Seriāls, kas atgrieza mani pie šausmeņu patērēšanas: American Horror Story


Ziemassvētku sezona nepārprotami ir laiks, kad iestājas seriālu panīkums. Tieši šī iemesla dēļ meklēju ”svaigas asinis”. Dgpyfrom blogā uzgāju aprakstu seriālam American Horror Story un āķis man bija lūpā. Man un šausmenēm ir īpašas attiecības – tīņu gados es tās patērēju lielā daudzumā īpaši nešķirojot. Tika noskatīts gan The Amityville Horror (2005), Rose Red (2002) (joprojām viens no mīļākajām šausmu gabaliem ever), The Ring (2002), Dark Water (2005), The Grudge (2004) un tā varētu turpināt vēl ilgi. Uz American Horror Story sākumā skatījos mazliet iešķībi, jo kur tie gadi, kad šausmenes principā vairs neskatos. Iespējams, mainījies domāšanas veids, iespējams vienkārši nevelk uz adrenalīnu, bet American Horror Story izdevās to mainīt. Seriāla 12 sērijas burtiski ”izriju” divu dienu laikā un turpinātu to darīt, ja vien būtu pieejama nākamā sezona. Acīmredzot, seriālu par labu atzīst arī kritiķi, jo tas nominēts šīgada Golden Globe kategorijā labākais seriāls-drāma.

Seriāla veidotāju vārdi nav sveši Ryan Murphy un Brad Falchuk veidojuši tik populāro seriālu Glee, kā arī piedalījušies Nip Tuck veidošanā. Izdzirdot Ryan Murphy vārdu es mazliet apmulsu, jo kā gan iespējams, ka krāsainā, priecīgā un absolūti naivā Glee un slavenā bestsellera Eat Pray Love ekranizācijas veidotājs spējis izveidot ko šādu? Pats Mērfijs gan ir atklājis, ka vēlējies radīt ko diametrāli pretēju priecīgajam Glee, un American Horror Story veidošanā manāma arī ietekme no Dark Shadows (starp citu, šogad gaidāma arī uz šī seriāla motīviem balstīta Tim Burton filma ar Johnny Depp kā vampīru).

American Horror Story centrā ir Harmonu ģimene – māte Vivjena (Connie Britton), kas nesen zaudējusi bērnu spontānā aborta laikā, tēvs Bens (Dylan McDermott), psihiatrs, kas krāpis sievu ar vienu no savām studentēm, meita Violeta (Taissa Farmiga), kas piedzīvo tīņa periodu ar visām no tā izrietošajām sekām, tomēr par spīti tam ir arī ļoti gudra. Šī mazā problēmu māktā ģimenīte pārvācas no Bostonas uz Losandželosu un iegādājas dīvainā kārtā tik lēto viktoriāņu arhitektūras paraugu ar Tifānijas kristālu lampām un slēptiem senlaicīgiem gobeleniem. Māja šķiet īsts sapnis, līdz pamazām jaunie iemītnieki aptver, ka nav vienīgie, kas tajā dzīvo. Mājai gluži kā Rose Red ir šausminoša vēsture un tajā gluži kā The Others dzīvojošie dažbrīd neapzinās, ka ir rēgi.

Stāsts vietām ir izteikti juceklīgs un pārbāzts ar informāciju, taču tajā var atrast neskaitāmas atsauces uz citām populārām šausmu filmām un notikumiem, kaut vai nežēlīgo Black Dahlia gadījumu, idejas no Rosemary’s Baby un The Omen, kā arī Amerikā aktuālo problēmu ar šaušanu skolās. Visi traumētie varoņi, gari, maniaki vai vienkārši cietušas dvēseles palīdz izstāstīt tā sauktās Murder House noslēpumu jaunajiem iedzīvotājiem. Ja labi pacenšas, seriālā var atrast arī nelielu morāli, un pamācošu noskaņu, vecāku un bērnu psiholoģiski sarežģītās attiecības, Glee jājamzirdziņu ar bērnu apcelšanu skolās un citas sabiedrības problēmas. Lai gan tam ir grūti noticēt, vietām seriāls ir arī komisks.

Protams, seriālā ir brīži, kad gribas kliegt: ”Nu neej uz to pagrabu! Tinies tak no tās mājas vienreiz laukā!” Taču tas pieder pie lietas. Mērfijam jau atkal ir izdevies pavērst klišejas sev veiksmīgā virzienā līdzīgi kā viņš to dara ar Glee. Seriāls raisa visdažādākās emocijas. Sākumā tā ir skepse un neliels wtf moments, vidū tas brīžam ir pretīgums (filma neskopojas ar body horror) un beigās tu attopies, ka pamatīgi garšo pēc ”vēl”, jo esi jau pieķēries dažiem visnotaļ spilgtiem tēliem, piemēram, absolūti lieliski attēlotajam psihopātam Teitam (Evan Peters). Grūti noticēt, ka šo seriālu neražo HBO. Kaut kur lasīju, ka American Horror Story ir kā kombinācija starp Walking Dead (vēl diemžēl neesmu noskatījusies) un True Blood. Attiecībā uz True Blood pilnībā piekrītu, jo dienvidu gotika ir manāma arī šajā seriālā, īpaši to var attiecināt uz nedaudz vājprātīgo kaimiņieni, dienvidnieci Konstanci O’Hāru, ko attēlo apburošā Jessica Lange. Treileris šeit

Kopumā vērtēju šo kā vienu no gada interesantākajiem un daudzsološākajiem seriāliem. Došu 8 Tējtasītes tikai tāpēc, ka lai cik aizraujošs arī nebūtu šis seriāls, tas tomēr ir plauktiņu zemāk kā piemēram, dažas laikmetīgās drāmas par kurām esmu rakstījusi iepriekš.

Advertisements

2 komentāri

  1. Dainis Gžibovskis · · Atbildēt

    Nu īstenībā šādai seriāla atsauksmei es nespēju neko ne pielikt, nedz arī atņemt – ideāli! 🙂
    Tev vajadzētu rakstīt sleju žurnālu izklaides un/vai TV sadaļā.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: