The Death Of Bees by Lisa O’ Donnell


The Death Of Bees”Today is Christmas Eve. Today is my birthday. Today I am fifteen. Today I buried my parents in the backyard. Neither of them were beloved.”

Ar šādu visai intriģējošu aprakstu skotu autores Lisa O’Donnell debijas romāns pirms mēneša piesaistīja manu uzmanību Goodreads populāro grāmatu sarakstā. Piekritīsiet taču, ka piecpadsmitgadīgas meitenes atzīšanās par savu vecāku aprakšanu piemājas dārzā izklausās pēc neparasta stāsta iesākuma, kas rosina izlasīt visu grāmatu?

Lai gan šī grāmata atzīmēta ar atslēgas vārdiem young adult, man personīgi liekas, ka tā vienlīdz labi iederas mūsdienu literatūras plauktā, jo, neskatoties uz to, ka šī ir viena no tā saucamajām coming-of-age grāmatām, gana spilgtais varoņu emocionālais portretējums, rāmais notikumu plūdums un pasmagā tēma, šo romānu padara piemērotu arī pieaugušajiem lasītājiem.

Romāna galvenās varones ir māsas Mārnija un Nellija – piecpadsmit un divpadsmit gadus vecas meitenes, kuras uzaugušas nelabvēlīgā ģimenē, Glāzgovā. Romāna sākumā, savā piemājas dārzā, zem lavandas puduriem, abas meitenes aprok savus narkomānus-vecākus, kuru nāves iemesli grāmatas gaitā vēl tikai jānoskaidro. Abas māsas ir cieši apņēmušās glabāt šo noslēpumu par mirušajiem vecākiem, lai netiktu izšķirtas un atdotas bērnu namā, vismaz tik ilgi, līdz Mārnijai paliktu sešpadsmit un viņa oficiāli spētu uzņemties aizbildņa lomu pār savu jaunāko māsu. Sākumā neviens īpaši nebrīnās, kur palikuši abu meiteņu vecāki, jo abas māsas ir pieradušas būt patstāvīgas un rūpēties par sevi. Tomēr pamazām vecais un vientuļais kaimiņš vārdā Lenijs iekaro abu meiteņu uzticību nodibinot ar abām traumētajām jaunietēm emocionālo saikni, kas abām pusēm palīdz tikt galā ar pagātnes rēgiem.

Romānā ir izmantoti trīs skatupunkti – Mārnijas, Nellijas un Lenija. Runājot caur Mārnijas muti, autore nav baidījusies izmantot rupjus vārdus un iekļaut sabiedrības zemāko slāņu ikdienu, taču to līdzsvaro tik ļoti atšķirīgas Nellijas domu gājiens. Šī varone domā savam vecumam pilnīgi neatbilstoši, runasveidā drīzāk atgādinot pieaugušu lēdiju, kas varētu būt dzīvojusi pirms kādiem simts gadiem. Satiekot šo meiteni, jums noteikti neienāktu prātā kādos apstākļos viņa ir uzaugusi, taču tā kā šī dīvainība ieviesta apzināti, tā nešķiet neiederīga un drīzāk piedod romānam tādu nelielu odziņu.

Kā jau sacīju, grāmatas plūdums ir visai mierīgs un rāms un tās spēcīgākā daļa ir labi atainota pamesto bērnu psiholoģija, tomēr nevarētu teikt, ka romāns lepojas ar ļoti spilgtiem notikumiem. Par spīti tam, stāsts pamanās ieraut lasītāju, savas kārtis neatklājot uzreiz un saglabājot intrigu līdz pašām beigām. Vienīgais, kur es varētu piekasīties, ir mazliet samudžinātā kulminācijas daļa, jo kāda varoņa pēkšņā parādīšanās noslēgumā nešķita līdz galam pārdomāta.

Sākotnēji es novērtēju šo romānu mazliet zemāk, jo man nedaudz pietrūka tempa un darbības, taču ļaujot tam pāris nedēļas nostāvēties, sapratu, ka tomēr iedošu 8 Tējtasītes, jo stāsta radītā noskaņa un varoņi ir prātā paliekoši.

8

Advertisements

4 komentāri

  1. Nē nu kaut kas traks! Tagad sakārdināji arī ar šo grāmatu. Neliels noslēpums, pusaudži, kuriem jātiek galā ar dzīvi, psiholoģiski aspekti – izklausās interesanti.

    Like

    1. Un tā tas lasāmais saraksts aug un aug… 🙂
      Par šo pati biju patīkami pārsteigta, jo gribējās lasīt uz priekšu, lai gan nekāds baigais action nenotiek.

      Like

  2. Lasīt Tējtasīti nav labi, jo tas noved līdz lasīšanas atkarībai! 🙂

    Like

    1. Nē, lasīšanas atkarība ir labi – visnekaitīgākā iespējamā atkarība 😀

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: