Kad vilks kļūst par vilkaci: Red Riding Hood (2011)


Daudzi noteikti atceras Catherine Hardwicke kā tīņu drāmas Twilight režisori. Pagājušajā 2011. gadā šīs dāmas kontā ieripoja vēl cita pasaka. Šoreiz gan vairāk tradicionālā izpildījumā. Filma Red Riding Hood, pirmajā mirklī man atstāja pasakas un gotiskā metāla Nightwish vai Within Temptation video klipu mistrojuma iespaidu. Pasakas centrā ir Sarkangalvīte vārdā Valērija (Amanda Seyfried) – skaista meitene, pēc kuras sirds kāro divi ne mazāk skaisti un iznesīgi puiši – Pīters (Shiloh Fernandez) un Henrijs (Max Irons). Jau gadiem ilgi nelielā ciematiņa cilvēki ir dzīvojuši mierā no lielā ļaunā vilka, (šajā interpretācijā gan vilkača) tomēr kādu nakti nezvērs atgriežas un nogalina galvenās varones māsu. Ciemata vīri, protams, ņem rokās dakšas, un visās labākajās tradīcijās, dodas vilkaču medībās. Kad tas nesekmējas, ciematā ierodas vilkaču mednieks Zālamans apburošajā Gary Oldman personā, un paziņo, ka īstais vilkacis patiesībā ir viens no ciematniekiem. Šeit tad arī slēpjas lielākā intriga, jo filmas garumā Valērijai jāizdomā, kurš no viņai tuvajiem cilvēkiem, patiesībā ir nezvērs. Vai tas būs viņas, no bērnu dienām mīlētais Pīters vai Henrijs, kas iecerējis lūgt meitenes roku? Varbūt tā ir hipijam līdzīgā vecmāmiņa, vai kāda no Valērijas draudzenēm?

Gribētos sacīt, ka šīs filmas stiprākā puse ir tās ”pasakainā” noskaņa, kas bija manāma arī pirmajā Twilight filmā, un kuru bieži vien ir tik viegli pazaudēt pārnesot sen zināmu stāstu, piemēram, uz mūsdienām. Šajā gadījumā laiks un vieta ir pilnīgi nenozīmīgi, jo jau ar pirmajiem kadriem, skatītājam ir skaidrs, ka tas ir noslēpumains ciematiņš mežonīga un neskarta meža ielokā. Tāpat ar pirmajiem kadriem ir skaidrs, ka daļa filmas būs veltīta tipiskam mīlas stāstam starp diviem izskatīgiem varoņiem. Protams, vietām gribētos, lai pašu varoņu pārdzīvojumi būtu dziļāki (piemēram, Valērijas māsas nāve pašā filmas sākumā), ne tikai ķeksīša pēc, jo tā paredz sižets. Taču, patīkams ir dažbrīd manāmais šausmu elements, piemēram, veiksmīgi apspēlētais: ”Vecmāmiņ, kāpēc tev tik lielas acis?” variants. Gribas uzteikt arī gaumīgo skaņu celiņu, kas papildina filmas kopējo noskaņu.

Dodu filmai 8 Tējtasītes, jo tā bija vizuāli ļoti patīkama un arī saturiski labāka kā cerēju. Turklāt,  aizvien ir interesanti palūkoties kā pasakas iespējams interpretēt mūsdienu skatītājam. Treileris šeit

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: