Eirovīzija 2013 – favorīti un ne-favorīti


Eurovision 2013Ievērojot jau ilggadēju tradīciju, arī šogad gribējās pateikt pāris teikumus par pasākumu, kuru it kā neviens neskatās, tomēr skatās. Protams, tā ir Eirovīzija – kārtējais greznais koncerts, kurā mūsu mākslinieki diemžēl pagozējās tikai īsu brīdi, tā arī netiekot laukā no pusfināla. Internets ir pilns ar izsaucieniem, ka Latvijai pienācis laiks pārtraukt dalību pasākumā, kurā jau piecus gadus pēc kārtas kūļājamies pa apakšu, kamēr mūsu tuvākie kaimiņi dodas tālāk. Un, lai gan tas ir bēdīgi, ka mums piemetusies tik slikta karma, man personīgi negribētos, ka mūsu zemīte atsakās no dalības, jo ikgadējais Eirovīzijas fināls jau ir tāda kā tradīcija.

Ka jau katru gadu, arī šogad man bija pāris favorītu un kā jau parasti, mans vislielākais favorīts neuzvarēja. Uzvarētāja no Dānijas gan arī bija manā favorītu sarakstā, galvenokārt jau skatuviskā tēla dēļ – pie sirds pieķērās meitenes vienkāršība un Šakirai līdzīgā balss, lai gan dziesma nešķita pārāk oriģināla. Tomēr vairāk par uzvarētāju man simpatizēja Ungārijas hipsterdziesmiņa ar jaukajām animācijām fonā un sasodīti lipīgo piedziedājumu, no kura, tāpat kā no pārējās dziesmas, gan nesapratu ne vārda.

Ārpus Eirovīzijas labprāt klausīšos arī Norvēģijas izpildītājas ziemeļvalstniecisko dziesmu, kas (līdztekus Nīderlandes dziesmai Birds) šķita viena no mūsdienīgākajām kompozīcijām visā pasākumā. Tāpat man patika vizuālais noformējums Ukrainas dziesmai ar visiem tās tauriņiem, mežaino fonu un milzi, kas uzstiepa dziedātāju uz skatuves. Un pieminēšanas vērts ir arī Islandes izpildītājs, kura dziesma, valoda un izskats radīja perfektu kopējo noskaņu. Man mēreni simpatizēja arī mūsu kaimiņi – Lietuvai bija lipīga dziesma (kas man nezināmu iemeslu dēļ asociējās ar grupas Editors daiļradi) un Igaunijas izpildītāja likās starojoša savā baltajā tērpā.

Šīgada modes kliedziens laikam bija celšanās gaisā – tieši šī šova dēļ man patika Moldovas priekšnesums ar kleitas projekcijām (pašu dziesmu gan neatceros) toties, es nekādi nespēju saprast, kā no pusfināla izkļuva arī gaisā celtais Rumānijas Drakulas līdzinieks. Tāpat man nav skaidrs, ko finālā darīja Armēnijas grupa, (ja nu vienīgi nostrādāja triks, ka grupas dziesmu ir uzrakstījis viens no Black Sabbath dalībniekiem). Un vēl… Biju sapriecājusies ieraudzīt leģendāro Boniju Taileri, kas nezin kāpēc bija izlēmusi pārstāvēt Lielbritāniju. Tomēr izskatās, ka britus nekas nevar glābt (tāpat kā vāciešus, kas bija aizsūtījuši jau tautā zināmo Cascada ar pagājušā gada uzvarētājdziesmas vāju kopiju).

Un kādi bija tavi šī gada favorīti un ne-favorīti?

11 komentāri

  1. Kaut arī ir kļuvis stilīgi teikt, ka “es Eirovīziju neskatos”, es to daru, vienmēr esmu darījusi un turpināšu arī. Un nav pat vairs svarīgi, ko es klausos ikdienā, Eirovīzijas sāls manā skatījumā ir pats process – kopā sanākšana.
    Runājot par favorītiem, tie man sakrīt ar tevi – Ungārija (mans šī gada absolūtais favorīts, ņemot vēra manu vājību uz somugru valodām), Nīderlande un Norvēģija. Priekšnesumi ir tik pārsātināti, ka gribas ieraudzīt kaut ko pavisam vienkāršu un skaistu, kas bieži vien pasaka daudz vairāk par atstrādātu horeogrāfiju, gaismas efektiem un citiem brīnumiem.

    Like

    1. Es Eirovīziju skatos kopš pirmās reizes, kad Latvija sāka piedalīties. Tas ir kā ieradums, katru gadu maijā sēsties pie TV ekrāna un skatīties, ko konkrētā rīkotājvalsts sarūpējusi, pat ja dziesmas pārsvarā nesaskan ar manu ikdienas mūzikas gaumi.

      Pilnīgi piekrītu par to vienkāršību – bieži vien visu krāsu un spožuma jūkli pazūd pati dziesma. Tādēļ man pat šogad bija sajūta, ka gribas izdalīt favorītus atsevišķi – tos, kuru dziesma man gāja pie sirds un tos, kuri pārsteidza tieši ar šovu (piemēram, Azerbaidžānai bija labs šovs, bet dziesmu es jau atkal neatceros, tādēļ man radās sajūta, ka viņi tik augstu vietu dabūja vairāk pateicoties tieši vizuālajam).

      Like

  2. Man šķiet, ka ikvienam sejā smaidu ielika Ungārijas hipsterdziesmiņa. Tā ir arī mans favorīts!🙂 Par saviem favorītiem un ne favorītiem esmu ierakstījusi arī svaā blogā! Kopumā no 39 dziesmām man patika 11!

    Like

    1. Vienpadsmit no trīsdesmit deviņām – šķiet diezgan normāls cipars. Man atkārtotai klausīšanai, nu, tā ka patiešām ieliktu pleijerī, laikam sanāktu tikai kādas sešas (rakstā pirmās minētās), bet aptuveni tā man iet katru gadu🙂

      Like

      1. Man katru gadu kādas 10-15 dziesmas patīk. Atkarīgs no gadiem un no tā, cik daudz valstis uzdrošinās nosūtīt lēnās dziesmas…🙂

        Like

  3. Emīls Krūmiņš · · Atbildēt

    Kā jums var patikt Ungārijas dziesma?

    Like

  4. Emīls Krūmiņš · · Atbildēt

    Mani favorīti bija- Dānija, Šveice, Beļģija, Vācija, Baltkrievija, Nīderlande, Igaunija un Grieķija.

    Like

    1. No Baltkrievijas šova Tev noteikti patika tikai tās garās, slaidās kājas!😀 Jo dziesma vispār bija nekāda, nerunājot par šovu…😀😀😀

      Like

  5. Ungārijas dziesma mani personīgi paņēma ar lipīgo melodiju un solista balss arī simpatizēja. Jāpievienojas par Baltkrievijas kājām😀 man jau arī šķiet, ka tieši tās viņu uz finālu aiznesa.
    Beļģijai un alkoholiskajai Grieķijai arī nebija ne vainas😀

    Like

  6. Emīls Krūmiņš · · Atbildēt

    Diemžēl man nepatika tās slaidās kājas, un mēs spriedām, ka viņa varēja uzvilkt normālu kleitu!

    Like

  7. Emīls Krūmiņš · · Atbildēt

    Ungārijas dziesma ir viena no visu laiku garlaicīgākajām dziesmām, bet par gaumi nestrīdās.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: