Romāna ”Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās” ekranizācija


Pagājušonedēļ rakstīju par grāmatu Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās. Lieki piebilst, ka pēc tādas sajūsmas par pašu grāmatu, es steidzu uzmeklēt arī tās ekranizāciju, ar cerību ka nenāksies vilties. Un man paveicās. BBC šo drāmu četrās minī sērijās izlaida tikai šī gada aprīlī – tātad seriāls pirmā svaiguma. Noskatījos vienā elpas vilcienā, viena vakara ietvaros, un tas bija vispareizāk, jo tādējādi veidojās viengabalainība, kas raksturīga filmām, ne seriāliem, par kuru notikumiem skatoties no nedēļas, uz nedēļu, gadās aizmirst. Ļoti interesants raksts par šo seriālu, no paša romāna autora Michael Faber pozīcijām atrodams šeit

Sēriju veidotājiem bija izdevies iekļaut gandrīz visus svarīgākos stāsta momentus, nezaudējot autentiskumu. Noskretusī Londona un skaistie nami tika parādīti far beyond my imagination. Īpašu vizuālu baudījumu sniedza aina ar plašajiem lavandas laukiem. Tērpi, grims un detaļas nevienā mirklī nelika šaubīties par laikmetu, to ne brīdi neizskaistinot kā tas mēdz notikt kostīmdrāmās. Viss likās ļoti naturāls un skatītājam patiešām tika radīta īstena klātbūtnes sajūta, kaut vai ubagu apsēstajās Londonas ielās, kur brīžam likās, skatoties vien, pats esi kļuvis netīrs, it kā būtu tur – tajā šausmīgajā zaņķī kopā ar Sirdspuķīti.

Arī Sirdspuķītes dialogos ar Viljamu, ne brīdi negribējās apšaubīt varoņu teikto, jo tas organiski saplūda ar to, kādi šie tēli patiesībā ir. Jāatzīst, ka šī ir viena no retajām filmām, kur līdzpārdzīvojumu varoņiem izdevies notvert tādā mērā.  Stāsta darbība strikti pieturas pie romānā paredzētā, izņemot dažas sīkas niansītes, kas tikai lieku reizi liecina par to, ka sēriju veidotāji lielākoties bija nostājušies Sirdspuķītes pusē, padarot šo varoni vēl spēcīgāku. Salīdzinājums ar Sirdspuķītes un Sofijas bērnību tika parādīts simboliskā veidā, un būtu saprotams arī tiem, kas nav lasījuši grāmatu. Vienīgais šo sēriju trūkums,manuprāt, bija manāms Emelīnas un Henrija attiecībās, jo šī sižeta līnija beidzās visai ātri, līdz galam tā arī neieguvusi savu attīstību.

Runājot par aktieriem, biju nedaudz vīlusies Viljamā, jo sākotnēji biju iztēlojusies viņu mazāk nožēlojamu nekā to pasniedza Chris O’Dowd. Taču filmas laikā viņš pamazām sevi reabilitēja manās acīs. Nudien negribētos uzņemties šāda tēla lomu, ja būtu aktiera vietā. Agneses lomai, manuprāt, bija nepieciešama nedaudz trauslāka būtne par Amanda Hale, bet tas noteikti ir tikai interpretācijas jautājums, jo vājprātīgo Agneses tēlu, viņa parādīja pilnīgi atbilstoši. Arī Sirdspuķītes tēlam izvēlētā Romola Garai, manuprāt, iznesa savu lomu ekselenti. Plus grima māksliniekam, kam visas filmas garumā izdevās parādīt šīs sievietes fiziskos defektus – sausās lūpas un plankumus uz ādas, neidealizējot Sirdspuķītes tēlu pat tad, ja varoni attēlo skaista aktrise.

Kopumā dodu 9 Tējtasītes par filmas veidotāju lēmumu neatkāpties no grāmatas sižeta, un par pēdējā laikā smagāko un lieliskāko laikmetīgo drāmu.

Advertisements

3 komentāri

  1. paklau, kur Tu lejupielādēji tās četras minisērijas vai kur noskatījies? torrentos tik pa daļām sadalītu atradu, bet varbūt Tu zini- vai visu vienkopus iespējams lejupielādēt?

    Like

  2. Nē, vienkopus nekur neizdevās atrast, arī skatījos pa četrām daļām, kā jau viņš bija paredzēts. Ja skatās vienu sēriju pēc otras, tad būtībā jau atšķirības no vienas veselas filmas, nav. 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: