Kā prezidents vampīrus slānīja – Abraham Lincoln: Vampire Hunter


Pēdējā laikā pārāk bieži ir sanācis apmeklēt filmas, pēc kuru apmeklējuma tā vien gribas blogā ierakstīt vārdus: ”Nu, dziļa doma jau tur nebija, bet specefekti bija forši.” Šķiet šis vienkāršais teikums tad arī vislabāk raksturo šībrīža situāciju uz lielajiem ekrāniem, jo lielākā daļa šovasar demonstrēto filmu tik tiešām ir domātas, lai nedomātu.

Šoreiz stāsts par filmu Abraham Lincoln: Vampire Hunter – izteikti amerikānisku, izklaidējošu kino gabalu ar veselīgu fantāzijas piešprici, kas padara filmu piesaistošu arī tiem, kam par vēsturisko Abrahamu Linkolnu maza daļa. Un lai gan šo divu vārdu savienojums – Linkolns un vampīri šķiet līdz kaulam absurds, filmas veidotājiem ir visai labi izdevies integrēt vēsturē šobrīd tik pieprasītos supernaturālos elementus.

Filma balstīta uz romāna ar tādu pašu nosaukumu, motīviem un viens no veidotājiem, šoreiz gan producenta lomā jau atkal ir Tim Burton, kas filmas veidošanā tāpat kā Dark Shadows gadījumā, sadarbojās ar oriģinālā romāna autoru Seth Grahame-Smith, kas abās filmās uzņēmās scenārista lomu. Kādā intervijā romāna autors gan atzina, ka grāmatu patiesībā rakstīja jau zinot, ka vēlāk no tās tiks veidots scenārijs, lai uzņemtu filmu. Pats filmas režisors, Timur Bekmambetov, līdz šim veidojis slavenā krievu fantāzijas autora Sergeja Lukjaņenko ”Sardžu” tertroloģijas ekranizācijas. Tas, manā skatījumā, varētu izskaidrot šausmu elementus arī šīs filmas ietvaros, jo piemēram, Nakts Sardzes ekranizāciju bez viebšanās tā arī noskatīties nevarēju, lai gan grāmata man ļoti patika.

Ejot uz filmu, biju veiksmīgi aizmirsusi, ka dodos uz šausmu trilleri un ierastās vampīru drāmas vietā, kur kāds nabadziņš cīnītos ar vēlmi nogalināt cilvēkus, vai atgūt mīļoto sievieti, vampīri bija brutāli mošķi, kas to vien tīkoja kā apēst visus ASV dienvidu štatu plantāciju vergus. Šeit gan ļoti trāpīgs būtu komentārs par paralēlēm, kas velkamas ar vēsturi. Iespējams, ka grāmatas autora un filmas veidotāju mērķis tiešām bija pārnestā nozīmē nosaukt plantatorus – vergturus par asinssūcējiem vampīriem. Par spīti tam, kā labie, tā ļaunie filmas varoņi bija diezgan plakani un nepārliecinoši.

Īsumā par sižeta līniju. Abrahama Linkolna (Benjamin Walker) māti bērnībā nogalina vampīrs, atriebjoties par to, ka viņa ģimene aizstāv Abrahama melnādaino draugu pret vergturiem. Pieaugušais Linkolns  velta visu dzīvi, lai atrastu mātes slepkavu un nejauši sastopas ar vampīru mednieku Henriju (Dominic Cooper), kas pastāsta kā vispareizāk cīnīties ar šiem mošķiem. Beidzot apmierinājis savu atriebes kāri, nogalinot vainīgo un vēl pāris duču vampīru, Linkolns iemīlas, apprecas un uzsāk savu politisko karjeru. Tomēr arī vampīriem ir savs ”prezidents” Ādams (Rufus Sewell), kas nebūt nav apmierināts ar savējo izkaušanu. Kā rezultātā viss Linkolna aizsāktais karš šīs filmas versijā, ir ne tikai lai vērstos pret verdzību, bet arī izskaustu vampīru visatļautību ASV dienvidos. Jāsaka, ka filma mani saturiski sāka interesēt tieši šajā brīdī – filmas otrajā daļā, kad Linkolns jau bija kļuvis par prezidentu un savu kara cirvi nomainījis pret asāku ieroci – politiku. Turklāt šī bija arī viena no retajām filmām ar, manuprāt, veiksmīgām beigām.

Un nu slavenais teikums par specefektiem – ar tiem es biju pat ļoti mierā, īpaši pateicoties 3D tehnoloģijai. Īpaši gribas slavēt fināla ainu ar degošo, braucošo vilcienu un cīņām uz tā jumta (lai gan, ir taču jau redzēts, vai ne?), kas trijās dimensijās paveica to, ko parasti asa sižeta filmās nevar atainot tik pilnasinīgi. Vietām filmā ir pretīgi skati – lielākoties pašu vampīru viepļi, cīņas ainas un asinis, radot iespaidu, ka esmu aizgājusi uz šķaidāmo gabalu, tomēr to nav tik daudz, lai tas pilnībā nomāktu glītās vēsturiskās dekorācijas, kas, starp citu, esot vēsturiski akurātas.

Stila ziņā filma atgādināja Sherlock Holmes: A Game Of Shadows, tomēr tai pietrūka Holmsa humora (patiesību sakot, tajā vispār nebija humora) un savstarpējās aktieru ķīmijas. Filma mani izklaidēja un tā kā iepriekš nebiju cerējusi uz pārāk dziļu domu lidojumu, nelika arī vilties. Dodu 7 Tējtasītes par man mīļo dienvidu gotikas un steampunk žanru krustojumu. Treileris šeit.

Advertisements

One comment

  1. […] savādāks viedoklis par šo filmu ir atrodams ŠEIT!!! Like this:LikeBe the first to like this. By Mēnessmeitēns • Posted in Es skatos […]

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: