Dikenss + pornogrāfija = lielisks Viktoriāņu romāns


Šo drosmīgo nosaukumu šoreiz neizvēlējos es. Šādu atsauksmi par romānu Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās bija devis January Magazine. Tiesa, pirmo reizi paceļot šo ķieģeli (grāmata ir 1118 lpp bieza) rokās, es mazliet pavīpsnāju par tik drosmīgu uzsaucienu. Kā gan iespējama pornogrāfija laikmetā, kad apsegtas tiek pat klavieru nepiedienīgās kājas? Kad tikumība un labas manieres ir visas sabiedrības stūrakmens? Tad nu lūk, Mišela Feibera radītā Viktorijas laika Londona, apgāž šos priekšstatus līdz pašiem pamatiem…

Romāna galvenā varone Sirdspuķīte ir valdzinoša deviņpadsmit gadus veca prostitūta. Viņa lasa grāmatas un pat raksta romānu, kurā atriebjas saviem pāridarītājiem – vīriešiem. Vairāk par visu jaunā sieviete vēlas izrauties no pazemojošās dzīves. Kas vīriešiem Sirdspuķītē šķiet tik pievilcīgs? Sirdspuķītes piekoptā amata arsenālā nav lielākas vērtības kā jaunavīga izskata meitene, kas spēj ļauties izvirtību straumei un pēc tam iznirt no tās smaržīga kā roze, ar draudzīga spaniela skatienu acīs un smaidu lūpās – baltu kā grēku piedošana. Vīrieši nāk atkal un atkal, taujā pēc Sirdspuķītes un ir pārliecināti, ka sievietes vēlme izbaudīt viņu izraudzīto netiklību ir tikpat liela kā pašiem. (www.jr.lv)

Kad esat iepazinušies ar visai izsmeļošo anotāciju, jūs noteikti gaidāt šis prostitūtas dzīves stāstā ielūkoties gar samta aizskaru – nu tā ”pa skaisto” kā rāda kostīmu drāmās par bagātajām kurtizānēm, kas pieprot mīlas mākslu un kāpj pa sociālajām kāpnēm. Diemžēl jāapbēdina jūs – Sirdspuķīte nav līdzīga šīm dāmām. Savā dziļākajā būtībā viņa ir ļoti traumēta sieviete, kas agrā bērnībā pārcietusi seksuālo vardarbību, un savu dzīves ceļu nav izvēlējusies pati, bet tur nonākusi despotiskās mātes dēļ, jo tieši šī sieviete ir publiskā nama turētāja. Taču, palūkojoties uz viņu, tas nav redzams, jo, lai gan, šausmīgie apstākļi atstājuši rētas uz viņas ķermeņa, Sirdspuķīte ir nosvērta, savaldīga un gudra, un savu naidu slēpj dziļi zem neskatāmajām drēbju kārtām.

Bez Sirdspuķītes lasītājam lemts sastapties arī ar otru galveno varoni Viljamu Rākemu. Iesākumā viņš ir jauns dendijs, bez īstas dzīves jēgas vai mērķiem. Viljams ir rūpnieka dēls, kurš nepavisam nealkst pārņemt tēva biznesu un kļūt par ziepju fabrikas galvu. Jūtoties pazemots, jo tēvs atsakās, viņu materiāli nodrošināt, ja viņš nepārņems uzņēmumu, Viljams dodas slīcināt bēdas prostitūtu apskāvienos un sastopas ar Sirdspuķīti, kas izrādās pamazām kļūst par viņa otro liktenīgo sievieti. Es saku otro, jo pirmā ir viņa paša sieva Agnese, kas pacietīgi pēc visām viktoriāņu tradīcijām sēž mājās un vārda tiešajā nozīmē jūk prātā, sevī iemiesojot visu slimīgo šī laikmeta uzskatu par sievietes lomu. Atšķirībā no Džeinas Eiras tipiskās ”trakās sievas bēniņos” Agneses jūtu pasaule tiek parādīta līdz sīkākajai detaļai, liekot lasītājam meklēt viņas dīvainību iemeslus, tā vietā, lai vienkārši nosauktu to par vājprātīgu.

Sākot lasīt šo romānu nespēju nevilkt paralēles ar Džona Faulza lielisko darbu Franču Leitnanta Draudzene, kas ir ierindojies manu mīļāko literāro darbu plauktā. Arī Faulza romāna darbība noris Viktorijas laikmetā, tomēr atšķirībā no Feibera, autors neatļaujas visu pateikt tik atklāti, ievērojot smalko robežu starp to, kur tad īsti sākas un beidzas erotika. Patiesību sakot, man bija grūti saprast, kādēļ Sirdspuķītes piedzīvojumus kāds gribētu vērtēt tikai kā erotiskus – manās acīs rakstītais teksts vietām ir visai hardcore. Tomēr Feiberam piemīt apbrīnojama meistarība neieņemt soģa pozīciju. Tai skaitā pašam pret savu dzimumu, jo romāns, šķiet, lielākoties uzrakstīts no sievietes skatupunkta. Feibers, labākajās stāstnieka tradīcijās, nodrošina sev tikai tāda pavadītāja lomu, ļaujot lasītājam pašam staigāt pa šaurajām, netīrajām Londonas ielām un lepnajiem namiem. Feibera varoņi ir pilnasinīgi un dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no lasītāja vai autora nostājas. Turklāt, šai nostājai grāmatas laikā ik pa brīdim tiek ļauts mainīties un mēs spējam attaisnot vai vilties varoņos gluži kā cilvēkos, kas ir līdzās reālajā dzīvē. Lai gan vietām, autors nodarbojas ar gariem aprakstiem (nu kaut kā taču jāaizpilda milzīgais apjoms) sižets risinās loģiski, un, ja samierinās ar aprakstošajām atkāpēm, ir pat ļoti intriģējošs. Un beigas – jau atkal atstāta vieta lasītāja iztēlei, kas manuprāt ir visveiksmīgākais iespējamais nobeigums šādiem darbiem.

Neapgrūtināšu jūs ar sižeta izklāstu – ja jau jūs šo lasāt, tad vai nu esat tikko izlasījuši romānu vai vēl tikai grasāties paši atšķetināt notikumus. Tomēr pāris vārdos, par ko ir romāns? Par sievietes neapskaužamo stāvokli viktoriāņu sabiedrībā, kur runājot galējībās ir tikai divas izvēles – ielene vai apbrīnas objekts sociālā stāvokļa būrītī. Par sevis meklēšanu apkārtējās sabiedrības kontekstā – Viljams ir spiests pieņemt sev nolikto likteni ne tikai dēļ naudas, bet arī dēļ statusa sabiedrībā. Par tikumību un morāli – Viljama brālis mirst palicis pie saviem cēlajiem uzskatiem, tā arī nesaņēmies dzīvot un mīlēt, jo ir pārāk dziļi iestidzis savā puritāniskajā apsēstībā. Par feminismu un sievietes pasaules uzskatiem Emelīnas Foksas veidolā, jo šī ir viena no tām sievietēm, kas ar savu domāšanas veidu atbrīvoja 19. gs. sievietes no korsešu žņaugiem. Par šausmīgajiem, smagajiem apstākļiem, kādos dzīvoja strādnieku šķira strauji augošajā industriālajā sabiedrībā. Par sabiedrības vērtībām, kad aiz liekulības maskas tika slēpts, tas par ko šodien drīkst runāt atklāti. Par mātišķu mīlestību, kas izrādās daudz stiprāka par vīrieša un sievietes attiecībām. Un, galu galā, romāns ir par sievieti, kam jāspēj izdzīvot vīriešu sabiedrībā, un par vīrieti, kas sievietē meklē mieru kā pietrūkst viņam pašam.

Labākais romāns ko pēdējā laikā esmu lasījusi. Dodu visas 10 Tējtasītes

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: