Let’s Pretend This Never Happened by Jenny Lawson


Let's Pretend This Never Happened bu Jenny LawsonVēl pagājušā gadā beigās nolēmu, ka vēlos izlasīt kādu ”it kā” autobiogrāfiju, ko sarakstījusi acīmredzot visai populāra amerikāņu blogere un žurnāliste vārdā Jenny Lawson. Jāatzīstas, ka par šo personību nebiju iepriekš dzirdējusi, tādēļ paņemot rokās šo viņas sarakstīto grāmatu, īsti nezināju ko sagaidīt. Taču, tā kā grāmatai Let’s Pretend This Never Happened tika piešķirta Goodreads Choice Awards 2012 godpilnā pirmā vieta kategorijā ”humors”, nojautu, ka tieši šis būs tas stāsts, kurš atvērs arī man humoristiskās literatūras žanra priekškaru. Pirmais, kas nāk prātā, sākot lasīt šo grāmatu, patiešām, ir fakts, ka autorei ir ļoti laba humora izjūta un acīmredzami viegls un nepiespiests rakstīšanas stils, kas ļauj palūkoties uz šķietami absurdām situācijām jaunā gaismā. Grāmatas uzstādījums visai precīzi atspoguļojas tās virsrakstā, jo aprakstītie notikumi, kurus autore sakās patiešām esot piedzīvojusi (vien izpušķotākās versijās ar mainītiem vārdiem) ir tādi, par kuriem lielākoties jebkurš sevi cienošs indivīds nevēlētos skaļi runāt. Jenny Lawson to dara un, turklāt dara skaļi, drosmīgi un ļoti smieklīgi.

Romāna sākumā lasītājs tiek aicināts iepazīties ar pašas autores bērnību. Populārā blogere kopā ar māsu uzaug laukos, diezgan trūcīgos apstākļos un to vieglāku nedara arī ekstrēmie vecāki – visvairāk jau tēvs taksidermists, kas bieži vien mājās pārstiepj kādu dzīvu vai beigtu zvēru, ar ko meitām spēlēties. Dīvainā kārtā tieši šis fakts pamanās atstāt paliekošas pēdas arī meiteņu tālākajā dzīvē. Bez apkaunojošām (un šajā gadījumā komiski pasniegtām) situācijām autorei neizdodas izkļūt cauri arī vidusskolai un dīvainie atgadījumi viņu vajā visu dzīvi, gan privātajā dzīvē, gan darbā.

Šis varētu būt viens no tiem grāmatu apskatiem, kas tā vien uzprasās uz citātu jūru, taču ir ļoti grūti, izraujot no konteksta, definēt nenormālās idejas, ko autore savā darbā pauž, tādēļ šoreiz atturēšos no fragmentu pārbagātības. Nu varbūt tikai šo vienu:

“When I was in junior high I read a lot of Danielle Steele. So I always assumed that the day I got engaged I’d be naked, covered in rose petals, and sleeping with the brother of the man who’d kidnapped me. And also he’d be a duke. And possibly my stepbrother. Then one of us would get stabbed with a broken whiskey bottle and/or raped. Turns out the only part I was right about was that one of us was going to get stabbed.”

Plus punktus šai grāmatai dotu par rakstīšanas stilu, kas ir asprātīgs un dzirkstošs, kādam arī būtu jābūt šāda žanra darbam. Lielākais mīnuss – manuprāt, grāmata bija nedaudz par garu un haotisku. Es saprotu, ka visu dzīves gājumu nav iespējams sabīdīt pāris nodaļās, taču, iespējams, nebūtu nācis par ļaunu kādu no notikumiem atstāt aiz borta. Grāmatas beigu daļā aizvien grūtāk kļūst saglabāt solīto optimismu, jo notikumi pavēršas mazliet depresīvākā šķērsgriezumā. Emocionālas problēmas, spontānie aborti un suņa nāve, protams, var tikt pasniegti dažādi, bet lasot par šiem sāpīgajiem dzīves atgadījumiem, man radās sajūta, ka redzu plaisas jautrajā humora maskā un tas manī kā lasītājā atstāja nelielu emocionālu nospiedumu, par spīti kopējai grāmatas noskaņai. Tai pat laikā, tieši tas piedeva stāstam arī jaunu dimensiju un lika mazliet padomāt.

Because you are defined not by life’s imperfect moments, but by your reaction to them. Because there is joy in embracing—rather than running screaming from—the utter absurdity of life.

Ja visi šie notikumi patiesi ir reāli, varu tikai apbrīnot autores spēju atkailināt savu iekšējo pasauli publiskai apskatei šādā veidā. Par drosmi un humoru labprāt iedošu grāmatai 8 Tējtasītes.

8

11 komentāri

  1. Ieinteresēja 🙂 Būs jāpačeko grāmatnīcās 🙂

    Like

    1. Nav ne jausmas vai taustāmais formāts mūsu veikalos dabūjams, bet kas zina. Es lasīju elektroniski, ja interesē, varu padalīties 🙂

      Like

      1. Es klusi, klusi nolienu stūrītī un paceļu roku! 🙂

        Like

        1. Mājienu sapratu 🙂 Dodos uz e-pastu.

          Like

          1. Starp citu, man liels, kauns par sevi! 😉

            Like

      2. Ja to var lasīt vnk kompītī(man nav to stilīgo speciālo grāmatu lasītāju), tad jā – mani interesē un būtu vnk superīgi, ja tu padalītos 🙂

        Like

        1. E-grāmatu lasīšanai datorā ir ļoti laba, bezmaksas programmiņa Calibre, kas lasa gandrīz visus formātus 🙂

          Like

  2. Hmm, zini, man sāk šķist, ka sekošana Tavam blogam man nenāk par labu! 😀

    Like

    1. Šajā gadījumā uztveršu to kā komplimentu 😀

      Like

  3. Šo jau sen taisos lasīt.

    Like

    1. Šo varu tikai ieteikt, ir vērts izlasīt 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: