Kā nenoslīkt informācijas jūrā?


Pirms kāda laika noskatījos nesen iznākušā bestsellera ‘’Nazis, ko neatlaist’’ autora Patrika Nesa interviju. Tajā autors stāsta, ka viens no aspektiem, ko vēlējies apcerēt savā grāmatā, kuras galvenais varonis un viņam līdzās dzīvojošie vīrieši, dzird pārējo domas, ir bijusi vēlme pievērsties jautājumam par to, kā mūsdienu sabiedrībā tiek pārraidīta milzīga informācijas gūzma un tai pat laikā arī zaudēts privātums. Iedomājieties situāciju, kurā jūs dzirdat visu, ko domā kaimiņš, draugi un svešinieki uz ielas. Milzīgais nemitīgais troksnis un informācijas bagātība kā lavīna veļas pār jūsu galvu un ir aizvien grūtāk atrast pareizos filtrus, kā neklausīties visā, un atlasīt tikai vajadzīgo.

Šo situāciju visai labi parāda sociālie tīkli, kuros katram no mums ir iespējas izteikt savu sāpi, prieku vai pārdomas, tādējādi padarot šos tīklus par milzīga apjoma datu uzglabātājiem. Šī informācija ikdienas riņķo ap lasītāju, bieži vien, agrāk tik privātus jautājumus padarot redzamus pilnīgam svešiniekam, un veidojot savu interneta identitāti, kas iespējams krasi atšķiras no reālās personas, kas tad sēž tajā otrā vada galā.

Nesen portāls Tvnet bija publicējis pētījumu, kur zinātnieki secinājuši, ka cilvēkiem nepatīk redzēt savu draugu un paziņu laimīgās fotogrāfijas, jo tad viņiem pašiem liekas, ka viņu dzīve ir daudz garlaicīgāka un mazāk piepildīta. Protams, laimīgo bilžu publicētāji, neliks draugu apskatei bildes, kur redzami sirdssāpju sagrauzti – katram taču jāuztur savs virtuālais tēls.  Tas savukārt noved pie jautājuma, cik patiesa ir šī informācija, pēc kuras par cilvēku spriežam virtuālajā vidē? Vai informācijas pārbagātība patiešām spēj arī nodrošināt, ka mēs saprotam, ko redzam?

Manuprāt, mainoties tehnoloģijām, digitālais laikmets pieprasa no mediju lietotāja aizvien labākas lietošanas prasmes. Nepieciešamība pēc informācijas filtrēšanas nav vairs tikai mediju darbs, bet arīdzan katra paša lietotāja atbildība.

2 komentāri

  1. Par to informācijas pārbagātību piekrītu…
    Bez interneta un datora mana diena nav iedomājama, bet gribētu dzīvot laikos, kad nebija interneta, – būtu lieliski atkal atgūt visu to noslēpumainību, kas cilvēkiem bija agrāk…

    Like

    1. Cilvēki noteikti ir paplašinājuši savu privāto telpu tā, lai ielaistu tajā svešiniekus. Bet no otras puses – kas gan liedz saglabāt šo privātuma robežu? Teorētiski taču varētu nerakstīt Twitter par ikdienas gaitām, neievietot draugiem.lv privātus foto un nerakstīt blogus. Taču sabiedrība ir mainījusies un cilvēkiem tā tagad ir kļuvusi par nepieciešamību – publiski izteikties.
      Vēl otra izmaiņa, kas man ienāca prātā saistībā ar internetu – tas ir šausmīgs laikēdājs. Es domāju mūsdienu cilvēks vairs īsti nevar bez tā iztikt. Pastāv milzīgas iespējas apmainīties ar informāciju, tomēr ir mazliet zudis tas fantāzijas lidojums, kas bija agrāk.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: