Staro Rīga 2012 bildēs


Pagājušonedēļ man bija tā laime pirmo reizi apmeklēt gaismas festivālu ”Staro Rīga”, kas mūsu galvaspilsētu pāršalca nu jau 5. reizi. Apvienojumā ar 18. novembri šis solījās izvērsties par lielu, vizuāli un saturiski bagātu pasākumu. Mans mērķis gan bija diezgan piezemēts – es braucu skaistas gaismas lūkoties, lai mājās pārvestu pāris jaukas bildes un pie reizes izbaudītu arī svētku atmosfēru. Protams, stumdīšanās ar statīvu tumsā, cilvēku biežņā, nelielā migliņā, smidzinot lietum nav tā patīkamākā nodarbe, taču darīju ko varēju un gluži tukšām rokām mājās nepārbraucu. Bilžu būtu bijis vairāk, ja laika apstākļi būtu nedaudz draudzīgāki un Makdonalda negaršīgā kafija manā plastmasas krūzītē būtu uzkavējusies ilgāk, sildot nosalušos pirkstus.

Ja runāju par pasākuma atmosfēru, uzreiz jāpiezīmē, ka piederu pie tiem cilvēkiem, kam ļoti nepatīk masu sanākšanas un cilvēku burzma. Pārvietošanās pa Vecrīgu laikā pirms salūta atgādināja šķēršļu joslas pārvarēšanu un, protams, neiztika bez skaļas blaušanas un alus smārda, kas lielākoties nāca tieši no iereibušiem pusaudžiem, kuri izmantoja iespēju paārdīties burzmā. Arī pats salūts nedaudz atstāja tādu skābu pēcgaršu, lai gan es jau nekad neesmu par uguņošanu baigi fanojusi, tādēļ maybe it’s just me.

Par pašu starošanas daļu gan nekā slikta teikt nevar. Taču, tā kā laiks vienmēr ir zināms atskaites punkts un man bija atvēlētas tikai 4 stundas pirms mana kariete pārvērstos par ķirbi, nekur tālu no centra neaizklīdu. Staroja Rīga ļoti skaisti, taču noķert kādu objektu bez ziņkārīgas publikas, kas grib visu aptaustīt, izrādījās pilnīgi neiespējami, tādēļ tā arī neizdevās kārtīgi iemūžināt ”Slavinājumu meža dvēselei” lapenē pie Kongresu nama, kuru biju nolūkojusi kā savu obligāto fotografējamo objektu vēl pirms devos uz pasākumu. Otrs mans obligātais ķēriens bija gaismas instalācija ar nosaukumu ”Nebeidzamais stāsts” arī Kongresu nama pagalmā, taču kā jau redzams fotogrāfijā, bez kustības no cilvēku puses neiztikt arī šeit.

Dodoties uz Brīvības pieminekļa pusi, patīkams bija mans pārsteigums ieraugot ”Sveicienu saulei”, ko varēja redzēt uz Latvijas Nacionālās operas fasādes. Vizualizāciju laikā, varēja iepazīties arī ar saules nozīmi dažādu civilizāciju tradīciju kontekstā. Attēlā gan tas nav īsti saskatāms, jo atrados pārāk tālu, un kad pēc salūta piečāpoju tuvāk, visi vēji bija parūpējušies par to, lai vairs negribētos vilkt fotoaparātu ārā no somas 🙂

Labākā vieta, no kuras man izdevās nolūkoties lāpu gājienā izrādījās Bastejkalna apkaime.

Lāpu ugunis skaisti izplūda, gājiena dalībniekiem dodoties tālāk Vecrīgas virzienā.

Cilvēku bija daudz un liela daļa bija nolēmuši šos mirkļus iemūžināt ar foto palīdzību. Bērni bija gudrāki un pozitīvās emocijas uzsūca caur acīm un ausīm, nevis fotoobjektīvu. Tas noteikti ir prātīgāk, ja vēlas pilnībā izbaudīt noskaņu. Un jā, tobrīd bija jau sācis smidzināt.

Un visbeidzot, lai cik tas arī jocīgi nebūtu, manuprāt, vislabāko foto man izdevās uzņemt gaidot pie sabiedriskās tualetes 😀 , kuras rinda bija mērāma cilvēku desmitos (protams sieviešu pusē). Skaisti izgaismots koks, ceļš un cilvēki, kas arī vēlas iemūžināt šo neona zaļo, dabā un mākslā, apvienoto objektu.

Tādi nu bija mani pirmie iespaidi par starojošo Rīgu. Vēl kāds apmeklēja pasākumu? Kāda jums likās kopējā atmosfēra?

5 komentāri

  1. Nez kāpēc man tomēr šķiet, ka šie “Staro Rīga” pasākumi joprojām ir kā zīdaiņa pirmie mēģinājumi staigāt! 🙂

    Like

    1. Manas pieticīgās acis redzējušas tikai šo pasākumu, tādēļ nemāku salīdzināt, kā to dara, piemēram, citās valstīs, bet, šķiet, ka cilvēkiem patīk, ja jau tādi pūļi katru gadu dodas skatīties. Redzēs kā veiksies tālāk 🙂

      Like

      1. Cilvēkiem patīk viss, kas nav veidots tieši no viņa naudas līdzekļiem! 🙂

        Like

  2. Es ar vēl nekad neesmu apmeklējusi “Staro Rīga”, jo svētkos parasti braucu mājās. Katru gadu tikai nodomāju, ka nākamgad noteikti aiziešu. 😀 Vispār par pasākumu vairāk esmu dzirdējusi negatīvas atsauksmes, lai gan man liekas, ka Rīgas centrs tumsā ir skaists arī ikdienā un šādā pasākumā tam vajadzētu izskatīties vēl labāk. Bet nu nākamgad centīšos pati par to pārliecināties.. Bija jauki iepazīties ar taviem iespaidiem. 🙂

    Like

    1. Varu tikai piekrist, ka atsevišķas Rīgas daļas naktī izskatās skaistas arī ikdienas apstākļos. Manuprāt, tā izskatās jebkura sakopta pilsēta, kura ir gana labi apgaismota – pilsētām naktī vispār piemīt savs šarms 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: