Emma Donohjū – ”Istaba”


Šai grāmatai ir balti vāki un it kā bērnišķīgā rokrakstā ar guaša krāsām uzdrukāts nosaukums ISTABA. To varētu būt rakstījis romāna galvenais varonis, piecus gadus vecais puisēns Džeks. Zem krāsainajiem burtiem ISTABA, mēs atrodam citātu, kas apgalvo, ka romāns būs tumšs, taču arī brīnišķīgs un atklājumiem bagāts. Tumšs stāsts no piecgadīga bērna mutes? Kā gan tas ir iespējams?

Šis ir patiesi savāds romāns, kas nojauc robežas starp biedējošu, bet reālu pasauli, un mīlestības pilnu, gaišu vidi, kādu savā nesamaitātībā spēj redzēt tikai mazs bērns. Šķiet, šīs divas lietas ir ļoti grūti apvienot, taču rakstniecei Emmai Donohjū, tas ir pilnībā izdevies.

Kā jau rakstīju, romāna galvenais varonis ir piecgadnieks Džeks, kas visu savu dzīvi ir pavadījis kopā ar Mammu vietā, ko sauc par Istabu. Tā ir visa viņa pasaule – Paklājs, uz kura viņš piedzima, Skapis, kur viņš dodas gulēt, kad vakarā pie mammas atnāk Vecais Niks, Televizors, kurā redzamie cilvēki nav īsti, jo neatrodas Džeka Istabā. Un visa centrā ir Mamma. Mamma, kas liek viņam pareizi ēst, izpildīt vingrojumus un mazgāt zobus. Viņa ir arī Mamma, kas dažkārt ir ”projām”. Tad viņa guļ gultā, nespēlējas ar Džeku un pat nerunā. Mammai ir arī saplīsis zobs, tādēļ Mammai ļoti sāp. Bet par spīti tam, viņa vienmēr ir blakus Džekam. Līdz, kādu dienu Mamma atklāj patiesību – ārpus Istabas arī ir pasaule un viņi šeit atrodas tikai tādēļ, ka Mammu šeit ievilinājis ļaunais Vecais Niks. Viss, ko Mamma lūdz Džekam- būt drosmīgam, lai abi bēgļi spētu izkļūt laukā. Tomēr pasaule ārpus Istabas sienām ir daudz biedējošāka…

Es izlasīju šo romānu divos piegājienos. Pirmā grāmatas puse man šķita daudz mierīgāka. Nedaudz traucēja tas, ka galvenais varonis ir bērns un visos sīkumos apraksta ikdienišķas lietas sev apkārt. Tai pat laikā, tieši tas atšķir grāmatu no pārējām. Šis ir romāns, kas runā ar bērna muti, bet pavisam noteikti ir domāts pieaugušajiem. Otru grāmatas pusi es ”izrāvu” cauri vienā naktī, gluži negaidīti un neplānoti, jo līdz pat Džeka bēgšanai, man neienāca prātā, ka šajā stāstā varētu parādīties spriedze, kas radīs tik spilgtu līdzpārdzīvojuma efektu.

Šī romāna sakarā varētu daudz un dikti runāt par pasaules šausmām, bērnu psiholoģiju un aklimatizēšanos jaunos apstākļos. Un tomēr, pāri visam šis ir stāsts par mātes mīlestību un spēju aizsargāt savu bērnu visbezcerīgākajās dzīves situācijās. Grāmata, manuprāt, ir uzrakstīta patiešām meistarīgi un atstāj spēcīgu emocionālu iespaidu vēl ilgi pēc tās izlasīšanas. Tomēr tā nav viegla lasāmviela, par spīti savam gaišajam ietinamajam papīram. Faktors, kas šokē visvairāk – lai gan šis ir literārs darbs, līdzīgi, reāli stāsti ik pa laikam parādās medijos. Iespējams tieši šī realitātes dvaša sastopieties ar maza bērna drošo fantāzijas pilno pasauli ir padarījusi šo romānu tik īstu un vienlaikus biedējošu.

Dodu grāmatai 9 Tējtasītes un īpašs cepums no manis par stāsta beigām, kas man šķita simboliskas un ļoti atbilstošas.

3 komentāri

  1. šo man laikam gribētos izlasīt, paldies! (:

    Like

  2. jā, man arī šo vajag izlasīt

    Like

  3. Tu proti ieintriģēt! 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: