Atskats uz 2012. gada spilgtākajiem mūzikas albumiem


3D-Earth-Globe-With-Headphones-Vector-GraphicJanvāris ir jau pamazām ieskrējies un beidzot saņēmos uzrakstīt arī solīto atskatu par 2012. gadu mūzikas pasaulē. Aizvadītais gads bijis visai krāsains – noklausīti daudz lieliski albumi, kuri vēl ilgi paliks atmiņā, kā arī piedzīvotas dažas vilšanās. Šodien piedāvāju Tējtasītes lasītājiem savu visnotaļ subjektīvo TOP 20 mūzikas albumu sarakstu, kurā mēģināju ierakstiem piešķirt arī improvizētas nominācijas. Šis tops balstās tikai uz manu personīgo muzikālo gaumi, kas ir diezgan plaša, tādēļ šajā atskatā varēsiet redzēt albumus sākot no popa līdz pat metālam. Pārsvarā sarakstā dominē grupas no Lielbritānijas, Kanādas, Somijas un ASV.

Par 14 no 20 sarakstā iekļautajiem albumiem, jau esmu rakstījusi blogā, tādēļ, ja vēlies izlasīt plašāku aprakstu, klikšķini uz albuma vāciņa. Tiem albumiem, kurus neesmu apskatījusi Tējtasītes ietvaros, zem albuma vāciņa slēpjas saite uz Youtube, kur iespējams noklausīties albuma fragmentus vai vēl kādu no albuma dziesmām.

Albumus sakārtoju bez īpašas secības, lai gan topa sākumā atrodamas manas pagājušā gada vilšanās, taču beigās ierindoju tos albumus, kas mani uzrunāja visvairāk.

Bat For Lashes - Haunted Man

Britu mākslinieces Natasha Khan jeb Bat For Lashes albums The Haunted Man bija viens no maniem gaidītajiem albumiem pagājušā gada rudens sezonā. Diemžēl, neskatoties uz kritiķu labajām atsauksmēm, ka šis albums ir krietni noslīpētāks par iepriekšējiem diviem un parāda mākslinieces izaugsmi, man personīgi šīs bija gada remdenākais albums. Jā, albumam piemīt sava burvība un vairākas patiešām labas dziesmas, piemēram, smeldzīgā Laura, (kuru es vispār ierindotu aizgājušā gada labāko dziesmu topā), taču albuma kopējais skanējums uz mani neatstāja gaidīto iespaidu.

Sonata-Arctica-Stones-Grow-Her-NameSomu power metālisti Sonata Arctica nav iesācēji. Grupas kontā ir jau septiņi albumi. Arī jaunākais veikums Stones Grow Her Name, bija mans must-hear galvenokārt, jo šo grupu klausos jau diezgan sen un tā ir viena no maniem favorītiem savā žanrā. Spēcīgais vokāls, ne mazāk spēcīgo ģitāru pavadījumā kā vienmēr dzied gan par mīlestību, gan sociālo netaisnību. Kā labāko dziesmu gribas izcelt skaņdarbu I Have A Right. Tomēr jāatzīstas, ka no šī albuma es gaidīju vairāk, jo grupas agrākajām melodijām ir speciāla vietā manā sirdī. Gada ”atgriezt pagājušo nav iespējams” albums :).

Placebo - B3 No visām šajā sarakstā minētajām grupām, nevienai manā mūzikas plauktā nav atvēlēta tik īpaša vieta kā Placebo. Tā kā grupas jaunākais albums gaidāms šī gada pavasarī, pagaidām nācās iztikt tikai ar jaunāko grupas EP ar nosaukumu B3, kurā apvienotas piecas kompozīcijas. Divas no tām man patika (piemēram, I Know Where You Live), viena atstāja vienaldzīgu, taču divas izraisīja vilšanos. Teksta ziņā šīs bija lielisks EP, taču muzikālā noskaņa manī atstāja nepareizo pēcgaršu. Gada vilšanās.

Hot Chip - In Our Heads

Hot Chip ir viena no tām grupām, kuras klausos neregulāri, attiecīgā noskaņojumā. Šie britu elektronikas pārstāvji ir allaž oriģināli un spēj klausītājā izraisīt vēlmi piesist līdzi takti. Arī grupas jaunākais albums In Our Heads nav izņēmums. Piemēram, dziesma Look At Where We Are jau pēc pirmās klausīšanās reizes iesēdās galvā un ieceļoja manā playlist uz palikšanu. Daudz neko par šo albumu piemetināt negrasos, vien to, ka albums, manuprāt, iederas kategorijā gada fona albums.

Band Of Horses - Mirage Rock

Band Of Horses gribētos ierindot kategorijā gada īstākā skaņa. Ierakstot albumu Mirage Rock, grupa mēģinājuši panākt pēc iespējas autentiskāku skanējumu un, manuprāt, viņiem tas ir izdevies. Cits jautājums ir par to vai mani personīgi uzrunāja šī albuma dziesmas. Atbilde būtu nē (ar vienu izņēmumu – Heartbreak On The 101). Galvenokārt, tādēļ, ka šīs dziesmas šķita pārāk mierīgās, neitrālās un izteikti līdzīgas viena otrai. Taču, varu novērtēt noskaņu, ko grupai šajā albumā ir izdevies panākt.

Calvin Harris - 18 Months Ar deju mūziku esmu uz ”jūs”, taču skotu izcelsmes dziedātājs un DJ Calvin Harris ir viens no retajiem, kuru ar prieku klausos. 18 Months ir albums, kas priecēs deju mūzikas fanus. Dziesmas ritmiskas, melodiskas ar pazīstamu mākslinieku piedalīšanos (piemēram, Ellie Goulding, Florence Welsh, Rihanna), kā radīts, lai klausītos to braucot automašīnā. Manuprāt, viena no labākajām kompozīcijām ir diezgan dzirdētā Feel So Close. Nekādu pārsteigumu, šis ir mana 2012. gada labākais deju mūzikas albums.

Fun - Some Nights

Fun. tik daudz spēlētais singls ar nosaukumu We Are Young no albuma Some Nights, radio stacijās ir pavadījis ne tikai minūtes, bet stundas, rezultējoties ar to, ka dziesma kļuvusi par vienu no manām (at)klausītākajām šajā gadā. Pagājušā gada sākumā nolēmu pamēgināt kā skan viss šo jauno censoņu albums un jāsaka, ka mūzika bija tieši tāda kādu gaidīju – brīžiem jautra, brīžiem skumīga, bet ļoti nepiespiesta un gaisīga. Gada skanīgākais albums.

Metric - Synthetica Kategorijā indie rock noteikti jāpiemin kanādieši Metric. Iepriekšējais grupas albums Fantasies ir ierindojies manu nemainīgo favorītu plauktā. Jaunais albums Synthetica ne tik ļoti, taču teksta ziņā šis bija viens no labākajiem albumiem šogad. Tādēļ nominācija gada labākās albuma lirikas. Albuma apskatā šo disku nosaucu par ”himnu zudušajai paaudzei”, jo dziesmas koncentrējas uz tēmām par sevis un dzīves jēgas meklējumiem. Albumu raksturojošā dziesma Youth Without Youth.

Lacuna Coil - Dark Adrenaline Itāļu gotiskie metālisti Lacuna Coil manā mūzikas listē ir veterāni, kurus klausos jau ļoti sen. 2012. gada vasarā noklausījos grupas, pēc kārtas sesto studijas albumu Dark Adrenaline. Gotiskais metāls kā jau gotiskais metāls. Manuprāt, šoreiz grupai bija veiksmīgi izdevies izvairīties no pārāk nomācošā sieviešu vokāla, kas man parasti krīt uz nerviem, un aizstāt to ar muzikāli ļoti veiksmīgiem skaņdarbiem. Viena no labākajām albuma dziesmām, manuprāt, ir Trip The Darkness. Gada labākais metāla albums.

Ellie Goulding - Halcyon

Britu pop dziedātājās Ellie Goulding pēc kārtas otrais studijas albums Halcyon manā sarakstā viennozīmīgi ieņem nomināciju gada patīkamākais pārsteigums. Biju dzirdējusi iepriekšējo mākslinieces albumu Lights. Atsevišķas dziesmas no tā man pat ļoti patika, taču jaunais veikums ir vēl interesantāks. Nezaudējot savu īpatnējo balsi un melodiskumu, Ellie Goulding jaunajā albumā atklāj mazliet savādāku, ļoti mūsdienīgu skanējumu. Mana favorīte, albuma tituldziesma Halcyon.

Grace Potter & The Nocturnals - The Lion The Beast The Beat

Grace Potter & The Nocturnals pēc kārtas sesto albumu The Lion. The Beast. The Beat es varētu nosaukt par šī gada atklājumu. Par grupas esamību uzzināju pateicoties dziedāšanas šovam The Voice, kurā tika izpildīta iespaidīga šīs grupas dziesmas Stars kaverversija. Tāds kā alternatīvā folka un kantrī roka savienojums kopā ar solistes iespaidīgo vokālu, šo grupu padara par diezgan pamanāmu. Nespēju noticēt, ka līdz šim par viņiem neko nebiju dzirdējusi.

The Birthday Massacre - Hide and Seek

Kanādas sintroka pārstāvji The Birthday Massacre savu stilu ietur katra albuma ietvaros. Nedaudz gotikas, nedaudz sintētikas, sapņains vokāls un maķenīt drūmas lirikas, ir elementi, kas padara patīkamu arī grupas jaunāko albumu Hide And Seek, un liek man to nosaukt par šī gada atmosfēriskāko albumu. Albumu vislabāk raksturojošā kompozīcija varētu būt Play With Fire. Patiesībā nožēloju, ka apskatā iedevu albumam tikai 7,5 Tējtasītes, jo tas noteikti būtu pelnījis vairāk, ja dosiet tam iespēju.

The Killers - Battle Born Lasvegasas rokeri The Killers manā klausāmajā sarakstā ik pa brīdim atgriežas ar kādu no savām lipīgi melodiskajām dziesmām. Arī jaunais albums Battle Born iederētos kategorijā gada līdzi dziedamais albums. Lai gan brīžam Brandon Flowers balsij tikt līdzi nav viegli (brīžiem, ha 😀 !), dziesmas ir melodiskas, lipīgas un aicina vismaz mēģināt padungot pareizajā virzienā. Kā labāko albuma dziesmu es šoreiz izvirzītu Be Still, lai gan albumā ir daudz skanīgu dziesmu, kuras paliek prātā jau ar pirmo klausīšanās reizi.

Poets Of The Fall - Temple Of Thought Somu rokgrupas Poets Of The Fall pēc kārtas piekto albumu Temple Of Thought es gribētu nodēvēt par gada mīlestības dziesmu albumu. Ilgu laiku klausījos šo grupu, taču tad mazliet sašķobījās muzikālās preferences un es viņus noliku attālākā plauktā. Šoruden, pavisam nejauši uzgāju vēl pavasarī iznākušo albumu un bija nepieciešama tikai viena klausīšanās reize, lai tas ieripotu biežāk atskaņoto albumu kategorijā. Dziesmas diezgan smeldzīgas un viegli pielīpošas, taču nezaudē arī foršās ģitāras. Bija grūti izvēlēties labāko albuma dziesmu, tādēļ vienkārši nominēšu skaņdarbu, kas, manuprāt, vislabāk raksturo albuma noskaņu – Cradled In Love. Nu māk tie somi mūziku taisīt, māk!

Mumford And Sons - Babel Britu folkroka censoņiem Mumford & Sons šis bija pēc kārtas otrais albums ar nosaukumu Babel. Vietām kritizēts, bet pārdots lielos apjomos, šis albums manā sarakstā tik un tā ir vērtīgs, jo Mumford & Sons stils man vienmēr ir licies unikāls. Un ko tur liegties, esmu kritusi uz folku. Savu stilu grupai ir izdevies saglabāt arī jaunā albuma ietvaros. Lirikas gana saturīgas, mūzika aizraujoša un arī vokāls priecē ausis. Albuma labākā dziesma, manuprāt, Hopeless Wanderer.  Albums ar dvēseli.

Bob Dylan - Tempest

Ar Bob Dylan droši vien neviens nav jāiepazīstina, jo vismaz vienu no viņa dziesmām ir dzirdējis teju vai katrs. Jāatzīstas, ka līdz šim no A līdz Z nebiju noklausījusies nevienu no māklsinieka trīsdesmit pieciem studijas albumiem un pagājušā gadā izdotais Tempest bija mans pirmais, bet noteikti ne pēdējais no viņa albumiem. Vispiemērotākā kategorija šim ierakstam šķiet gada labākais chill-out albums. Manu albuma favorītdziesma – Scarlet Town, ko Youtube diemžēl nepiedāvā noklausīties.

The XX - Coexist Britu indie pop mākslinieki The Xx ar savu pirmo albumu xx uzstādīja gana augstu latiņu, lai jebkas, ko grupa izlaistu pēc šī albuma, tiktu likts zem palielināmā stikla. Par laimi, grupas otrais albums Coexist šo pārbaudi iztur. Tiesa, ne uzreiz. Personīgi man bija nepieciešamas vairākas klausīšanās reizes, lai šo albumu tā pa īstam iemīlētu. Taču, kad tas beidzot notika, tas bija neatgriezeniski. Šī albuma melanholiskās downtempo dziesmas kalpo kā iedvesmojoša mūzika brīžiem, kad ir vēlme radoši darboties. Manuprāt, labākā albuma dziesma ir Try. Gada labākais noskaņas albums.

Crystal Castles - III Jau atkal topā kanādieši. Crystal Castles pēc kārtas trešais albums III, piesaistīja manu uzmanību ar gandrīz vai rēgaino skanējumu un spēcīgo konceptu albuma lirikās. Šī pavisam noteikti ir mūzika, kas nepatiks visiem, tādēļ likšu to kategorijā gada eksperimentālākais albums. Klausoties šo albumu, ar vienu reizi nepietiek, lai tajā iedziļinātos un izprastu muzikālo un saturisko vēstījumu. Dziesmas variē no histēriskām, līdz melanholiski skaistām. Pa vidu dzirdam kliedzienus, biedējošu elektroniku un skaistu, maigu vokālu. Ļoti labs albums, kuram iedevu visas 9 Tējtasītes, lai gan pirmajā reizē klausoties, domāju, ka tas ir pārāk piesātināts. Ne ikdienas klausāmviela. Kā labāko skaņdarbu es izvirzītu Sad Eyes.

Lana Del Rey - Born To Die Lana Del Rey var mīlēt, Lana Del Rey var nīst, taču tas nemaina apstākli, ka 2012. gadā viņa sevi ir pamatīgi pieteikusi uz popmūzikas skatuves, pamanoties fanus aizraut ne tikai ar savu sapņaino vokālu, (kas live ierakstos varētu būt krietni labāks), bet arī kļūt par modes ikonu un H&M reklāmas seju. Born To Die (un novembrī iznākušais, albumu papildinošais EP Paradise ar vēl 8 skaistām dziesmām) bija viens no tiem retajiem albumiem, kurā iemīlējos jau no pirmajām skaņām. Zinu, ka ir cilvēki, kuriem nepatīk tā pārproducetais skanējums, taču patiesību sakot, man ir vienalga kā efekts tiek panākts, ja vien albums spēj mani uzrunāt emociju līmenī. Šis albums to pavisam noteikti izdarīja, tādēļ no manas puses tam tiek tituls gada labākais popmūzikas albums. Dziesma, kas uzrunāja visvairāk, tituldziesma Born To Die.

The 69 Eyes - X Ja es šo topu būtu veidojusi no viens līdz divdesmit, sakārtojot albumus secībā, somu gotisko rokeru The 69 Eyes albums X, būtu ieguvis pašu pirmo vietu, jo šis ir mans gada labākais rokmūzikas albums. Albumā iekļautās dziesmas ir tai pat laikā roķīgas, tai pat laikā romantiskas un ar nelielu tumšās mūzikas piešprici. Internetā šis albums tiek salīdzināts arī ar mūziku, ko rada Johnny Cash un HIM. Pievienojos kritiķiem, kas saka, ka šis ir līdz šim labākais The 69 Eyes albums. Nespēju izšķirties tikai par vienu labāko albuma dziesmu, tādēļ lai iet divas – Red un Borderline.

Labprāt dzirdētu arī tavu viedokli par labākajiem aizvadīta gada albumiem – droši iemet komentāros arī savu  gada mīļāko ierakstu!

Advertisements

2 komentāri

  1. No Tava piedāvājuma man sanāca noklausīties The Killers un Band of Horses. Pārāk neuzrunāja, bet klausīties var. Vienkārši nav tas, kas man patīk. Toties The XX priekš manis ir saldais ēdiens, gada atklājums un kas tik vēl ne 🙂 Noklausījos arī viņu pirmo albumu, pat nezinu kurš patīk labāk. Savukārt Lanu del Rey sameklēju, tiklīdz padzirdēju viņu pa radio101 un kopš tā brīža klausos regulāri un “uzsēdināju” vēl vienu cilvēku. Vēl šo to no rakstā pieminētā noklausīšos. Piemēram, Bobu Dilanu, The 69 Eyes, The Birthday Massacre, Ellie Goulding.

    Like

    1. Ar Lana del Rey es arī ”saslimu” pateicoties Radio 101, pielipa diezgan ātri 🙂 Pārējos albumus, kurus atlasīji kā klausīšanās vērtus, no sirds iesaku – lai gan žanri dažādi, manuprāt, katram no tiem ir sava īpašā odziņa.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: