Vizuāli iespaidīgs stāsts par mātēm un meitām – animācijas filma Brave (2012)


Rudmataina, nepakļāvīga princese, skotu noskaņu mūzika, fantastiskas krāsas un vizuāls peldējums zilganzaļos toņos visas filmas garumā, apvienojumā ar pasakveidīgu sižetu, no kura ieguvēji būs tiklab mazie skatītāji, kā pieaugušie. Es, protams, runāju par vienu no šī gada gaidītākajām animācijām, Pixar veidoto Brave, jeb latviski tulkoto Drošsirdi.

Zinu, ka nebūt neesmu vienīgā savā vecuma grupā, kas joprojām mēdz apmeklēt animācijas uz lielā ekrāna, tomēr man ir nācies skaidrot vidējā vecuma paaudzes pārstāvjiem, kādēļ es to daru, ja man nav jāpavada neviens mazāks skatītājs. Iespējams, šāds jautājums rodas, jo manu vecāku paaudzei bērnībā nebija datoranimācijas un 3D tehnoloģijas, kas skatītāja pieredzi, gribi vai negribi, bagātina trīskārtīgi. Un galu galā, arī tā saukto multeņu sižeti bieži bija domāti tikai bērniem. Tagad varu ar drošu sirdi (varbūt ar Drošsirdi? 🙂 ) sacīt, ka dodoties uz Brave, kad zālē patiešām lielākā auditorijas daļa bija tieši bērni un viņu vecāki, es absolūti nejutos aizgājusi uz tikai bērniem domātu filmu.

Parasti par pieaugušo aspektu animācijās rūpējas tieši humora deva. Arī Brave varēja pasmieties, tomēr humors, vismaz manās acīs, atšķīrās no Šreka tipa jociņiem, pie kādiem lielākoties ir pierasts, un tas bija pat ļoti atsvaidzinoši. Vēl viens pieaugušos priecinošs aspekts – šķiet, ka pēdējā laikā patiešām sāk uzlaboties dublējums bērnu filmām, jo skatoties šo animāciju latviski, man tā šķita ļoti dzīvīgi ierunāta, un lai gan, būtu gribējies dzirdēt oriģinālu (mans vietējais kinoteātris šādu opciju nepiedāvā), filmas baudīšanas prieks no tā netika pārāk traucēts.

Viens no filmas plusiem ir arī skaistais skaņu celiņš, ko veidojis Patrick Doyle izmantojot mūzikā skotu nacionālos instrumentus, piemēram, dūdas, apvienojumā ar mūsdienīgāku skanējumu. Dziesmā Learn Me Right dzirdama arī jaunā un daudzsološā dziedātāja Birdy kopā ar folk dziedoņiem un maniem personīgajiem favorītiem Mumford & Sons.

Par pašu sižetu daudz stāstīt nevēlos, lai nebojātu skatīšanās prieku, (šoreiz, ejot uz filmu, pārmaiņas pēc nepētīju treileri, un mans eksperiments atmaksājās ar daudz aizrautīgāku skatīšanos) taču varu pastāstīt, ka filmiņas galvenā varone ir skotu princese, kuras nevaldāmais gars un matu cirtas sagādā galvas sāpes viņas pieklājīgajai mātei-karalienei, kas vēlas, lai arī meita spētu kādreiz ieņemt viņas vietu. Filmas pamatā ir tieši attiecības starp māti un meitu, un cūkas stilbiņus graužošais, un dūres vicinošais tēvs ar koka kāju šoreiz paliek otrajā plānā.

Manuprāt, lielākais filmas pluss, kas to atšķīra no citām pasakām par princesēm, bija tieši veids, kā šī princese tika izveidota. Neiebraucot galējā feminismā ar sievieti bruņās karotājprinceses Ksenas tradīcijās, Brave tik un tā pamanījās nodot mazajām meitenēm vēstījumu, ka, lai dzīve būtu piepildīta nav nepieciešams gaidīt princi-glābēju. Pasakas galvenā varone Merida ir pilnīgi pašpietiekama un zina, ko vēlas no savas dzīves. Pirmatnējais mežonīgums, spītība un apskaužama brīvības sajūta vienotībā ar dabu, šajā ceļā viņai ir krietni labāki sabiedrotie, kā paražu uzspiestas laulības ar nekam nederīgu kara dēlu. Vai šis mazliet feministiskais elements un mātes un meitas attiecību nozīmīguma uzsvēršana, veidojot šo filmu, ir sievietes rokas pirksts? Animācijas radīšanā piedalījusies Brenda Chapman, kas zināma arī kā pirmā sieviete, kas režisējusi animācijas filmu kādai no lielajām kino studijām (viņa piedalījusies arī sirdi plosošā bērnības gabala The Lion King veidošanā).

No šīs animācijas, manuprāt, varēja sanākt arī filma ar īstiem, dzīviem aktieriem, jo sižeta līnija ir gana labi attīstīta, lai to varētu atļauties. Un tomēr, man gribētos sacīt, ka šādā gadījumā, filma nedaudz zaudētu, jo liela daļa tās vērtības izpaužas patiešām elpu aizraujošajā mākslinieciskajā izpildījumā, sākot ar brīnišķīgi izstrādāto vidi, (kas man personīgi patika labāk nekā iepriekšējā līdzīgas tematikas animācijā par senajām ciltīm – How To Train Your dragon un pat labāk par filmu Snow White And The Huntsman un Alice In Wonderland specefektiem) un beidzot ar datorizēto varoņu kustību vieglumu, šķietamo maģiskumu pat esot parastiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Vārdu sakot, šī animācija spītēja fizikas likumiem, bet realitāti atspoguļoja divtik koši, tādējādi kļūstot daudzkārt skaistāka par jebkuru kino ar dzīviem aktieriem. Turklāt, vienkārši nebija iespējams nemīlēt fantastiski izveidotos tēlus, sākot jau ar ugunīgo sarkanmati Meridu, kas man personīgi kā wanna be rudmatei, acumirklī izraisīja milzu simpātijas, un beidzot ar viņas māti Elinoru, kas bija vienlīdz apburoša abos filmā redzamajos veidolos.

Kā jau pasakā, arī Brave, mēs varam atrast krietnu devu morāles. Šeit neatbilst tipiskais teiciens par  drosmi un izveicību, kā varētu noprast no filmiņas nosaukuma (starp citu, sākotnēji filmu bija paredzēts saukt par The Bear And The Bow), bet gan drīzāk tiek runāts par spēju piedot un iziet uz kompromisiem. Un visam pa virsu, filma ļoti emocionāli izspēlē mātes mīlestības kārti, kas beigās izrādās tik ļoti sirsnīga, ka teju vai pieprasa asariņu.

Dodu filmai 10 Tējtasītes, jo savā kategorijā, tā ir labākā animācija, kādu esmu redzējusi, un tieši šādas filmas liek priecāties par katru dienu, kad izdodas sevī saglabāt bērna prieku un iztēli, pat skatoties ar pieaugušā acīm. Treileris šeit.

7 komentāri

  1. Izlasīšu tavu atsauksmi tad, kad būšu noskatījusies šo multeni! 🙂 Pievienoju grāmatzīmēm! 😉

    Like

    1. Jup, es arī mēģinu nelasīt atsauksmes pirms pati skatos. Gaidīšu komentāru, kā Tev ”Brave” patika 🙂

      Like

      1. ‘Man ļoti patika! 🙂 Un, šovakar, izlasot Tavu recenziju, sapratu, ka Tu nežēlīgi daudz laika pavadīji to rakstot! 🙂

        Like

        1. Taisnība, šo rakstīju diezgan ilgi 😀 Tā parasti ir ar lietām, kas man patiešām patīk vai gluži pretēji – galīgi nepatīk. Visgarlaicīgāk rakstīt par labām, bet ne izcilām, septiņniekus un astoņniekus nopelnījušām filmām 🙂

          Like

  2. […] noskatījusies šo multfilmu. Nu lūk, esmu. Ko par šo multfilmu saka Tējtasīte, varat lasīt ŠEIT ! Es arī dodos lasīt un beidzot komentēt Tējtasītes domas […]

    Like

  3. Vakar noskatījos. Biju ļoti patīkami pārsteigta. Atceros, ka treileris man nepatika un īsti negribēju skatīties. Tagad jāsaka, ka lieliski uztaisīta animācija ar lielisku sižetu, spēcīgu, bet ne pārāk uzbāzīgu morāli.

    Like

    1. Trāpīgi pateici par to neuzbāzīgo morāli. Man šķiet, tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ filma patīk arī pieaugušajiem.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: