Tas bija sen un tā vairs nav taisnība


Šoreiz nelielas pārdomas no manas puses. Pirms kāda laika, garlaicības mākta atvēru datorā mapi, kurai nebiju pieskārusies vairākus gadus. Fotogrāfiju kompilāciju no tīņu gadiem. Tam loģiski sekoja lieli smiekli, neliela sarkšana un akcija ”pārsūti draugam un smejieties kopā”. Taču no šī visa sanāca arī viens novērojums. Sešus gadus vecas bildes ar stulbu sejas izteiksmi, tizlām drēbēm vai muļķīgām pozām neizraisīja man tādu facepalm sajūtu, kā neglaimojoši divu vai trīs gadus veci foto. Tas bija sen un tā vairs nav taisnība faktors?

Izskaidrojums pie kura nonācu, apsmadzeņojot šo savu novērojumu – jaunībā cilvēks strauji nomaina vairākus dzīves posmus, intereses, uzskatus u.c. Varbūt tieši tādēļ ir iespējams, ka skatoties sešus gadus vecas bildes, identitāte tobrīd redzamajam cilvēkam šķiet tik tāla un sveša, ka vairs nesanāk to asociēt ar tagadējo ”es”?  Vai tiešām iespējams skatīties savā portretā un neredzēt sevi, vai varbūt šāda stoiska atskatīšanās pagātnē tikai pasit sev pa plecu un pasaka: ”Re kāds tu smuks un gudrs esi tagad?”

4 komentāri

  1. Pierādījums tam, ka līdzi laikam mainās arī pats cilvēks. Laikam jau tā ir, ka jaunībā tā maiņa notiek pat daudz straujāk.
    Piemēram, tagad atceroties savas intereses un uzskatus vidusskolas laikā (un tas nemaz nebija tik sen), daudz kas no tā liekas muļķīgs un nesaprotams.

    P.S. Labi piemeklēta bilde rakstam.🙂

    Like

    1. Man jau vispār sāk likties, ka ar katru gadu, laiks aizrit aizvien ātrāk, un pagājušie gadi liekas tikai kā pagājušie mēneši. Un tad nu sanāk brīnīties, ka tik lielas pārmaiņas tik ”īsā” laika sprīdī🙂

      Like

  2. danaskleita · · Atbildēt

    Kamēr katrs attīsta savu personību, sanāk iziet cauri dažnedažādiem identitātes meklējumu posmiem, kurus tagad atceroties, var pārsmieties nejēgā. Jo arī man tagad tālā bērnība, kurā es biju kaut kāds gotveidīgs veidojums ar melnām acīm un uzkasītiem matiem liekās kā komēdija no malas😀

    Like

    1. Ar gotveidīgā radījuma posmu esmu pazīstama😀 Nu, ko vajag, to vajag – kad tad vēl, ja ne jaunībā.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: