Runcis pārtrumpo Šreku: Puss In Boots 3D (2011)


Pirms pāris dienām pirmo reizi mūžā apmeklēju 3D filmu, šajā gadījumā, animāciju Puss In Boots. Šo filmu gaidīju jau kopš paziņošanas brīža, jo, Runcis man bija viens no Šreka mīļākajiem tēliem. Un Runča solo gājiens nelika man vilties – es labprāt skatītos šo filmu atkārtoti.

Vispirms pāris vārdos par 3D, ja nu dīvainā kārtā ir vēl kāds bez manis, kas nav paspējis izbaudīt nu jau vairs ne tik jauno kino tendenci. Ejot uz 3D seansu, biju mazliet noraizējusies, jo bija saklausīti ne mazums stāsti par to, ka cilvēkiem 3D laikā paliekot slikti, brilles ir neērtas nēsāšanai to cilvēku vidū, kam jau pašiem ir optiskās brilles utt. Pati arī bieži vien valkāju parastās brilles, nu vismaz gadījumos, kad pie stūres vai kino, tādēļ zināju, ka ar to nāksies rēķināties. Tomēr pārsteidzošā kārtā, 3D brilles izrādījās gana ērtas arī uz maniem hipsterrāmjiem. Pirmās padsmit minūtes, bija mazliet jokaina sajūta, kamēr acis pierada. Lieta, kas man nepatika – straujās kontrastu maiņas, ja filmas darbība pārceļas no tumšas istabas un gaišu pļavu, jo tas uzdod acīm uzdevumu ātri pielāgoties, un, līdz ar to, arī slodzi. Tāpat papildus slodzi sajutu brīžos, kad uz ekrāna kustība notika ļoti ātri, jo bija grūti koncentrēt acis uz kaut ko noteiktu. Aprunājos ar blakus sēdētāju un secināju, ka neesmu tāda vienīgā. Par spīti tam, varu teikt, ka mana pirmā pieredze ar 3D ir pozitīva un Runcis Zābakos bija lielisks kā pirmais 3D piedzīvojums.

Filmiņas sižets ir diezgan vienkāršs. Runcis, no jauna sastopas ar savu bērnu dienu draugu Oliņu, kurš jaunības gados Runci nodevis. Tagad Oliņš vēlas iesaistīt Runci jaunā laupīšanas plānā, lai īstenotu abu seno sapni un atrastu maģiskās pupas, kuras izaudzējot iespējams nonākt mākoņu valstībā, kur atrodas zoss, kas dēj zelta olas. Šajā ceļā viņiem piebiedrojas potenciālā Runča sirdspuķīte Kitija Maigķepa, un ik pa laikam pie apvāršņa parādās bandīti Džeks un Džila, kam trijotne nozog maģiskās pupas. Tomēr, bez nodevības neiztikt un Runča un Oliņa attiecībās esošā plaisa liek par sevi manīt. Beigas, protams, laimīgas, jo galu galā, filmiņa domāta bērniem (pieaugušie arī drīkst, jo daži joki paredzēti tieši viņiem). Joki ir smieklīgi, atsauces uz popkultūru ir pamanāmas, animācijas ir ļoti skaistas un sižets, patiesību sakot, arī nebija slikts. Man nebija garlaicīgi un pat gribējās zināt ar ko tas viss beigsies. Īpaši atmiņā palika mazā zelta olu dējēja – Zoss, kas bija mīlīgākais animētais radījums, ko esmu redzējusi. Tāpat feinas bija ainiņas kaķu bārā, kur Runcis un Kitija locījās ugunīgos deju ritmos.

Kopumā vērtēju šo animāciju kā vienu no pozitīvākajām filmām, ko šogad esmu redzējusi. Manā uztverē tā ir krietni pārāka par Šreku, kas nu jau sasniedzot 4. daļu bija kļuvis par naudas mašīnu vairāk kā jebkad agrāk. Kā lielākais mīnuss – filma dublēta latviski, bet tā jau nav pašas filmas vaina, un salīdzinot ar citām animācijām, dublējums negriezās ausīs, lai gan ļoti būtu gribējies dzirdēt Antonio BanderasuRunci.

Kā šī žanra filmai dodu visas 9 Tējtasītes un ļoti ceru, ka viņa uzvarēs šī gada Golden Globe kā labākā animācija. Treileris šeit

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: