Lacuna Coil – Dark Adrenaline (2012)


Itāļu gotiskā metāla grupas Lacuna Coil albums Dark Adrenaline iznāca jau šī gada janvārī, taču manas ausis tas sasniedza tikai tagad, kad nejauši uzzināju par to meklējot internetā kaut ko pilnīgi nesaistītu. Lacuna Coil mēdzu klausīties tīņu vecumā, kad gotiskā roka/metāla grupas bija visnotaļ cieņā. Aiz nostaļģijas pēc vecajiem laikiem, uzzinot, ka grupa izdevusi jaunu, pēc kārtas sesto albumu, nolēmu noklausīties, bet īpaši necerēju uz baigo sajūsmu, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā mūzikas gaume ir pamainījusies. Tomēr, kā izrādās, laiki mainās, bet vērtības paliek, jo jau ar pirmo klausīšanās reizi albumā atlasīju dziesmas, kas man patiešām iekrita ausīs.

Albuma noskaņa ir visnotaļ atbilstoša nosaukumam – tā ir tumšā, lai neteiktu depresīva, tomēr tas vairāk attiecināms tieši uz muzikālo skaņdarbu saturisko pusi, kaut vai palūkojoties uz albuma dziesmu nosaukumiem – I Don’t Believe In Tomorrow, Kill The Light vai Trip The Darkness. Pēc manām domām, šis Lacuna Coil albums nebūt neietilpst tajā pavisam smagajā galā, tomēr, ir dziesmas, ka piemēram, Fire vai Against You, kas liek asinīm uzbangot un atgādina kādu žanru tad īsti šī grupa pārstāv. Šajā albumā dzirdams vienlīdz sievietes un vīrieša vokāls Christina Scabbia un Andrea Ferro izpildījumā, rūpējoties par dažādību. Tas, manuprāt, ir Lacuna Coil pluss jo mani personīgi, tā sauktais female fronted metal, kad dzirdama tikai sievietes balss, bieži vien nogurdina.

Par albuma spēcīgākajām dziesmām es gribētu nosaukt Trip The Darkness, kas, cik nu es nopratu, izlasot lirikas, stāsta par cīņu ar depresiju, melodisko un lipīgo, bet tai pat laikā skaisto Intoxicated, kas runā par izjukušām attiecībām, kā arī My Spirit kas ir muzikāli ļoti baudāma un tāda mazliet ēteriska, ja ieklausās atmosfēriskajās  ģitāras skaņās. No lēnajām, melanholiskajām dziesmām, kas šajā albumā nebūt nav pārstāvētas biezā slānī, manuprāt, labākā ir End Of Time, ko varētu arī nosaukt par vispopsīgāko. Tāpat man tīri labi patika Upside Down un Kill The Light enerģija un ritmiskums. Bet albuma lielākais pārsteigums ir R.E.M. dziesmas Losing My Religion kaverversija, kas īpašajā Lacuna coil manierē ieguvusi pavisam jaunu, tumšāku skanējumu, nezaudējot oriģinālās dziesmas emocionalitāti. Lacuna Coil jau agrāk ir mēģinājuši pārdziedāt populāras dziesmas, piemēram Depeche ModeEnjoy The Silence, kas manās acīs gandrīz vai pārspēja oriģinālu.

Dodu albumam 8 Tējtasītes, jo šis albums, manuprāt, ir labākais ko no šīs grupas esmu dzirdējusi. Tiesa, tas nav patērējams lielos daudzumos, un drīzāk klausāms attiecīgā garastāvoklī, tāpat kā lielākā daļa Lacuna Coil daiļrades.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: