Briesmīgais Beastly


Beidzot esmu pieļāvusi liktenīgu kļūdu, cerot izklaidējoši pavadīt laiku, un skatoties filmu, kuras auditorija es acīmredzami neesmu. Lai gan ne pirmā svaiguma, filma, Briesmīgi Skaists, jeb oriģinālvalodā Beastly, stāvēja manā sarakstā jau labu laiku. Kad senāk pieminēju tepat blogā šo filmu, kā šī gada must see, es smagi alojos, cerot, ka daudz apspēlēto, tomēr vilinošo ideju par skaistuma un neglītuma tēmu, filmas veidotājiem izdosies iznest pietiekami labā līmenī. Vilšanās visnotaļ liela, taču esmu pārliecināta, ka tur kaut kur ārā ir gados nedaudz jaunāka publika, kam, iespējams, varētu filma patikt.

Piedaloties Vanessa Hudgens un Alex Pettyfer filma mēģina apspēlēt mūžveco skaistules un briesmoņa tēlu. Galvenais varonis ir puisis, kura tēvs visu dzīvi ir uzsvēris, ka nav nekā svarīgāka par ārējo izskatu. Loģiski, ka dēls ir izaudzis par iedomīgu tipiņu, kas pret pārējiem izturas kā pret kājslauķiem. Tas viss beidzas dienā, kad ar savu iedomību puisis nokaitina skolas goti (Mary-Kate Olsen), kura izrādās ragana, kas nobur skaistuli, lai tas izskatītos ārēji tikpat neglīts kā viņš ir iekšienē. Lāsts var tikt lauzts tikai tad, ja gada laikā, kāda meitene iemīl jaunizcepto briesmoni un atzīstas viņam mīlestībā. Šeit nu, manuprāt, sākas problēmas – ja filmas sākums vēl vēl liekas tīri ok, tad līdz ar kļūšanu neglītam, galvenais varonis pilnīgi zaudē ticamību. Pirmkārt, jau viņa seja nemaz nav tik atbaidoša (īpaši ņemot vērā, kas tik nav redzēts mūsdienu scifi filmās) – skūta galva, pāris tetovējumu, un ja nebūtu rētu, viņš vēl varētu izskatīties pēc kādas noteiktas jauniešu subkultūras try too hard varianta. Otrkārt, varonim pietrūkst tās dziļās sāpes, kādai būtu jāparādās, kad cilvēks zaudē to, ko vērtē augstāk par visu. Nu vismaz kāda dzīvokļa demolēšana vai nekāpšana ārā no gultas būtu devusi nelielu ticamības devu 😀

Visticamāk šo lielo vilšanos manī izraisīja labais filmas treileris, kas man mēģināja iebarot renegāta tipa čali uz moča naksnīgajā pilsētā un dzejas lasīšanu rožu siltumnīca uz jumta. Diemžēl šīs arī ir vislabākās ainas, kas filmā redzamas. Šī ir viena no tām filmām, kuras sižets šķiet visai sekls un nepabeigts, kaut pašai idejai bija potenciāls. Varoņu jūtu pasaule attēlota virspusēji, savukārt pats filmas mesidžs par mūsdienu sabiedrības aizraušanos ar ārējo izskatu, tiek burtiski iesviests sejā, jau pašos pirmajos kadros. Daudzsološā gotiskā atmosfēra diemžēl pazūd salkanā klišeju jūrā, jo nesniedzas tālāk par vizualizācijām. Lai kā arī gribētos to novelt uz laikmeta tendenci banālā veidā rimeikot sen zināmas idejas un pasakas, man personīgi negribas tam piekrist, jo joprojām līdzās pastāv tādas filmas kā Džeina Eira.

Par plusiem – kā jau tas bieži gadās sliktās filmās un grāmatās, kur galvenie varoņi pamatīgi krīt uz nerviem, situāciju glābj otrā plāna varoņi. Šajā gadījumā Olsenas tēlotā ragana Kendra vizuāli bija īsts eye candy. Rožu klēpis stilistam. Otrs izdevies varonis bija Kaila aklais skolotājs Neil Patrick Harris personā. Vienīgā humora dzirksts visā filmā. Otrs filmas pluss ir mūzika – skaņu celiņš uzkavēsies manā pleilistē arī pēc tam, kad šo filmu būšu noglabājusi tālu atmiņu putekļainajos plauktos.

Kopumā dodu 6 Tējtasītes par vilšanos. Bet tas tāpēc, ka es vairāk cerēju uz ko līdzīgāku 80 gadu seriālam Beauty And The Beast nevis Disneja multenei.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: