Nesteidzīgs temps un mākslinieciskā pārbagātība filmā Wuthering Heights (2011)


Beidzot noskatījos filmu Wuthering Heights, kas balstīta uz Emīlijas Brontē romāna Kalnu aukas motīviem. Filma ir 2 h gara, ieturēta ļoti tumšos toņos, un ar visai grūti saprotamu angļu valodas akcentu (internets stāsta, ka Jorkšīras). Galvenos varoņus Hitklifu un Katrīnu tēlo vispirms divi pusaudžu aktieri, vēlāk divi pieaugušie James Howson un Kaya Scodelario. Filmas režisore ir Andrea Arnold, kas strādājusi arī pie, manuprāt, lieliskās filmas Fish Tank. Bet skaņu celiņā iekļauti  Mumford & Sons ar dziesmu Enemy.

Filmas plūdums ir tiešām ļoti, ļoti lēns. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, kad biju beigusi skatīties šo filmu – izņemot ārā neskaitāmos dabas skatus kā vējā plīvo smilgas vai kā slazdos iekrīt truši, filmu būtu izdevies samazināt vismaz par 40 min. No otras puses, šie skati, kas vairāk atgādina fotogrāfijas, ir arī šīs filmas atpazīstamības zīme, jo arī galveno varoņu emocijas tiek izteiktas caur dabu. Līdz ar to filmā ir ļoti maz dialogu. Lielāko tās daļu aizņem skatieni, pastaigas vējainajos pakalnos, īsi aprauti teikumi un vienkāršas ikdienas darbības.

Tagad par sižeta līniju. Uzmanību, gatavību, būs spoileri. Stāsta galvenais varonis ir Hitklifs – melnādains zēns, kuru Kalnu auku māju saimnieks atrod Liverpūles ielās, un apžēlojies paņem līdzi uz mājām pie sava dēla Hindlija un meitas Katrīnas. Puisis ir neizglītots, mežonīgs un mazrunīgs, taču ļoti ātri sadraudzējas ar sava glābēja pusaugu meitu. Turpretī dzimtas mantiniekam Hindlijam pret savādo puisi rodas greizsirdības izraisīts naids. Pēc tēva nāves, Hindlijs atved mājās savu jauno sievu un Hitklifu padara par kalpu. Katrīnas attiecības ar Hitklifu mainās brīdī, kad pie apvāršņa parādās Edgars – bagāts puisis no muižnieku ģimenes, kas vēlāk lūdz Katrīnas roku, ko viņa pieņem, lai gan patiesībā mīl Hitklifu. Hitklifs aizbēg, lai pēc vairākiem gadiem atgrieztos jau cienījams un bagāts, atrodot Kalnu aukās nodzērušos Hindliju, kas apglabājis sievu un dzīves jēgu atradis azartspēlēs, Hindlija novārtā pamesto dēlēnu, un Katrīnu, kas kļuvusi par bagātu māju saimnieci, apprecot Edgaru. Atriebības vadīts, viņš apprec Edgara māsu Izabellu, kuru viņš nicina, bet kura ir viņā iemīlējusies, un salauž Katrīnas sirdi, kura gaida Edgara bērnu. Viņa saslimst un nomirst un filma beidzas ar to, ka bēdu sagrautais Hitklifs kļūst par Kalnu auku īpašnieku, jo Hindlijs ir iestidzis azartspēļu parādos.

Tā kā romānu lasīju tiešām ļoti, ļoti sen un precīzi notikumi, kas tajā risinājās man ir miglā tīti, salīdzināt filmu ar grāmatu es nemēģināšu. Skatījos šo filmu pilnīgi no jauna. Vienīgais, ko varu piebilst, man filmā iztrūka šausmu sajūta, ko atceros lasot grāmatu. Filma bija vienkārši drūms mīlas stāsts. Šis bija tas gadījums, kad pusaugu aktieri man patika daudz labāk par jau pieaugušajiem Hitklifu un Katrīnu, bet tā pa īstam man nesimpatizēja neviens no filmas tēliem. Manuprāt, Džeinas Eiras ekranizācija, par kuru arī reiz rakstīju, bija nesalīdzināmi labāka, jo nezaudēja Anglijas plašo lauku drūmumu un gotiskos elementus, bet tai pat laikā nebija samocīta.

Wuthering Heights nav slikta filma, taču tā nepatiks visiem, jo ir ļoti īpatnēja, varētu pat teikt, ka pārāk mākslinieciska. Man šī filma bija par gausu un tumšu (vārda tiešā nozīmē, bija kadri, kuros nekā nevarēja saprast). Dodu filmai 6,5 Tējtasītes, šoreiz pilnībā subjektīvi, jo joprojām uzskatu, ka tā bija augstvērtīga filma, taču man bija jāpieliek pūles, lai noskatītos to līdz beigām. Treileris šeit.

Advertisements

6 komentāri

  1. Tikko sapratu, kā esmu lašijusi tikai Latiešu klasiku! 😦

    Like

    1. Visam jābūt līdzsvarā 🙂 Es, turpretī no latviešiem esmu lasījusi ļoti maz.

      Like

  2. Esmu apmulsusi, kurā brīdī jaunībā palaidu garām to, ka Hitklifs bija tumšādains. Varbūt man likās, ka viņš tāds dienvidnieku tips nevis nēģeris (jā, zinu, ka nav politkorekti). Pēc sižeta atstāsta sanāk, ka filma diezgan precīzi seko grāmatai līdz 17 nodaļai.

    Like

    1. Man šķiet, ka romānā bija vienkārši rakstīts, ka viņš tumsnējs (?), es katrā ziņā, arī neatceros, ka būtu norādīta kāda rase, bet es jau neatceros arī lielāko daļu satura… 😀 Konkrētā aktiera izvēle jau bija režisora ziņā. Kaut kur lasīju, ka uz provēm viņi aicināja dažādu tautību tumsnējus cilvēkus, acīmredzot šī bija izvēle, pie kuras viņi palika. Kādā komentarā bija teorija, ka šāda izvēle izdarīta, lai aktualizētu arī rasisma problēmu, ka pret Hitklifu izturas slikti daļēji viņa izcelsmes dēļ. Interpretēt jau var dažādi.

      Pēc filmas noskatīšanās, internetā ātri pārskrēju grāmatas saturam. Sanāk, ka viņi aiz borta atstāja to, kas notiek tālāk ar jauno paaudzi. Man īstenībā pret to nav iebildumi, jo vēl garāku šo filmu tiešām nevajadzētu taisīt.

      Like

  3. Romāns “Kalnu aukas” jau kādu laiku ir manā “to read” sarakstā. Pēc tā izlasīšanas būs jānoskatās arī filma. Forši, ka padalījies ar saviem iespaidiem, nebiju ievērojusi agrāk šo filmu.
    “Džeinas Eiras” ekranizācija man arī ļoti patika.

    Like

    1. Lai gan daudz neatceros no pašas grāmatas, man atmiņā ir palikusi sajūta, ka tobrīd lasot, es to atzinu par ļoti labu esam, jo tur bija tā pati īpašā gotiskā romāna noskaņa, kas ”Džeinā Eirā”. Man pašai, noskatoties šo filmu, arī sagribējās romānu vēlreiz pārlasīt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: