Gada beigas bija topu laiks. Gada sākums ir jauno apņemšanos laiks. Gada pirmās divas nedēļas (veiksmīgākajiem – mēnesis) būs gada apņemšanos atmešanas un attaisnojumu meklēšanas laiks 😀 , taču līdz tam vēl arī jānonāk. Daudzi ik gadus veido sarakstus ar lietām, ko vēlas savā dzīvē izmainīt nākošajā gadā. Pesimists manī saka, ka tā ir vienkārši kārtējā iespēja pāršķirt kaut vai iedomātu, sabiedrības pieņemtu, baltu lappusi, lai kļūtu par labākiem, skaistākiem, gudrākiem un veiksmīgākiem sabiedrības locekļiem. Taču patiesībā, jau nomainījies ir tikai cipars kalendārā un tas nav fundamentālu morālo vai fizisko pārmaiņu nesējs. Tādēļ, daudziem no mums, bieži vien, Vecgada vakarā atskatoties uz aizgājušā gada sarakstiem, nākas 1. janvāri sagaidīt ar nedaudz skābu pēcgaršu. Protams, ir arī laimīgie, kuriem izdodas pieturēties pie saviem plāniem un Jaungadu sagaidīt ar vēl nopietnākiem mērķiem un pārliecību, ka viss ir iespējams….
Es parasti pārāk neaizraujos ar Jaungada apņemšanos, jo pazīstu sevi pietiekami labi, lai zinātu, ka ar jauna gada iestāšanos vien nepietiks, lai piespiestu pie sienas manu slinko esību. Taču šogad nolēmu izmēģināt ko jaunu – sastādīt 2013. gada apņemšanos nevis personisko dēmonu cīņai, bet gan kaut kam, kas man šo blogošanas gadu laikā pieķēries pie sirds un kā attīstībā esmu gatava izliet virtuālus sviedrus un asinis. Proti, esmu izveidojusi pavisam nelielu apņemšanās sarakstu, kas attiecas uz Tējtasīti. Šajā sarakstā minētās lietas ir uztveramas, kā 2013. gada izaicinājumi, kas var piepildīties vai gluži pretēji ar blīkšķi izgāzties, taču vismaz dzīve būs kļuvusi interesantāka. Un te nu tie ir:
- Uzrakstīt vismaz vienu rakstu par tēmu, ko es nepārzinu. Tas nozīmē papildus izpēti un papildus pūles raksta sagatavošanā. Iespējams, tas nozīmē arī facepalm vai wtf reakcijas no lasītāju vidus. Cerēsim uz to labāko 😀
- Noskatīties filmu, kas nav ”mana tipa filma”. Tas var nozīmēt jebko. Ar dažiem izņēmumiem, es parasti neskatos politiskas vai kara drāmas, komiksu ekranizācijas, kā arī romantiskās vai neromantiskās (lasīt: American Pie tipa) komēdijas.
- Izlasīt grāmatu, kas nav ”mana tipa grāmata”. Šeit iespējas ir gana plašas. Redzēs, ko liktenis piespēlēs.
- Izlasīt kāda slavena cilvēka biogrāfiju un ievietot tās recenziju blogā. Tā kā neesmu īpaši kritusi uz biogrāfijām, tas man būs izaicinājums.
- Pārspēt 2012. gada bloga statistikas datus. Pagājušajā gadā Tējtasītē tika publicēti 193 ieraksti. Nākamajā gadā taču vajadzētu tos 200, vai ne?
- Un šeit nu būs viens mazliet dīvains apņemšanās punkts – vienu nedēļu iztikt bez blogosfēras un citiem sociālajiem tīkliem. Regulāri rakstot Tējtasītē, tas ir izveidojies par pieradumu. Tas šajā gadījumā diez vai ir slikti, taču dažkārt nepieciešams arī atiet no visa, lai paskatītos uz lietām jaunā perspektīvā.
- Turpināt rakstīt regulāri. Tas varētu šķist pats par sevi saprotams, taču dzīvē gadās visādi un šis teikums kalpo par enkuru, lai ik pa laikam tomēr piestātu bloga ostā, neskatoties uz to kādi vēji pūš dzīves okeānā.
Lai bagātīgs Jaunais blogu rakstīšanas un blogu lasīšanas gads mums visiem !
Tējtasīte 
Tas sestais punkts ir pat ļoti veselīgs blogeriem – es 2012-tajā neblogoju vienu mēnesi un tad bija jauns spars, jaunas idejas un pavisam cits skatījums uz blogu.
Arī man ir plāns 2013-tajā lasīt grāmatas, kas īsti nav “mana tipa literatūra” – ir doma, ka pievērsīšos krievu klasiķiem.
Katrā ziņā – piektais punkts ļoti iepriecina – būs vairāk lasāmvielas. 🙂 Veiksmi 2013-tajā!
PatīkPatīk
Paldies, veiksme man noderēs 🙂 Es arī štukoju, ka būtu vērts paņemt klasiku rokās. Vien vairāk uz angļiem sliecos. Agrāk šo to lasīju, bet pēdējos gados esmu smagi palaidusies slinkumā…
PatīkPatīk
Man ļoti patīk angļu klasika – dīvaini, bet viens no mīļākajiem angļu autoriem ir Viljams Šekspīrs – ļoti patīk citāti no viņa grāmatām, kuri masveidā tiek citēti mūsdienu literatūras grandu darbos.
Labprātāk arī lasītu angļu klasiku, bet zinu, ja nepiespiedīšu sevi izlasīt kaut ko no krievu klasikas, tad vispār man krievu literatūra paliks sveša. Šķiet, ka līdz šim neesmu izlasījis nevienu krievu autora grāmatu.
PatīkPatīk
No Šekspīra man ļoti patīk viņa soneti. Ir tāda brīnišķīga izdevniecības ”Neputns” izdota Šekspīra sonetu grāmatiņa zilos samta vākos. Pavisam nesen atcerējos, ka man tāda stāv plauktā no vidusskolas laikiem un pāršķirstīju. Īsta bauda lasīt 🙂 Par krievu literatūru runājot – tagad tieši ir laba iespēja izlasīt Tolstoja ”Annu Kareņinu” pirms vēl filma nonākusi uz ekrāniem 🙂
PatīkPatīk
🙂 Es gaidīju, ka Tev būs tādi stingrāki pamati un mērķi nākamajam gadam. Nav jau slikti arī tie, kurus esi nospraudusi, bet… Nezinu, no Tevis gaidīju ko pamatīgāku! 🙂 Tu tāda ļoti nopietna būtne man liecies! 🙂
(Es Tevi protams nekritizēju, vnk tās ir mans domas)
PatīkPatīk
Pasmaidīju par to nopietnību, jo patiesībā es tieši vēlētos šogad dzīvi uztvert mazliet vieglāk 😀
Šajā sarakstā ir tikai tāds neliels uzmetums lietām, kas saistās ar blogu. Sava personiskā rakstura audzināšanas metodes pārcilāju prātā un neesmu izlikusi publiskai apskatei – sak’ ja nu neizdodas 🙂
PatīkPatīk
Katram gadījumam pieraksti uz lapiņa, lai gada beigās ir iespējams salīdzināt vēlmes ar izdarīto! 🙂
PatīkPatīk
Tas gan! Saraksti ir laba lieta, īpaši, ja izdodas no tiem kaut ko izsvītrot 🙂
PatīkPatīk
Dzīvot vieglāk – tā ir ļoti laba apņemšanās. Nopietnība baigi spiež pie zemes. To nu es zinu 🙂 Manā skatījumā ļoti jaukas apņemšanās bloga sakarā. Lasot komentārus radās ideja kā ne Tava tipa grāmatas ieteikt krievu klasiķus vai dokumentālo prozu, vēstures grāmatas. Gaidu rakstu par tēmu, ko nepārzini. Varētu būt interesants piedzīvojums.
PatīkPatīk
Krievu klasika ir man pilnīgi nezināms lielums, domāju, ka būtu vērts saņemties un kaut ko tomēr izlasīt.
Vēsturiskās dažas man varētu patikt, atkarīgs no tā, kurš periods, piemēram, par 19. gs. nesūdzēšos 🙂
Vēl diezgan svešs man ir arī latviešu literatūras plaukts…
Pagaidām nav vēl idejas tēmai, ko nepārzinu, iespējams, tādēļ, ka to tiešām nepārzinu 😀 , bet gan ar laiku atnāks, priekšā jau vēl vesels blogošanas gads.
PatīkPatīk
Hmm. Krievu klasikai jāizvēlas divi ceļi: smagais un garais, vai vieglāks un īsāks 🙂 Pirmais ceļš – Tolstojs, Dostojevskis, Gogolis. Otrais ceļš – Puškins, Krilovs, Turgeņevs, Čehovs, Jeseņins, Ahmatova. Vēl bija tāds rakstnieks un cītīgs ceļotājs Vasilijs Jans. Viņam ir vēsturiskie romāni un interesantas ceļojumu piezīmes. Nezinu gan, cik ir pieejams latviski.
Vēsturiskajās var kāpties dziļāk pagātnē un palasīt, piemēram, “Dekameronu” 😀
PatīkPatīk
Nu un vēl taču ir Nabokovs un Bulgakovs.
PatīkPatīk
Pie tā smagā gala droši vien bez iesildīšanās bīstami ķerties 🙂 Būs kādreiz jāņem autoru saraksts rokā un jāčāpo uz bibliotēku, jāskatās, kas no nosauktajiem, mani varētu uzrunāt plauktos. No Nabokova esmu tikai ”Lolitu” lasījusi, tā man patika. No Bulgakova baidos, jo radies iespaids, ka ”Meistars un Margarita” ir gan izcils darbs, gan smadzeņu mežģīšanas paraugs. Tagad ienāca prātā, ka varbūt no viņa jāizlasa tie stāsti, kas iedvesmojuši ”A Young Doctor’s Notebook” ekranizāciju (vēl neesmu skatījusies).
PatīkPatīk
Grūti noteikt, kas kuram šķiet smadzeņu mežģīšana. Viņš nav tik pāraugsti intelektuāls darbs, kurā tu izlasot teikumu līdz beigām neko nesaproti. Tur ir savi knifi un viltības, apslēptas lietas, tā laika izsmiešana maskētā formā. Man ļoti patika. Varbūt tomēr nevajag baidīties.
PatīkPatīk
Man arī patika “Meistars un Margarita”! Pat vienīgi pēc šīs grāmatas izlasīšanas ap pus gadu vispār nevarēju pieķerties grāmatām, sāku lasīt un tās šķita pliekanas, muļķīgas. Bulgākovs raksta labi, pat pārāk labi! Un, latviešu valodas tulkojums grāmatai nav slikts, teiktu pat, ka ļoti labs.
PatīkPatīk
Labi, dāmas, pārliecinājāt 🙂 Kaut kad saņemšu drosmi un izlasīšu ”Meistaru un Margaritu.”
PatīkPatīk