Grāmata kā ziedu klēpis – Vanesas Difenbau Ziedu Valoda


Es parasti nelasu mīlas romānus, tomēr pirmo reizi pasvārstot rokās Zvaigznes ABC izdoto, amerikāņu rakstnieces Vanesas Difenbau debijas romānu Ziedu valoda, es nojautu, ka šī grāmata būs mazliet citādāka. Šis romāns, kas nepārprotami vēsta par cilvēku savstarpējām attiecībām, nes arī papildus pievienoto vērtību – īstu ziedu valodas vārdnīcu grāmatas beigās, kuru Difenbau gluži kā viņas romāna galvenā varone Viktorija, ir izveidojusi, apkopojot dažādas ziedu nozīmes, kas tik populāras bija romantiskajā karalienes Viktorijas laikmetā. Iespējams, tieši šis koncepts – saziņa caur puķēm, vārda tiešākajā nozīmē, 21. gadsimta ietvaros, atšķīra šo grāmatu no citām, un likās pietiekami atsvaidzinoši, lai piesaistītu manu uzmanību šai grāmatai.

Jau no paša sākuma noprotams, ka autore galvenās varones Viktorijas ceļojumu mēģinās savīt divos laika periodos – tagadnē, kur Viktorija ir noslēgta, vientule, kas ļoti mīl ziedus un spēj atšifrēt to nozīmi, un Viktorijas bērnībā, kur lasītājs vēl tikai iepazīsies ar iemesliem, kādēļ Viktoriju vislabāk raksturo tieši dadzis, kas simbolizē mizantropiju. Viktorija ir bārene, kas savas dzīves laikā tā arī nav spējusi izdzīt savas saknes kādā no audžu ģimenēm, un neatzīst nevienu izņemot Elizabeti – vienīgo audžumāti, kurai meitene jebkad bija spējusi uzticēties, līdz pati šo uzticību pievīlusi. Bērnības traumu rezultātā Viktorija savā bagāža līdzi nes spēcīgu vainas apziņu,un nevērtības sajūtu kas traucē viņai komunicēt ar apkārtējiem jebkurā citā veidā, kā vienīgi ar ziedu palīdzību.

Par spīti tematam, jau romāna sākumā ir skaidrs, ka šis stāsts nebūs pilns rupju vārdu un neglītu ainu, jo, lai gan Viktorija atceras, ka bijusi nevaldāma un neciešama laikā ko pavadīja bērnu namā, sīkākas skarbās detaļās šajās atmiņās iztirzātas netiek.  Tas gan netraucē runāt par problēmu kāda ir bērnu nama bērnu tālākā dzīve ārpus nama sienām – vien šajā gadījumā, tas notiek maiga rožu aromāta pavadījumā.

18 gadu vecumā, Viktorija nokļūst uz ielas, jo tā nosaka bērnu namu sistēma. Viktorijai pašai jāsāk atbildēt par savu dzīvi, taču viņa nav tam gatava. Viņai nav nedz plāna, nedz nojausmas, kur doties, turklāt meitenei trūkst arī jebkādas sociālās prasmes, kas nepieciešamas, lai normāli komunicētu ar apkārtējiem un galu galā izdzīvotu lielpilsētā. Lasītājs ar romāna varoni aizvien labāk iepazīstas brīdī kad bez pajumtes palikusī Viktorija nakšņo parkā un pārtiek no ēdienu paliekām. Šeit nākas apstāties un uzdot sev  jautājumu – vai varone, kas pat necenšas sakārtot savu dzīvi, un visiem spēkiem cenšas tikai klusi pazust no apkārtējās pasaules, lai dzīvotu starp parka puķēm, ir simpātiska? Ja ne simpātiska, tad vismaz izprotama? Domāju, ka atbilde uz šo jautājumu slēpjas tieši Viktorijas cilvēciskajās īpašībās. Viktorijai atšķirībā no Pelnrušķītes tipa varonēm, piemīt daudzi trūkumi, kas padara viņu īstāku. Iespējams, par to, ka atstumtu un pamestu bērnu psiholoģija šajā romānā parādās tik pilnīgi, ir jāpateicas tieši pašas romāna autores personīgajai pieredzei esot par audžumāti?

Grāmatas beigās Viktorijas darba devēja Renāta jautā: ”Vai tu tiešām domā, ka pasaulē esi vienīgais cilvēks ar nepiedodamiem trūkumiem?” Tieši šādas izjūtas līdztekus mazvērtības kompleksiem un atstumtības sajūtai vada Viktoriju visu dzīvi, neļaujot līdz galam noticēt nedz mīlestībai starp vīrieti un sievieti, nedz māti un bērnu. Bieži vien Viktorijas rīcībā ir grūti atšķirt pašaizliedzību no gļēvuma. Pamest otru cilvēku domājot, ka viņam tā būs labāk, var visdažādāko iemeslu dēļ. Tomēr, Viktorijas rīcībā redzamāka ir nevis pašaizliedzīga uzupurēšanās, bet gan bailes no pieķeršanās, kam seko bēgšana.

Bez dumpīgās Viktorijas romānā sastopami arī vairāki pozitīvi tēli, kas lielākoties kalpo kā pretstati – izteikti idealizētā audžumāte Elizabete, un ne mazāk idealizētais mīļotais vīrietis Grānts. Tieši šajos tēlos, man personiski prasījās nedaudz mazāk ”cukura” un kādu lāsi tīri cilvēcisku dusmu par Viktorijas brīžam neadekvāto rīcību.

Lai arī grāmatā nav daudz vizuālu izskaistinājumu, Difenbau ir izdevies radīt ļoti pilnasinīgu priekšstatu par darbības vidi. Sajūtu līmenī romāns ir kā liels, smaržīgs ziedu klēpis, kurā atrodamas nelielas kripatiņas no dzīves baudām – vai nu tas ir Elizabetes vīna dārzs ar tik tikko nogatavinātām vīnogām, Renātas ziedu veikals, kurā tiek gatavoti krāšņi kāzu pušķi skaistām kāzām un laimīgām laulībām, vai arī tā ir Grānta ziedu ferma, kur viņš un Viktorija ar vecu analogo kameru uzņem fotogrāfijas ziedu vārdnīcai. Vai varbūt šīs mazās dzīves baudas ir tieši Grānta gardi pagatavotie ēdieni vecajā ūdenstornī, vai saulainā Sanfrancisko, kur iespējams nakšņot parkā zem klajas debess…

Grāmatas pirmo daļu lasīju ar lielāku aizrautību kā pašas beigas, jo tieši noslēguma daļā nenācās viegli atrast kulmināciju, kas tad īsti bija tas, kas deva romāna varonei galveno triecienu, lai viņa mainītos, ieskatītos acīs savas rīcības sekām un mācītos piedot sev. Es būtu vēlējusies citādākas beigas, taču kādas? Tas paliek atklāts jautājums.

Dodu grāmatai 8 Tējtasītes, jo man ļoti simpatizēja ziedu iesaiņojums kādā tika pasniegtas vairākas nopietnas problēmas, taču nedaudz pietrūka galvenās varones kā personības attīstība romāna gaitā.

2 komentāri

  1. “Grāmatas pirmo daļu lasīju ar lielāku aizrautību kā pašas beigas, jo tieši noslēguma daļā nenācās viegli atrast kulmināciju, kas tad īsti bija tas, kas deva romāna varonei galveno triecienu, lai viņa mainītos, ieskatītos acīs savas rīcības sekām un mācītos piedot sev.”

    Piekrītu par grāmatas sākumu un beigām. Šķiet, ka noteicošais Viktorijas rīcības maiņā bija laiks un pamazām nākusī izpratne, ka viņa spēj tikt galā ar savu dzīvi.

    Like

    1. Jā, varētu būs, ka laiks tik tiešām bija viens no noteicošajiem faktoriem. Iespējams, tieši tādēļ es nepamanīju tādu pēkšņo grūdienu, kas mainītu Viktorijas uzskatus un rīcību.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: