Filma, kas rada nepatiku pret bohēmu – Factory Girl (2006)


Nesen noskatījos vienu no sava to vasaras obligātā saraksta filmām – Factory Girl. Par šo filmu biju dzirdējusi vairāk modes sakarā, taču filma ļoti cieši saistīta ar 60. gadu kultūru un mākslu, tai skaitā slaveno popart mākslinieku Andy Warhol un mūziķi Bob Dylan (kurš par šo filmu nebija sajūsmā un draudēja pat doties uz tiesu). Abus šos zināmos vārdu vienoja, personīgi man nekad nedzirdēta sieviete vārdā Edie Sedgwick, kas 60. gados no Vogue puses tika pasludināta par tā laika it girl. Stāsts par šīs meitenes kāpienu pa slavas kāpnēm un kritienu kokaīna renstelē.

Manuprāt, šī filma var lepoties ar atbilstošu aktieru sastāvu – Guy Pearce Vorhola, Hayden Christensen Dilana un Sienna Miller pašas Sedvikas lomās. Man ļoti patika filmas uzņemšanas stils, atgādinot tādu retro piesitienu un iekļaujot filmā melnbaltus fragmentus, kas attēlo paša Vorhola tolaik veidotās filmas. Un tomēr, tieši sižets bija tas, kas manī izraisīja zināmu riebumu un ne tādēļ, ka būtu nesaprotams vai neloģisks, bet gan tādēļ, ka es tam noticēju. Un lai gan kino vienmēr ir režisora fantāzijas (šajā gadījumā režisora George Hickenlooper), pēc manām domām, biogrāfiskajās filmās, tomēr ir mazdrusciņ vairāk patiesības. Tālākais jau ir interpretācijas jautājums. Un šī interpretācija nebija minētajiem māksliniekiem glaimojoša.

Manuprāt, bohēmiskam dzīvesveidam sabiedrība ne vienmēr ir netīra nokrāsa, tomēr Factory Girl ļoti uzskatāmi parāda mākslinieku dzīvesveida ēnas puses. Es nedzīvoju 60. gados un man ir grūti izprast tā laika ASV sabiedrību un postulātus uz kuriem cilvēki būvēja savu tā saukto mākslu, tādēļ realitāte lai paliek citai tēmai.  Tomēr, attiecībā uz konkrētajiem filmas varoņiem, man viņi likās bagāti, izlutināti un nepieauguši ķēmi ar nopietnām psiholoģiskām problēmām, kas tikai to vien gaida, lai atreaģētu tās uz pārējo sabiedrību, kas uzskatīs to par kaut ko oriģinālu un fantastisku, jo ir pārāk stulbi, lai paskatītos zem virskārtas. Vārdu sakot, man bija patiešām žēl galvenās varones, kuru samala par mākslas pasauli sauktajā gaļas mašīna, un izspļāva saplosīšanai ciniskajā sabiedrībā.

Filmai ir izteikta tā laikmeta sajūta un tā ir pilna ar sapņainību un frīciskumu. Un neskatoties uz to, ka notikumu tiešām nav daudz, Factory Girl bija interesanti skatīties. Dodu filmai 7,5 Tējtasītes. Treileris šeit.

2 komentāri

  1. Ieinteriģēji. Šovakar skatīšos 🙂

    Like

    1. Vēlāk ziņo, kā tad patika 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: