Gotiskais mīlas stāsts – Džeina Eira


Beidzot noskatījos slavenā Šarlotes Brontē romāna Džeina Eira jaunāko ekranizāciju. Filma, protams, par mīlestību, bet atšķirībā no mūsdienu banālajiem mīlas romāniem un salkanajām romantiskajām komēdijām, 19. gadsimtā autori acīmredzami zināja, kā uzrakstīt patiešām labu mīlas stāstu. Turklāt vēl pasniegtu tik elegantā mistikas pārlējumā kā jau tas pieklājas gotiskā romāna žanram. Un tikpat labi to ir izdevies paveikt šīs ekranizācijas režisoram Cary Fukunaga, kas kā norāda imdb, lielākoties strādājis pie dažādām īsfilmām.

Filmas sižets – Džeina ir bārene, pietam tāda, kuru aizbildne nevar ciest ne acu galā. Meitene tiek ievietota internātā, kur pret viņu izturas visnotaļ šausmīgi, bet caur dzīves un skolotāju sitieniem, arī iedod rakstura rūdījumu. Sasniegusi zināmu vecumu, viņa dodas prom, lai kļūtu par guvernanti Tornfīldas muižā, kur iepazīstas ar savu darba devēju Misteru Ročesteru, kas ir pievilcīgs, bet nesavaldīgs, smaga rakstura cilvēks. Pamazām atklājas abu varoņu raksturi un, par spīti toreiz tik aktuālajam šķiru jautājumam, pieaug arī abu varoņu savstarpējo jūtu intensitāte. Tomēr vecajā muižā ir kāds noslēpums, jo naktī Džeina dzird dīvainus trokšņus, un sievietes kliedzienus…

Jāuzsver, ka filma šķita ļoti īsta – sākot ar apģērbu bez liekiem izskaistinājumiem, un beidzot ar muižu un apkārtējo vidi, kuras panorāmas skati likās tik īsti it kā tos redzētu pati pa savu logu.  Anglijas pelēkums, kas šeit kalpoja kā noskaņas radītājs, lieku reizi atgādināja arī, kādēļ viktoriāņiem tādā cieņā bija gotiskie romāni. Filmā nav nekā pārdabiska, lai kā arī gribētos tam noticēt. Toties gotikas šajā darbā netrūkst. Un par laimi tā nav manāma spilgtā, klišejiskā un uzmācīgā veidā kā lielākajā filmu, kur gotikas izpratne bieži vien aprobežojas ar asiņainām slepkavībām un industriālās mūzikas skaņu celiņu. Šī Džeina Eira atgriežas pie pašiem pirmsākumiem, noskaidrojot, kur īsti ir cēlies žanrs, kas balansē uz šausmu, mistikas un realitātes robežas. Tāpat tiek apskatīts arī tolaik pamazām aktualitāti gūstošais feminisma temats brīžos, kad Džeina apgalvo, ka viņas apvārsnis ir šaurs un ierobežots, un viņa nespēj lietas saskatīt pilnībā, kā tas tiek atļauts vīriešiem.

Šī ir viena no tām filmām, kas sākas no beigām, tādēļ pirmajos kadros skatītājs iepazīstas ar smagi elsojošu un raudošu Džeinu, kas izmisīgi skrien pa Anglijas plašajiem laukiem. Šajā gadījumā tas likās nedaudz lieki, jo vēl jau nebija zināms viņas asaru iemeslu un tādējādi īsti negribējās just līdzi. Labāku šo situāciju nepadarīja arī izteikti gausais temps, kas bija vieglāk paciešams romānā, nevis visas filmas garumā ieturētajā ”vēsajā angļu mierā”. No otras puses, šis filmas lēnais plūdums nodrošināja papildus emociju gammu, padarot stāstu un varoņus trauslus un netveramus. Nezinu vai tas tādēļ, ka režisors strādājis ar īsfilmām, bet filma bija veidota ļoti koncentrēti – bija ļoti skaidri atdalīti nelielie fragmenti, kuros atklājās galvenā doma, neatstājot neko lielu, bet arī nedodot papildus fonu.

Grāmatu lasīju jau ļoti sen, taču ar filmas palīdzību sižets atausa manā galvā visnotaļ precīzi, jo ekranizācija bija veidota neparasti tuvu grāmatai, kas šajā gadījumā ir ļoti liels pluss. Lai pēc iespējas labāk parādītu varoņu emocijas, filmas veidotāji bija ņēmuši talkā krietnu devu tuvplānu, aizplīvurotus dialogus un interesantu pieeju gaismām. Šī bija viena no nedaudzajām filmām, kurā liela daļa darbības notika tumsā, bet ne tādēļ, lai radītu kaut kādu mākslīgu drūmuma efektu, bet gan vienkārši pastiprinātu klātbūtnes efektu laikā, kad elektrības vēl nebija. Turklāt ēnu rotaļas, sveču vai kamīna gaismā, varoņu sejās lieliski papildināja caur puķītēm izteiktās idejas vecmodīgajos dialogos. Šie dialogi, manuprāt, ir filmas vislielākais trumpis, jo, lai gan tie balansē uz pārlieka poētisma robežas 21. gadsimta auditorijai, tie gluži vienkārši ir ļoti skaisti uzrakstīti un lieliski papildina varoņu emocijas.

Man ļoti patika Mia Wasikowska tēlojums, jo viņai izdevās radīt tieši tādu Džeinu Eiru, kādai tai bija jābūt – pelēku un necilu meiteni ar spēcīgiem morāles principiem, stipru raksturu, bet trauslu emocionālu dvēseli. Un tas nudien nav viegls uzdevums. Neesmu redzējusi visas iepriekšējās ekranizācijas, kurās bijuši dažādi Misteri Ročesteri, un man grūti salīdzināt. Tomēr Michael FassbenderMisters Ročesters, lai gan nedaudz par jaunu, likās līmenī un par spīti smagajam raksturam, bija rupji pievilcīgs un viegli attaisnojams, liekot sievietēm nopūsties, kādēļ šādus vīriešus mūsdienās ražo tikai dažos eksemplāros. Lieliska savā lomā man likās arī Judi Dench, kas attēloja rosīgo un brīžam nervozo mājsaimniecības vadītāju Miss Fērfeksu.

Šis nebija raudamais gabals, lai arī filmas laikā īsti smaidīt negribējās, un arī pati Džeina to paveica tikai vienu vienīgu reizi. Šīs ~2 h skatītāji pavadīja diezgan lielā nopietnībā, bet tas arī bija tieši tas, ko no šīs filmas varēja gaidīt. Viena no vizuāli gaumīgākajām filmām, ko pēdējā laikā nācies redzēt. Lieliska, lai skatītos aukstā rudens pēcpusdienā vienatnē pie tējas tases vai vīna glāzes.

Ar šo ierakstu es gribētu aizsākt arī jaunu filmu vērtēšanas sistēmu – Tējtasītēs. Un Džeina Eira, manuprāt, godam nopelna visas 8/10

Advertisements

2 komentāri

  1. Piekrītu tevis teiktajam, ka Fukunaga izveidojis kaut ko patiesi skaistu un gaumīgu, neskatoties uz to, ka Viktorijas laika tikumi kino ir ļoti grūti skatāmi. Viena no labākajam Jane Eyre ekranizācijām ar aktieriem, kuru dēļ var noskaust jebkuru režisoru. 🙂

    Like

    1. Jā, Viktorijas laikmets filmās bieži tiek attēlots tik lēni un izsmalcināti, ka nereti kļūst garlaicīgi, ja nav laba idejiskā fona. Par laimi, Džeina Eira tiešām nav tas gadījums 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: