Aizvadītā gada beigās solīju, ka Tējtasītē būs lasāmi dažādi topi. Līdz šim biju publicējusi savu 2012. gada iemīļotāko albumu, seriālu, grāmatu un recepšu topus. Izpalika tikai viens – filmu tops. Galvenokārt to atliku, jo gribēju pagūt noskatīties vēl dažas 2012. gada filmas, kā arī palūkoties Oskaru virzienā. Taču, vakar pavadot jau otro (ķīniešu) Jauno gadu, nolēmu, ka ilgāk atlikt šo nav vērts un ir pienācis laiks savilkt arī 2012. gada kino galus.
Pagājušā gada laikā esmu noskatījusies apmēram 40 filmu, taču ne visas bijušas 2012. gada ražojumi, tādēļ sākšu ar trīs filmām, kas iznāca 2011. gadā, bet ir ieguvušas īpašu vietu manā kino plauktā, tādējādi arī nopelnot iespēju atrasties aizvadītajā gadā redzēto, labāko filmu sarakstā.
Labākā drāma. Šajā kategorijā man pat nebija jādomā, jo pirmā, kas ienāca prātā bija režisora Gus Van Sant filma Restless. Kā jau rakstīju atsauksmē, ja es būtu režisors un šī filma, jau nebūtu uzņemta, tad tā būtu tieši tāda kādu es vēlētos uzņemt vai vismaz uzrakstīt tās scenāriju.
Labākā šausmu filma. Otra filma, kas ierindojas ne tikai gada topā, bet arī visu laiku mīļāko filmu plauktā ir britu šausmu trilleris. The Awakening. Šis psiholoģiskais trilleris izrādījās viena no labākajām šāda tipa filmām, ko esmu redzējusi.
Labākais skaņu ceļiņš. Šons Penns kā dīvains Roberta Smita līdzinieks ar sakasītu frizūru ceļo cauri ASV, meklējot sava tēva koncentrācijas nometnes mocītāju, lai tam atriebtos. This Must Be the Place skaņu celiņš bija tik pat neparasts kā pati filma.
Un tagad pārejam pie 2012. gadā iznākušajām filmām. Manā skatījumā pagājušais nebija izcilu filmu gads (varbūt pie vainas tas, ka lielu daļu Oskara filmu, es vēl neesmu noskatījusies), taču dažiem no redzētajiem kino darbiem piemita pa kādai odziņai, kuras es atcerējos veidojot šo sarakstu.
Gada labākā romantiskā komēdija. Šajā kategorijā man bija divas pretendentes – jauki apokaliptiskā Seeking A Friend For The End Of The World un rakstnieku filma Ruby Sparks. Izlēmu par labu pēdējai, jo filma mēģināja rakst dziļāk un tas arī neslikti izdevās.
Gada labākā animācija. Šeit mans nešaubīgais uzvarētājs ir Pixar animācija Brave, Ļoti ceru, ka dabūs arī Oskaru.
Gada labākā dokumentālā filma. Sākumā domāju, ka šo godu iegūs Side By Side par kino tehnoloģiju pagātni, tagadni un nākotni, taču tad es noskatījos Sundance kino festivāla laureāti Indie Game: The Movie, par neatkarīgajiem spēļu veidotājiem.
Gada labākais vizuālais noformējums. Šo godu ar vieglu sirdi atdošu Tima Bērtona Dark Shadows, jo ir viena joma, kurā Bērtonu neviens nepārspēs (pat ja sižets klibo, kā tas bija šajā gadījumā) – un tas ir viņa stils.
Gada neparastākā pieeja. Manuprāt, Annas Kareņinas ekranizācija šo titulu ir nopelnījusi par ideju uzņemt filmu kā uz teātra skatuves.
Gada izklaide. Vēl tikai pagājušās brīvdienās noskatījos rokmūziklu Rock Of Ages, kas lai gan nešaubīgi atstāj parodijas iespaidu, savas divas stundas pamanījās aizslaucīt vienā vēzienā, jo uz visu notiekošo gluži vienkārši bija patīkami skatīties (un klausīties!), nemeklējot dziļāku jēgu.
Gada labākās kaujas ainas. Abraham Lincoln: Vampire Hunter. Balstīta uz Seth Grahame-Smith romāna motīviem, filma pamanījās izveidot alternatīvās realitātes putru, taču pasniedza to gana pieklājīgi noformētu.
Gada lielākā vilšanās. Pavadīju kino zālē gandrīz divas stundas kopā ar vēl diviem nelaimīgajiem, kas acīmredzot nebija izlasījuši atsauksmes, ka no šīs filmas cilvēki visā pasaulē ceļas un dodas ārā no zāles. Deivida Kronenberga Cosmopolis varēja būt laba, ja stilistiku pavadītu piemēroti dialogi.
Gada sliktākā filma. Šai nominācijai man bija divas pretendentes, par kurām nemaz neesmu rakstījusi bloga ietvaros. Muzikālā komēdija Pitch Perfect un šausmu komēdija Vamps. Nešaubīga uzvarētāja ir pēdēja, kas patiešām izrādījās šausmīga, taču ne šausmu žanra ietvaros. Filmā bija pamanījušies ieklīst pat pāris normāli aktieri, piemēram, Dan Stevens no Downton Abbey un Krysen Ritter, kuras lomas man līdz šim vienmēr ir simpatizējušas. Taču tas situāciju neglāba, vien liekot nobrīnīties, kādēļ gan sevi cienošs aktieris uz ko tādu parakstītos.
Jau pavisam drīz mēģināšu apkopot arī jaunās filmas, kuras ietilpst manā must-see sarakstā 2013. gada ietvaros.
Tējtasīte 
Tieši nesen teicu, ka 2012. gadā iznākušas daudzas labas vai vismaz interesantas filmas, tāpēc man šķiet, ka šis saraksts prasās pēc otrās daļas 🙂
PatīkPatīk
Es pilnīgi ticu, ka šogad, es noteikti uzrakšu vēl 2012. gada filmas, kuras es nepamanīju pagājušogad.Tā man vienmēr ir – atnāk ar laika nobīdi :), arī pagājušogad puse no redzētajām bija 2011. gada kino.
PatīkPatīk