Mans pirmais Positivus – Hurts un Editors


Esmu sekmīgi pārradusies mājās no visu izslavētā, mīlētā un apmeklētā Positivus. Galvenokārt devos uz pasākumu ar mērķi redzēt Hurts un tā kā šis ir bija mans pirmais Positivus,  iegādājos vienas dienas biļeti. Tomēr, izejot pa pasākuma vārtiem ap četriem no rīta, es skaidri zināju, ka nākamgad noteikti atgriezīšos uz divām dienām. Kāpēc, to nevaicās neviens, kas pats ir bijis. Tomēr tiem, kas vēl domā braukt, varu vien piebilst, ka nosaukums šim festivālam ir izvēlēts pareizs. Lieliska atmosfēra, draudzīga publika, dažnedažādas aktivitātes, mūzikas izvēle visām iespējamām gaumēm… Un, protams, paštaisītas, oriģinālas rotas, drēbes, nieciņi, un padārga pārtika vienuviet. Bet vispār es te par Hurts gribēju rakstīt…

Solīdais britu duets savu uzstāšanos sāka ar nelielu nokavēšanos, ļaujot publikai pamazām savākties arvien tuvāk skatuvei. Mums trāpījās visai laba vieta, ko ik pa laikam mēģināja aizšķērsot par mani garākas personas, bet ok, vienmēr jau ir ekrāns – turklāt labi saskatāms, un man personīgi likās ērtāks nekā Arēnā Rīga. Hurts kā allaž ieturēja savu izsmalcināto uzvalku stilu, pievienojot arī attiecīgi nopietnas sejas izteiksmes. Šeit īpaši gribas izcelt kungu, kas dziesmā Verona nodeva tā ka skudriņām jāskrien, bet visu pārējo priekšnesuma laiku stāvēja miera stājā ar tik pārnopietnu sejas izteiksmi, ka nedaudz pat kļuva žēl. Bet nu saprotams, šovs prasa savu, un stils jāiztur līdz galam.

Hurts atbrauca sagatavojušies – pēc katras dziesmas iemetot publikā pa baltai rozei (ļoti ceru, ka ērkšķu tur vairs nebija) kā arī uz koncerta beigām, izvelkot Latvijas karogu, kas kādu laiku kalpoja Teo šalles vietā. Kas mani skumdināja, bija bis ignorēšana un atklāsme, ka Hurts, priekš manis labāk izklausās ierakstā. Un absolūti ne tādēļ, ka nebūtu laba balss vai skaņas kvalitāte, jo tur viss bija kārtībā. Drīzāk tādēļ, ka Hurts muzikālais skanējums ir visai melanholisks un daudz labāk piemērots attiecīgam noskaņojumam vienatnē, nevis pūlī uz lielās skatuves. Kaut gan, kas zina, varbūt vienkārši garastāvoklis tobrīd vēlējās vairāk izlocīt kājas, ne grimt pārdomās. Citādi, Hurts šķita ļoti labi atstrādājuši savu priekšnesumu un izpildīja visu, ko no viņiem gaidīja. Ļoti skaisti izskatījās dziesma Illuminati, jo fani tika palūgti iespīdināt un pacelt savus mobilos telefonus, kas tumsā atgādināja 21. gadsimta versiju par jāņtārpiņiem. Tomēr, visgrandiozāk skanēja Stay, kurā fanu koris piedziedājumu padarīja īpaši efektīgu. Laikam jau ne velti tieši Hurts tika atzīti par šī gada labāko live grupu Glastonberijā, atstājot aiz sevis pat U2.

Otri vakara varoņi Editors man bija mazāk zināmi, tomēr 2009. gada albums In this Light And On This Evening nebija gluži svešs. Jāsaka, ka divus dažādākus priekšnesumus kā melanholiskie Hurts un smagnēji enerģiskie (vai vārds pasīvi agresīvi šeit derētu?) Editors būtu grūti atrast. Kopsaucējs ir labais līmenis kā grupas uzstājās, kā arī centieni komunicēt ar publiku. Tomēr Editoru kontā iekrīt atgriešanās uz bis ar trim lieliskām dziesmām, tai skaitā visu mīlēto Papillon, ko jāatzīst gaidīju jau no viņu uzstāšanās sākuma. Tāpat jāatzīst,  Editors solists centās no visa spēka gan mētājot ģitāru, gan lēkšojot pa skatuvi, gan ekselenti improvizējot un citādi uzkurinot skatuvi, kam mierīgie Hurts, ar nepārtraukto rokas likšanu uz sirds un dziedāšanu par mīlas mokām, nevarēja un par laimi arī negribēja, līdzināties. Secinājums – pēc šīs live uzstāšanās Editori valdīs manā pleilistē biežāk, jo šo puišu mūzika, lai gan, ne ar pirmo reizi, pamazām iesēžas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: