Laiks ir nauda – In Time (2011)


Šī stilīgā antiutopija manā watchlist stāvēja jau kādu brīdi. Pats filmas koncepts par nākotni, kurā vienīgā naudas vienība ir laiks, mani ‘’nošarmēja’’ jau no pirmajām treilera sekundēm. Šī ideja solīja pārdomas ko īsti nozīme mūsu rat race tipa dzīvesveids no 8 līdz 5 katru dienu, tikai lai turpinātu vilkt savu eksistenci tālāk. Rezultātā jāsaka, ka šī filma sniedza aptuvenu ieskatu, taču viela pārdomām tomēr izpalika.

Šis stāsts ir par mūsu pašu pasaulīti, tikai caur zinātniskās fantastikas prizmu. Cilvēki šeit pārstāj novecot 25 gadu vecumā. Tad viņiem tiek iedots 1 gads un, ja tā laikā viņi nespēj nopelnīt sev papildus laiku, viņi gluži vienkārši mirst. Uz šo cilvēku rokām līdzīgi kā pulksteņos, notiek laika atskaite. Tiklīdz ir pienākusi pēdējā sekunde, tā sirds vienkārši apstājas. Par kafijas tasi vai alus kausu viņi maksā ar minūtēm, nevis dolāriem vai eiro. Par darbu rūpnīcās viņi saņem algā laiku – iespēju vēl dzīvot kādu brīdi, lai sakasītu jaunas minūtes un sekundes savai esamībai. Tā kā visi cilvēki pārstāj novecot 25 gados, nav iespējams atšķirt tēvu no dēla, meitu no mātes – viņi visi ir jauni un skaisti. Taču, tikai daži ir priviliģēti patiešām dzīvot mūžību, un tas, saprotams, notiek uz nabago rēķina. Pasaule ir sadalīta laika joslās – bagāto un nabago rajonos. Kapitālisms tā vispārākajā izpausmē nodrošina milzu varu un ienākumus turīgajiem, un smagu darbu un ātru nāvi strādnieku šķirai. Laika bagātība nodrošina nemirstību, laika trūkums nozīmē nāvi.

Filmas galvenais varonis Vils (Justin Timberlake) ir 28 gadus vecs strādnieku puisis, kas pieradis pārvietoties skriešus, jo dzīvo no dienas uz dienu. Viņš strādā rūpnīcā, līdzīgi kā pārējie viņa geto iemītnieki, un kopā ar savu māti (Olivia Wilde) mēģina savilkt kopā galus. Viss mainās, kad kādā bārā Vils no drošas nāves, izglābj bagātnieku, kura laika kontā ir vesels gadsimts. Dīvainais vīrs, apgalvo, ka ir jau dzīvojis pārāk ilgi, un atdod savus iekrātos gadus jaunajam Vilam, tādējādi paverot iespējas nonākt bagāto laika zonā Greenwich, kur cilvēki dzīvi vada nesteidzoties. Tur viņš sastop laika miljonāra (kā to nosaukt laika ietvaros – laikjonārs?) meitu Silviju (Amanda Seyfried), kas ir dziļi garlaikota no savas priviliģētās dzīves. Tad arī sākas action. Vēlēdamies atriebt savas mātes netaisnīgo nāvi, Vils kopā ar Silviju nolemj aplaupīt laika bankas, un kā tāds moderns Robins Huds atdod laiku atpakaļ nabagajiem.

Pamatideja ir visnotaļ labi izstrādāta, es pat teiktu, ka oriģināla. Arī vizuālais izpildījums netraucē – skaisti cilvēki reālistiskā vidē, ļoti foršas retro, un tai pat laikā futūristiskas mašīnas, apvienojumā ar glītām vakarkleitām un ādas mēteļiem kā no Matrix. Viss ir, tomēr kaut kā trūkst. Vai drīzāk, kaut kā ir par daudz. Laikam jau vaina tajā, ka ideju varētu saprast, arī tad, ja tā netiktu iebāzta acīs ar varoņu herojismu. Ideālisms šajā filmā plūst pāri malām. Jā, filma patiešām liek palūkoties uz pasaules iekārtu – vienmēr būs kāds, kas cels savu bagātību uz nabago rēķina, tomēr pasniegt to tik burtiski neliekas labs stils.

Filmu varētu saukt par politisku, ekonomisku vai filozofisku. Tomēr, lai tas notiktu, izpildījumam vajadzēja būs nedaudz dziļākam, un palūkoties pāri pistolēm un bēgšanas/ķeršanas ainām. Dodu 7,5 Tējtasītes, jo filma, lai gan nerosināja pārdomas un morālus ieguvumus, bija interesanta un aizraujoša.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: