Mana dzīve grāmatās


Šim jaukajam projektam ar nosaukumu ”Mana dzīve grāmatās” mani nominēja Ms Marii. Par to viņai paldies! Mēģināšu godam pārņemt man nodoto stafetes kociņu. Ieraksta veidošanas noteikumi ir sekojoši:

  • pavisam īsi iepazīstini ar sevi
  • atbildi uz pieciem jautājumiem
  • mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

Jautājumi:

  1. Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to)
  2. Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
  3. Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.
  4. Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
  5. Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

MANA DZĪVE GRĀMATĀS

Savu apzinīgo mūžu, kas ir ”divdesmit ar astīti” gadi, esmu nodzīvojusi skaistā pilsētā Gaujas krastos. Piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem skolā ļoti nepatika matemātika, bet patika literatūra. Tas mazliet paskubināja arī tālākās dzīves izvēles, jo zināju, ka tā vai citādi, bet rakstīšana un lasīšana manā dzīve ieņems lomu vienmēr. Visai loģisks iznākums bija žurnālistikas studijas, kas šo gadu laikā mēģināja man iemācīt kā idejas ietērpt vārdos.

1. Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Mūsu mājās grāmatplauktos gozējās dažādi klasiķu darbi un kopoto rakstu sērijas, turklāt gandrīz visas šīs grāmatas patiešām bija arī izlasītas, jo mamma jaunībā bija ļoti aizrautīga lasītāja. Tādēļ varētu sacīt, ka mīlestību pret grāmatām man ieaudzināja. Kad biju maza, mamma bieži lasīja man priekšā.

Visvairāk grāmatu es izlasīju nevis sasniedzot apzinīgo vecumu, bet gan tieši bērnībā, jo tajā brīdī lasīšana man bija pasaulē interesantākā nodarbe. Mīļākā bērnības grāmata, kuru izlasīju tiklīdz pati iemācījos lasīt, bija Dodijas Smitas 101 Dalmācietis” – brīnišķīga, sirsnīga grāmata (ar nemaz ne tik brīnišķīgu vēlāk uzņemtu filmu), kura man atvēra durvis uz grāmatu pasauli.

Vēlāk nāca Dž. K. Roulingas Harija Potera sērija, kuras pirmā grāmata latviski tika iztulkota laikā, kad biju vienā vecumā ar mazo Hariju, kas vēl tikai grasījās iekāpt Cūkkārpas ekspresī. Ar katru grāmatu, es un Harijs kļuvām par gadu vecāki un visbeidzot Potera sāga kļuva jau par manu bērnu un tīņu laika iemīļotāko grāmatu sēriju. Var sacīt, ka piederu pie mazā burvju zēna kulta paaudzes, jo tieši šīs grāmatas man atvēra logu uz radošas fantāzijas pasauli un iedvesmoja arī mani pašu uzsākt rakstīšanu.

2. Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Viena no pirmajām pieaugušo grāmatām, ko izlasīju bija Šarlotes Brontē ”Džeina Eira”, kas vēlāk raisīja manu interesi par gotisko literatūru un joprojām ir viena no mīļākajām grāmatām.

3. Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Šķiet, nav sanācis izlasīt nevienu konkrētu grāmatu, kas būtu krasi mainījusi manu domāšanu. Laikam man viss labākais vēl  priekšā 🙂 Taču, ja runājam nopietni, es domāju, ka katrs darbs, ko mēs izlasām, atstāj mūsos zināmus nospiedumus, kas varbūt uzreiz nav pamanāmi, taču, pavisam noteikti, veido mūs kā personības.

Ja jāmin konkrēti kāds darbs, man atmiņā ir palikušas divas ļoti dažādas Margaretas. Proti, viena no spilgtākajām grāmatām, kuru izlasīju pirms pāris gadiem un, kuras īpatnējais stils mani absolūti aizrāva, jo līdz šim nebiju lasījusi neko līdzīgu, bija Mārgaretas Atvudas grāmata ”Oriksa un Kreiks”. Savukārt, ja man būtu jāizvēlas jaunības mīļākā grāmata, ko esmu lasījusi (tiesa, vēl pirms iestāšanās divdesmitgadnieku kārtā), tā būtu Margaretas Mičelas ”Vējiem līdzi”, kuru esmu pārlasījusi vairākas reizes.

4. Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Viena no pēdējā laika, manuprāt, labākajām grāmatām, ko esmu lasījusi un par kuru rakstījusi arī Tējtasītē, ir Mišela Feibera romāns ”Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās”, kuru lasīju aptuveni pirms gada.

Tējtasītē sākotnēji nebija sadaļas grāmatplaukts, jo man vienmēr bija šķitis, ka rakstīt par grāmatām vajag tā patiešām nopietni, nu tā kā kritiķi, kas analizē visādus literārus sīkumus, ko vienkāršs lasītājs nepārzina. Šajā laikā, kopš aktīvāk rakstu blogu, man izveidojās veiksmīga pieredze lasot citu blogeru cilvēciskās un interesantās atsauksmes par grāmatām, tādēļ pagājušā gada sākumā nolēmu iemēģināt arī savu roku grāmatu apskatu veidošanā. Izrādījās, ka bieži vien tas ir daudz interesantāk, nekā veidot filmu aprakstus, turklāt grāmatnieku blogosfēra man ir palīdzējusi atrast daudz jauna un interesanta un sniedz stimulu arī pašai lasīt un rakstīt vairāk.

5. Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Mans guilty pleasure ir britu rakstnieces Sophie Kinsella ”Shopaholic” grāmatu sērija, kuras grāmatas esmu izlasījusi vairākkārt. Galvenā varone, šķiet dzīvo pavisam citā iepirkšanās universā, kurā nav nepieciešams rēķināties ar savas rīcības sekām. Muļķīgas kļūdas viņa pieļauj grāmatu no grāmatas, taču tas ir pasniegts tik komiski, ka it nemaz nekrīt uz nerviem. Viegla, asprātīga literatūra sievietēm par sieviešu vājībām ar tiešām labu humoru.

Tas arī viss par mani un manām grāmatām! Stafetes kociņus labprāt nodotu tālāk Norellei, Dainim, Mēnessmeitēnam un Evijai.

Advertisements

15 komentāri

  1. Cik tomēr savādi… liekas, ka Harija Potera pirmā grāmata iznāca samērā nesen, tomēr ja laiku mēra bērnības grāmatās, tad šķiet, ka mūs šķir miljons gadi 🙂 “Džeina Eira” un Ziedlapiņas ir arī vienas no manām mīļākajām grāmatām.

    Like

    1. Pirms Potera man bija arī Astrīdas Lindgrēnas laiks ar Pepiju, Ronju un Karlsonu un Enidas Blaitones ”Noslēpumu sēriju”, kuru arī bieži pārlasīju.

      Poters pie manis uzkavējās visilgāk, laikam tādēļ atmiņas par viņu ir vissvaigākās, jo man pašai arī liekas ka es viņu lasīju vēl pavisam nesen, lai gan no pirmās grāmatas tulkojuma latviski ir pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi. Protams, pašās beigās, es vecuma ziņā Hariju apdzinu, jo Roulinga ”nešāva” ārā vienu grāmatu gadā. Iespējams, tādēļ, man arī ir sajūta, ka tas vēl bija tik nesen 🙂

      Like

  2. Dainis Gžibovskis · · Atbildēt

    Arī es esmu Harija Potera kulta paaudzes bērns + arī man bija 11 gadi, kad HP sērija tika izdota latviski. + Savā astoņpadsmitajā (šķiet, ka tā bija astoņpadsmitā) dzimšanas dienā dāvanā saņēmu “Hariju Poteru un nāves dāvestus” – biju vienkārši laimīgs. Citi bērni 18-tajās dzimšanas dienās piedzeras, bet es lasīju “Harija Potera” noslēdzošo grāmatu.
    Vispār HP sērija dāvājusi daudzus patīkamus bērnības mirkļus. 🙂

    Like

    1. Hmm, savādi… Neskatoties uz to, ka arī es 2001. gadā nebiju sevišķi pieaugusi (man bija 14 gadu), sevi pie HP paaudzes nez kāpēc nepieskaitu. Droši vien, tas tādēļ, ka mani tajā laikā iespaidoja citas grāmatas. 🙂

      Like

    2. Man šķiet, HP burvība slēpjas tieši tajā, ka bērni varēja augt līdz ar Hariju. Viens vecums, viena domāšana. Roulingas grāmatām izdevās sniegt tik daudz laba tūkstošiem bērnu un izaudzināt veselu paaudzi. Manuprāt, rakstnieks par to var tikai sapņot, tā ir augstākā pilotāža.
      HP vieta manā sirdī būs arī tad, kad būšu veca un sirma, jo šī ir neatņemama manas bērnības daļa.

      Like

      1. Dainis Gžibovskis · · Atbildēt

        Ar mani ir tieši tas pats.
        + Par “Harija Potera” sāgu manā dzīvē nebūs svarīgākas grāmatas.

        Like

  3. Baigi interesants pasākums ir šāda veida aptaujas. Tas it kā palīdz vairāk mums iepazīt vienam otru! 🙂

    Paldies, par stafetes kociņa nodošanu arī man! 🙂 Centīšos nepievilt! 🙂

    Like

    1. Jā, man arī šī ideja uzreiz iepatikās 🙂

      Like

  4. Man Harijs Poters šķita tād abērnu grāmatele, tas gan pirms es viņu biju lasījis. Kaut kad augstskolā aizgāju uz pirmo HP filmu un viss. IZlasīju visas potera grāmatas vienā nedēļā un pēctam visu līdz ko tās iznāca. Man bērnībā gan vēl rullēja Nezinītis un Smaragda pilsētas burvis.

    Like

    1. Domāju, ja lasītu HP ne bērnībā, iespējams, sākotnējais iespaids par pirmo sērijas grāmatu man būtu savādāks. Bet aizraut, manuprāt, šīs grāmatas var visos vecumos, vien skatījums varētu būt citādāks.
      Atceros, ka man pirmā Potera filma ne visai patika, likās galīgi ne tāda kādu biju uzbūvējusi savā fantāzijā. Vēlāk gan palika labāk un beidzamā daļa patiešām pielika grandiozu punktu Poteriādei.
      Ar ”Nezinīti” bērnībā es arī iepazinos, ”Smaragda pilsētas burvis” gan man ir svešs, vispār gribētos kādreiz izlasīt.

      Like

  5. Ļoti patīk šis projekts, jau izlēmu piedalīties arī, ja neviens mani nenominēs, bet paldies, ka to izdarīji. 🙂 Noteikti šovakar vai rīt publicēšu arī savas atbildes.
    Man arī “Džeina Eira” bija viena no pirmajām pieaugušo grāmatām. 🙂 “Hariju Poteru” gan neesmu lasījusi, vienmēr domāju, ka man nepatiks. Tā kā no daudziem blogeriem dzirdu labas atsauksmes, mēģināšu kaut kad pamēģināt, varbūt iepatīkas.

    Like

    1. Ja dzirdēts tik daudz laba, Poteru varētu būt pat bīstami lasīt 😀 Vismaz man tā mēdz neveikties ar grāmatām un filmām, kuras visi saslavējuši, jo tad es arī gaidu baigos zelta kalnus.
      Kaut gan, būtu interesanti izlasīt Tavu viedokli kāds šķiet Poters, ja to lasa ne-bērnībā 🙂

      Like

      1. Jūs te tā runājat par HP, ka būs man arī kādreiz jāsaņemās izlasīt. Varētu patikt. Man patika pirmās HP filmas, pēdējās gan neesmu redzējusi, vairs īsti neinteresēja. Bet vispār tas ir forši, ka kāda paaudze uzaug ar noteiktām grāmatām; ka ir grāmatas, kas spēj aizraut pat tos bērnus, kas varbūt savādāk nelasītu.

        Like

        1. Man šķiet, ja vispār patīk fantāzijas žanrs, Poters arī varētu patikt. Labprāt ieteiktu HP sēriju pa labi un pa kreisi, visiem pēc kārtas, vienīgais es kā bērnības fane galīgi neesmu objektīva 😀

          Like

        2. Var droši saņemties uz HP lasīšanu. Ir vērts. Es to izlasīju tikai šogad (lasot bērnam priekšā) un varu teikt, ka bija baigi ok- patika gan man, gan mazajai meitai.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: