejisko uzstādījumu par tumsnēja, izskatīga svešinieka iemīlēšanu  uz eksotiskas salas. Tas mani izbrīna, jo režisors Ryan Murphy ir arī viens no Glee veidotājiem un tur klišejas strādā šovam tieši par labu. Tomēr, ja jau runa ir par cīņu ar depresiju, sevis meklējumiem un garīgu pilnveidošanos, to varēja attēlot mazāk izskaistinātu Varbūt neesmu īstā auditorija, jo līdz galam nenoticēju. Toties sajutu citu zemju smaržu un garšu piemājas kinoteātrī. Plus punkts par to.

 

Kā domā tu?


 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: