Dzīve kā skatuve: Anna Kareņina (2012)


Kino zālē pamazām izdzisa gaismas, publikas ierastā čaukstināšanās un apslāpētās sarunas apklusa, neskaitāmie jauno kases grāvēju treileri tika atskaņoti un noskatīti. Visbeidzot atvērās arī priekškars. Un nevis kinozālē, kuras sarkanie samta aizkari, kopš digitālā laikmeta iestāšanās ir zaudējuši savu kādreizējo svinīguma oreolu, bet gan filmā, uz lielā, digitālā ekrāna, kur parasti redzam kā tiek vicināti zobeni, mētāti gaismas zibšņi vai spridzinātas automašīnas.

Anna Karenina 2012

Krievu klasiķa Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina jaunākā ekranizācija sākās ar atvērtu priekškaru uz teātra skatuves. Teatrālajam uznācienam sekoja ne mazāk teatrāls turpinājums, kam bija lemts turpināties visu filmas laiku, tādējādi simboliski attēlojot aristokrātiskās Krievijas sociālo dzīvi – kā uz delnas, visiem redzamu, ar saviem galvenajiem spēlētājiem un noteikumiem, kas nekādā gadījumā nedrīkst tikt pārkāpti, ja vien nav vēlēšanās tikt izslēgtam no apkārtējās sabiedrības.

Šī britu režisora Joe Wright (Atonement, Pride & Prejudice) jaunākā filma ar nu jau par kostīmdrāmu neatņemamo sastāvdaļu kļuvušo Keira Knightley pašas Annas Kareņinas lomā, ir nominēta Oskaram četrās nominācijās – labākais operators, labākais kostīmu mākslinieks, labākais muzikālais noformējums, kā arī labākais mākslinieciskais noformējums. Un jāsaka, ka nominācijas šķiet pelnītas, jo šī Annas Kareņinas versija nav tikai mūsu ierastā laikmetīgā drāma ar skaistām kleitām (tas gan neizslēdz skaitās kleitas, jo šie tērpi ir ne tikai brīnišķīgi, bet arī gana ekscentriski, lai piederētos ne vien 19. gs. Krievijai, bet arī šībrīža dizaineru haute couture modes skatēm), bet gan īsts vizuāls mākslas darbs ar gaumīgiem aktieru tuvplāniem, saviļņojošu klasisko mūziku, dinamisku darbību šaurās telpās un dekorācijām, kas nebaidās tikt uztvertas kā dekorācijas.

Anna Karenina II

Sižetu pārstāstīt šīs filmas kontekstā droši vien būtu nevietā, jo visticamāk kaut neliela nojausma par notiekošo ir katram skatītājam, kas dodas uz filmas seansu, taču vienā teikumā šo kino varētu raksturot kā patiešām lielu mīlas stāstu uz allaž ierobežojošās 19. gs. sabiedrības fona. Šīs ir stāsts par mīlestību un kaislību (vai varbūt, kaislību, kas izliekas par mīlestību?), kā arī godu un morāli starp trim galvenajiem varoņiem – Annu, viņas gados vecāko vīru Kareņinu (Jude Law) un gados krietni jaunāko mīļāko, grāfu Vronski (Aaron Taylor-Johnson). Aizliegtās jūtas, kas uzliesmo starp Annu un Vronski izrādās ne tikai piesātinātas, bet arī iznīcinošas, nežēlojot mīlētājus. Pretstatam filma piedāvā otru sižeta līniju Levina (Domhnall Gleeson) un Kitijas (Alicia Vikander) izpildījumā, kas man personīgi šķiet kā ļoti veiksmīgi izvēlēts kontrasts, jo piedod filmai pozitīvu sentimentu, salīdzinot ar augsto aprindu aukstajām attiecībām un parāda mīlestību tās dažādajās izpausmēs.

Daudzus droši vien nomāc jautājums, ko gan jaunu var ieraudzīt kino, kurš ekranizēts n reizes un, kura sižetu zina liela daļa cilvēku, pat ja nav lasījuši slaveno romānu? Manuprāt, režisora izdarītā izvēle šoreiz ir izrādījusies gana neparasta un stilistiski noslīpēta, lai paliktu atmiņā. Dodu filmai 9 Tējtasītes. Treileris šeit.

9

Advertisements

5 komentāri

  1. It kā jau koša un izteiksmīga tā filma, bet, ja es nebūtu lasījusi, visticamāk, neko nesaprastu, jo, pirmkārt, filma ir pārāk īsa un netiek ielikts viss, kas bija grāmatā, bet tas jau filmām tā ir, tā kā piedodami. Otrkārt, tā ātrā iziešana no vienas telpas un uzreiz ieiešana citā nedaudz jauc prātu, un tad paiet nedaudz laiks, kamēr izdomā, kurā vietā tas īsti ir. It kā jau ir labi, bet man labāk patīk paskatīties kādu garāku Annas Kareņinas versiju – tomēr sīkāk un smalkāk viss parādīts.

    Like

    1. Es gāju uz filmu aptuveni zinot sižetu un vairāk gaidot tieši vizuālu piedzīvojumu un pašas galvenās idejas, tādēļ sīkumiem nesanāca pievērst uzmanību. Tos noteikti labāk pamanīšu izlasot grāmatu, bet kā atsevišķs kino darbs, man filma šķita ļoti laba.
      Par to pāriešanu no telpas telpā varu piekrist, es arī sākumā pabrīnījos, taču tad sapratu, ka tā būs tāda vienota stilistika un man pat iepatikās 🙂

      Like

  2. Šo filmu diemžēl mūsu kinoteātris nepiedāvās! 😦 Aš riebjas…

    Like

    1. Jāgaida DVD 🙂 Filma ir gana laba, lai nebūtu baigais zaudējums, arī ja skatās uz mazāka ekrāna.

      Like

      1. Man nekas nav pretī, pret maziem ekrāniem, vien uz DVD jāgaida mūžību! 😦

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: