Šo filmu skatījos pilnīgi bez priekšzināšanām, zinot vien to, ka tā balstīta uz Hunter S. Thompson 1998. gadā izdotā romāna The Rum Diary motīviem. Vēlāk parokot dziļāk, atklāju, ka pats romāns rakstīts daļēji balstoties uz patiesiem notikumiem, ko gonzo žurnālistikas tēvs Hunter S. Thompson pats pieredzējis jaunībā. Līdz ar to, arī šajā filmā Johhny Depp atveidotais varonis manās acīs ieguva mazliet citu nozīmi, nedaudz mainot arī to, kā es vērtēju šo filmu pēc noskatīšanās.
Šī filma ir Depa auklējums (viņš arī filmas producents), jo pēc filmēšanās uz Tompsona romāna motīviem balstītajā Fear And Loathing in Las Vegas, aktieris ar romāna autoru ir sadraudzējies un pat panācis, lai The Rum Diary tiktu izcelta saulītē vispirms kā romāns, ko Tompsons bija sarakstījis 60. gados un noracis pagrabā, pēc tam arī kā kino darbs. Pats Deps man šajā filmā simpatizēja vairāk nekā ierastajos fantāzijas tēlos (Villijs Vonka, Edvards Šķērrocis, Trakais Cepurnieks u.c.), kaut vai tā iemesla dēļ, ka bija kļuvis cilvēcīgs.
Šajā filmā Depa varonis Kemps ir nelabojams dzērājs, kas ierodas gleznainajā amerikāņu apsēstajā Puertoriko, lai strādātu vietējā laikrakstā, kas izrādās ne tikai uz bankrota robežas, bet visam piedevām ir arī pamatīgi korumpēts. Tur viņš sastopas ar savu kolēģi Salu (Michael Rispoli), ar ko kopā labprāt iesaistās piedzērušu vīriešu aktivitātes ar visai smieklīgām sekām. Kemps iepazīstas ar vietējo PR haizivi Sandersonu (Aaron Eckhart), kurš līdz galam nerealizētajā žurnālistā Kempā pamana rakstnieka potenciālu un nolemj viņu izmantot sabiedriskās domas uzlabošanai, lai uzbūvētu pāris jaunus hoteļus Puertoriko paradīzē. Pa vidu iemaisās arī skaista sieviete, Sandersona saderinātā Šanele (Amber Heard), kurā Depa varonis acumirklī iemīlas, tādējādi sarežģījot situāciju vēl vairāk.
Kopumā filma ir mazliet juceklīga, bet tas ir drīzāk labā nozīmē, jo haoss, kādā iekuļas Kemps un Sals vienlaikus liek saķert galvu, bet arī izraisa smieklus, tādējādi radot sajūtu, ka filmai ir veselas divas puses – dzērušā Kempa piedzīvojumi komēdijas elementam, un skaidrā Kempa sižeta līnija, morālei.
Vienlaikus ar fantastiskajām dabas ainām un 60. gadu burvību, skatītājs iepazīstas arī ar pasaules netaisnību, kas sevī iekļauj bagātības būvēšanu uz nabadzīgo rēķina. Teorētiski šeit vajadzēja spilgti parādīties Kempa iekšējam konfliktam, vai viņš vēlas piedalīties paradīzes sagraušanā vai arī labprātāk atklātu sabiedrībai patiesību ar saviem žurnālista ieročiem – tinti un papīru. Taču mani nepameta sajūta, ka Kemps pārmeta savu kažoku uz otru pusi tikai tad, kad saprata, ka no bagātības nekas nesanāks. Iespējams, kāds kas lasījis grāmatu spētu to pamatot vai izskaidrot labāk, bet skatoties šo filmu, man personīgi tas šķita viens no lielākajiem mīnusiem galvenā varoņa tēlā. Otru mīnusu saskatīju filmas beigās. Lai gan tās nebija tipiskais happy end, varonis tik un tā vārda tiešā nozīmē aizburāja saulrietā…
Dodu filmai 7,5 Tējtasītes, jo to bija interesanti skatīties, vietām es tiešām smējos, tomēr man kā skatītājai līdz galam netika dota iespēja izprast galvenā varoņa domu gājienu. Treileris šeit.
Tējtasīte 
Man kaut kā īsti nepatika, likās garlaicīga. Sižets šķita pārāk vienmērīgs, nekādu baigo notikumu nebija, brīžam galveno varoni bija grūti izprast. Deps man filmā patika, bet neliekas, ka šī būtu no viņa veiksmīgākajām lomām. Vienā “Leģendu” numurā bija aprakstīts, kāda ir Depa saistība ar filmu, pēc tā raksta arī mazliet vairāk izpratu, kāds ir filmas mērķis un vēstījums skatītājam, bet filma nebija priekš manis.
PatīkPatīk
Es piedevu filmai vienmērīgo sižetu, jo izlasīju, ka balstīta uz daļēji patiesiem notikumiem un realitāte ne vienmēr ir tik aizraujoša kā gribētos. Par varoņa neizprašanu gan pilnīgi pievienojos.
Man šo filmu izglāba skaistās ainavas un vasaras noskaņa, kaut arī filma galīgi nebija no tām, kādas es parasti skatos.
PatīkPatīk
Es tikai grāmatu esmu lasījusi, ir arī latviski izdota, tā man negaidīti patika. Stāsts par trīsdesmitgadnieka krīzi, kad gribas gan vēl jaunam un dusmīgam būt, gan pārmaiņas pēc arī mazliet naudas un nodrošinātas dzīves. Ļoti ticami.
PatīkPatīk
Es pieļauju, ka šis ir tas gadījums, kad grāmata varētu būt labāka par filmu, jo skatoties, es tiešām varoni neizpratu. Proti, ja viņam bija šis iekšējais konflikts starp ideāliem un realitāti, filmas veidotāji to līdz galam neiznesa. Kaut kāda nepabeigtības sajūta. Laikam tomēr būs kādreiz tā grāmata jāizlasa.
PatīkPatīk
Es uz filmas beigām izvēlējos doties gulēt un nemaz neuzzināt beigas, apnika. Tas parasti man ir ārkārtīgi neraksturīgi 😀 Bet kopumā visu filmas laiku nepameta sajūta, ka itkā ir un it kā arī nav kaut kas tajā filmā. Iespējams es vienkārši jau esmu pieēdusies Depa aktierspēles – jo šķiet viņš visās filmās ir vienāds! Viņa aktierspēle ir sulīga, bet vienalga nepamet sajūta, ka tas ir viens un tas pats tēls. Mana visu laiku mīļākā filma ar Depu ir Arizona Dream. Šo iesaku!
PatīkPatīk
Man pašai arī vairāk patika filmas sākums, otrā puse likās krietni gausāka.
Ja redzētas daudz Depa filmas, gribot negribot nākas visu laiku salīdzināt tēlus. Man patika, ka pārmaiņas pēc viņš šeit bija bija cilvēka lomā, kaut gan tā saucamais depisms tik tiešām viņam vienmēr spraucas laukā pa visām vīlēm. Arizona Dream neesmu redzējusi, iečekoju IMDB. Varētu tiešām noskatīties 🙂
PatīkPatīk
Tagad zinu, ka šo filmu var mierīgi likt plauktā “kad gribas ko mierīgu un viss cits ievērības cienīgs jau ir redzēts”, citādi mocījos pārdomās skatīties vai neskatīties.
PatīkPatīk
Jā, mierīgajā plauktā filma derēs. Iekš must-see gluži neliktu, bet nenožēloju, ka noskatījos.
PatīkPatīk
Tomēr pievienoju šo filmu sava sarakstā… 🙂
PatīkPatīk