Elektroniskā rēgu mūzika: Crystal Castles – III (2012)


Bieži gadās, ka ar labiem albumiem sastopamies pavisam nejauši. Ar kanādiešu izcelsmes elektroniskās mūzikas duetu Crystal Castles es iepazinos jau pirms pāris gadiem ar dziesmas Not In Love starpniecību, jo tajā piedalījās Robert Smith no The Cure. Jāsaka, ka pārējo materiālu no Crystal Castles pēc kārtas otrā albuma II es toreiz klausījos nelabprāt, tādēļ izpalika sajūsma, kad uzzināju, ka šī gada 7. novembrī iznācis jauns dziesmu kopums.

Tomēr izrādās, ka es svētlaimīgi alojos, jo šis Crystal Castles albums ar jau atkal pārāk lakonisko nosaukumu III ir gluži kā dzimis šim pelēkajam laikam. Pirmais, kas nāk prātā, mēģinot raksturot šo albumu – tā ir gluži kā elektroniska rēgu mūzika, kas aizved klausītājus dziļi savā prāta dzīlēs un tumšajos nostūros, kur ikdienā reti kad speram kāju. Grupai piemīt apbrīnojama spēja izklausīties ēteriskiem un tai pat laikā biedējošiem.

Šī noteikti nav tikai fona mūzika, jo noskaņa, ko grupas soliste Alice Glass panāk ar savu balsi un Ethan Kath ar saviem sintezatoriem ir teju vai taustāma. Dažās dziesmās manāma liela deva izmisuma un gotiskas atmosfēras (pati grupa atzinusi, ka albuma galvenā tēma bijusi apspiestība), citas vienkārši it kā atkāpjas no tēmas un atļauj klausītājam atvilkt elpu. Starp citu, īpatnējais albuma vāciņš ir reāli uzņemta fotogrāfija, spāņu fotogrāfa Samuel Aranda darbs, kurā redzama sieviete, kas apskāvusi savu dēlu, kurš cietis asaru gāzes uzbrukumā ielu demonstrācijas laikā Jemenā. Šī albuma tematisko virzienu nedaudz norāda arī dziesmu nosaukumi, piemēram, Plague, Child I Will Hurt You vai Violent Youth. Taču muzikālā ziņā šis albums visai viegli varētu ietilpt ”šizo” mūzikas kategorijā, tādējādi lielākoties ir tikai divas iespējas –love it/hate it.

Attiecībā uz albuma dziesmām šeit it daži dārgakmeņi, kurus noteikti nevar klausīties, piemēram, kārtojot māju vai esot pie mašīnas stūres, taču attiecīgā dvēseles stāvoklī šī mūzika ir pat ļoti mierinoša un iedvesmojoša. Kā vienu no tādām dziesmām var minēt Sad Eyes, kura, manuprāt, ir albuma labāka dziesma visu pasakot ar ļoti vienkāršu teikumu: ”You can’t disguise sad eyes” . Enerģētiski smaga ir Pale Flesh, kurā soliste neskopojas ar emocijām daloties kliedzienos un albuma pirmais singls Plague, kuru klausoties pirmo reizi biju pārliecināta, ka vairāk dzirdēt negribēšu, taču izlaižot cauri visu albumu, pārsteidzošā kārtā sapratu, ka šī dziesma tur lieliski iederas. Par laimi, albumā atrodamas arī mierinoši skaistas dziesmas, tādas kā Affection vai Child I Will Hurt You.

Kopumā vērtēju šo albumu kā ļoti izdevušos, taču visticamāk tam ir sava diezgan šaura auditorija, jo mūzika, ko Crystal Castles spēlē noteikti nav ikdienišķa vai viegli klausāma. 9 Tējtasītes no manas puses, jo III ir krietni dziļāks kā pirmajā brīdī šķiet klausoties histēriskajos ritmos.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: