Foto rubrika: apceļojot Latviju – Burtnieki


Ar šīm fotogrāfijām es beidzot atklāju solīto rubriku par Latvijas vietām, kuras esmu apņēmusies apceļot. Izlēmu, ka šo rubriku neierobežošu uz vasaru, bet pieķeršu klāt arī rudeni, kas nāks ar savām skaistajām zeltainajām lapām. Šoreiz foto stāsta galvenie varoņi ir Burtnieku ezers, Burtnieku vecie kapi un Burtnieku baznīca.

Uz Burtniekiem devāmies pēc garas nogurdinošas nedēļas, ar mērķi vienkārši pastaigāt pa klusu vietu, un pie reizes aplūkot arī pa kultūras objektam. Mūsu pirmā pieturas vieta bija Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca.

Baznīca ir viens no vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Savukārt Burtnieku draudze pieder pie vecākajām draudzēm Vidzemē. Mūra baznīca uzcelta laikā no 1283. līdz 1287. gadam un veltīta Svētajai Marijai. Laika gaitā baznīca, kā jau lielākā daļa, Latvijas kultūras mantojuma, cietusi, un pārcietusi arī ugunsgrēku. Padomju laika 60. gados baznīca bijusi atsavināta, stāvējusi tukša un tikusi demolēta, savukārt 1988. gadā lietas sākušas atkal uzlaboties, jo baznīca nonākusi draudzes aizgādībā un jau drīz uzsākti atjaunošanas darbi.

Netālu no baznīcas atrodas Burtnieku vecie kapi, kuru nosaukums visnotaļ atbilst tur redzētajam, jo vietām tie ir pamatīgi aizauguši.

Personīgi man šī savvaļas nekārtība likās ļoti mierpilna un apveltīta ar savu burvību. Un šo sajūtu, manuprāt, var atrast tikai vietās, kuras lielākas sabiedrības acīs jau sen kā aizmirstas.

Tomēr, starp sašķiebtajiem krustiem, un nezāļu iekarotajām kapu vietām, dus arī cilvēki, kuru kapi tiek regulāri apkopti, tādēļ var sacīt, ka gluži no cilvēku klātbūtnes izvairīties šajā vietā neizdodas.

Kopēja aura ir visnotaļ klusa mierīga, kā tam piedienas. Tā kā devāmies uz kapiem pievakarē, cauri kokiem lauzās pēdējie saules stari, radot īpašu noskaņu.

Turpat pie kapu ieejas atrodas arī kapliča.  Šī skaistā ēka celta klasicisma stilā laika posmā no  1777. līdz 1779. gadam, un mani ļoti uzrunāja, atgādinot par aizgājušo laiku godību (man ļoti patīk kolonnas arhitektūrā). Kā jau katram kultūras piemineklim arī šai kapličai ir sava leģenda. Tā vēsta, ka zem kapličas atrodoties slepenas ejas, kas ved uz dārgumu krātuvēm un pašu Burtnieku ezeru. Tādēļ pirms daudziem gadiem, lai novērstu zelta meklētāju iespējamo vandālismu, kapličas grīda tika nostiprināta ar šai būvei neiederīgām smagām plāksnēm. 20. gs. 30. gados, līdzekļu trūkuma dēļ bija paredzēts kapliču likvidēt, tomēr pateicoties draudzes iniciatīvai, kas burtiski saziedoja materiālus pa ķieģelim un baļķim vien, kapliča joprojām atrodas tur, kur tai piedienas būt. Pēdējo remontu kapliča piedzīvoja 2005. gadā, kad tai tika uzlikts jauns jumts, iestikloti logi un nobalsinātas sienas.

Tomēr šķērsojot kapus, viena no ievērojamākajām vietām ir pats Burtnieku ezers, kurš veroties no augšas (kapi atrodas uz tādas kā smilšakmens kraujas), liekas tik plašs, ka to varētu noturēt arī par jūras krastu. Turklāt šajā diennakts stundā tas bija arī maz apmeklēts, jo vienīgie, ko sastapām sēžam pie ezera, bija makšķernieki. Ekstrēmo izjūtu cienītājiem, ir iespēja nokāpt pa kraujā iestrādātajām koka kāpnītēm, es nolēmu likteni neizaicināt un paliku vērties uz visu no augšas.

Un visbeidzot dodoties atpakaļ, skatam pavērās skaista jaunu bērzu audze. Prātā ienāca, ka šī varētu būt nudien laba vieta, attiecīgas tematikas foto sesijām.

Info no burtniekunovads.lv

Advertisements

8 komentāri

  1. Skaista tā mūsu dzimtene! Foto ļoti jauki un iedvesmojoši.

    Like

    1. Paldies 🙂

      Man šķiet, Latvijā ir ļoti daudz neiepazītu skaistu vietu, ja vien palūkojas uzmanīgāk. Ne vienmēr tām jābūt apdzīvotām vai speciāli uzpucētām, galvenais, lai piemīt tas īpašais starojums.

      Like

  2. Skaistas bildes… 🙂 Nepamet iesākto! 🙂 Un man tajā bildē kur ir krusti ir tāda sajūta, kā tur kāds gars stāv… 🙂

    Like

    1. Paldies! 🙂
      Kas zina, varbūt stāv arī kāds gariņš. Es taču viņa dzīvesvietā biju ieklīdusi 🙂

      Like

  3. Ļoti, ļoti skaistas fotogrāfijas!!! Uz Burtniekiem vari braukt vēlreiz: pastaigāt pa muižas parku un aiziet līdz putnu vērošanas tornim.

    Like

    1. Tencinu 🙂
      Es pieņemu, ka Burtnieku Muižas parks atrodas pašos Burtniekos? Tur mēs tā arī neko neapskatījām, dodoties uz kapiem, kas ir mazliet ārpus. Bet noteikti varētu piestāt, kad nākamreiz braukšu. Kur var atrast to putnu novērošanas torni?

      Like

  4. Jā, muižas parks ir pašos Burtniekos. 2006.gadā izveidoja taku. Taka ir 2,7 km gara, sākas Burtnieku muižas parkā (pie metālā kaltajiem parka vārtiem) un beidzas pie ezera ar skatu torni. Ļoti jauki sakopts parks, daudz informācijas tāfelīšu par parkā augošajiem kokiem un dzīvojošajiem putniem, kukaiņiem un zvēriem, klusums un miers. Vismaz tā bija 2006. vai 2007. gadā, kad es tur biju.
    Starp citu, Burtnieku ezera gruntij pa virsu gaišas smiltis, bet tikko tās izkustina, parādās tumši dubļi. Kāds cilvēks zināja stāstīt, ka padomju gados ezera krastā bijusi katlu māja, ko kurināja ar mazutu. Reiz katli pārsprāguši un mazuts iztecējis ezerā. Liela katastrofa. Visas zivis un ezera augi uz vairākiem gadiem izmiruši.

    Like

    1. Taka izklausās jauki, domāju, ka tiešām kādreiz vēl aizbraukšu pa parku pastaigāties.
      Par to mazutu gan bēdīgi. Cilvēka kļūda kārtējo reizi dabu apvainojusi…

      Like

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: