Un kā tu rīkotos, ja būtu Dievs? Bernāra Verbēra romāns ”Mēs-Dievi”


Pie romāna Mēs-Dievi ķēros uzreiz pēc otrā Tanatonautu grāmatu sērijas darba Eņģeļu impērija izlasīšanas. Ja Eņģeļu impēriju lasīju, neiepazīstoties ar pašu pirmo sērijas darbu Tanatonauti, tad Mēs – Dievi tomēr šķita pilnīgāk izprotams, jo biju lasījusi iepriekšējo grāmatu, kas stāsta par laiku, kad galvenais varonis Mišels Pensons vēl bija tikai eņģelis un ceļš uz Dievu valstību viņam bija miglā tīts.

Vispirms nedaudz par darba saturu. Šajā triloģijas daļā Mišels ir spiests pielāgoties jaunajiem apstākļiem nonākot Dievu valstībā, jeb Olimpa kalnā, kur izies nākamo attīstības stadiju, kad veiksmīgi izpildījis savu eņģeļa pienākumu. Jaunā kārtība  paredz, ka Dievu mācekļiem ir pašiem savi noteikumi, kuriem rūpīgi jāseko, lai viņi netiktu izslēgti no kursa. Katru dienu mācekļi apmeklē lekciju pie kāda no sengrieķu Dieviem, tostarp Krona, Areja, Hermeja u.c. Katrs no šiem Dieviem mēģina iemācīt mācekļiem fundamentālas patiesības par pasauļu radīšanu, dodot iespēju studentiem pašiem radīt savu planētu ar nosaukumu 18. zeme. Ar palielināmo stiklu jaunie censoņi pēta zemeslodi, radot vispirms mikroorganismus, tad augus, dzīvniekus un visbeidzot cilvēkus, tādējādi izejot cauri visam evolūcijas posmam. Dievu mācekļu mērķis ir panākt cilvēces attīstību un katrs no Olimpa Dieviem sniedz savu mācību un piedāvā teorijas kā šī attīstība veicināma. Ja Eņģeļu impērijā vairāk tika piedāvāts mikroskopisks skatījums uz indivīda dzīvi no eņģeļa redzes punkta, tad romāns Mēs – Dievi piedāvā lasītājam pavērties uz lietām caur platleņķa objektīvu un aizdomāties par sabiedrību kopumā. Visam pa vidu ievērpta arī neliela intriga, jo Dievu mācekļi mīklainos apstākļos pa vienam vien mirst, liekot domāt, ka studentu vidū atrodas Dievu slepkava…

Man patīk Verbēra rakstības stils, jo viņa darbi šķiet nesaspringti, un tai pat laikā arī mazliet ironiski. Tas apvienojumā ar patiešām lielu zināšanu bāzi par vēsturi, sabiedrībā notiekošajiem procesiem un cilvēka iedabu kā tādu, manuprāt, viņu padara par lielisku stāstnieku. Lasot Mēs – Dievi, es ieguvu daudz jaunas informācijas, iepazinos ar nākamo labi izstrādāto teoriju, kā tad īsti varētu būt ”tur augšā”, un aizdomājos pat par tik nopietnu lietu, kā cilvēces rašanās. Liels šī romāna pluss ir tieši Verbēra spēja diskutēt par progresu un sociāliem procesiem, kas to veicina vai gremdē. Autors to paveic ar savu romāna varoņu palīdzību, tai pat laikā neuzspiežot konkrētu ideju pareizību, kas ļauj lasītājam pašam pieņemt vai noraidīt viņa piedāvātās teorijas.

Lasot grāmatu, biju iedomājusies, ka Mēs-Dievi ir šīs grāmatu sērijas noslēdzošā daļa, tādēļ pāršķirot pēdējo grāmatas lappusi, sastapos ar nepabeigtības izjūtu un jau sāku dusmoties uz Verbēru, ka viņš tā arī netika sniedzis atbildes uz paša uzstādītajiem jautājumiem. Taču tad uzzināju, ka Tanatonautu sērijā kopā ietilpst piecas grāmatas un turpinājumu par Mišela un viņa draugu piedzīvojumiem Olimpa kalnā iespējams izlasīt vēl divās grāmatās.

Grāmatu lasīt bija mazliet grūtāk nekā biju gaidījusi, iespējams sengrieķu mitoloģijas elementa dēļ, kas, lai gan ļoti izsmeļoši paskaidrots, man personīgi nav īpaši tuvs. Tomēr Verbērs savu īpašo stilu bija ieturējis arī šajā darbā un grāmata ir loģisks otrās daļas turpinājums ar pamatīgu labu ideju bāzi, kuras tā vien gribas izrakstīt uz papīra arī ikdienas lietošanai.  Dodu grāmatai 8 Tējtasītes.

Advertisements

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: