Metāls un melanholija: Jāņa Joņeva ”Jelgava 94”


Jelgava 94Lasītāju iemīļoto Jāņa Joņeva romānu ”Jelgava 94” izlasīju jau drīz pēc tam, kad grāmata sasniedza veikalus (pat nācās speciāli gaidīt pievedumu, jo eksemplāri bija izpirkti), tomēr sakopot domas pēc izlasīšanas ir bijis visai grūti, tādēļ arī šī atsauksme nāk jau brīdī, kad pirmais apkārtējās sajūsmas vilnis ir noskrējis. Tomēr bez personiskās sajūsmas gan neizdosies iztikt arī tālākā raksta gaitā, jo šī nu reiz ir viena latviešu autora grāmata, kura mani ”paņēma” pilnībā.

Savā, uz patiesiem notikumiem balstītajā, debijas romānā, autors atskatās uz 90. gadu alternatīvo/metālistu subkultūru, kura piedzīvo ziedu laikus tā laika Jelgavā. Lai gan es nepiederu pie autora paaudzes, jo laikā, kad dzima Latvijas metāls, man bija vien kādi seši vai septiņi gadi, lasot šo grāmatu es pilnībā spēju atsaukt atmiņā pati savus pusaudža gadus un to, kā subkultūras ietekmēja domāšanu un vērtību sistēmu.

90. gadi ir ne tikai brīdis, kad nomirst Nirvanas līderis Kurts Kobeins, tādējādi tīri simboliski aizsākot šī romāna notikumus. Tas ir arī laiks, kad jauna, oriģināla mūzika ir gandrīz svarīgāka par ēdienu, kad zināt visu par paša un draugu iemīļoto black/death/doom žanra blici ir ne tikai velēšanās, bet klaja nepieciešamība, kad iederēšanās kādā kompānijā nodrošina arī sajūtu, ka esi īpašāks un oriģinālāks par citiem ārpus bariņa, jo tieši jūsu kompānijai taču ir tā īpašā sāpe un pasaules uztvere. Tā ir tāda kā maza iedomība, maza muļķība, par kuru autors arī romānā nedaudz pasmīn, liekot pasmaidīt arī lasītājam, kas atceras pats savu mazo iedomību un muļķību. Iespējams, tas arī ir viens no lielākajiem romāna plusiem – J. Joņeva romāna varonis domā stereotipos, rīkojas neadekvāti, tomēr cauri viņam jūtama arī paša autora balss, kas jau pieaugusi sirsnīgi paironizē un pasmejas par tā laika uzskatiem.

”Vispār jau no tās Therapy patiešām diez kas nebija. Nekāds ārprāts. Izņēmu kaseti. Ieliku Nine Inch Nails. Jā! ”The Downward Spiral”. Jau tuvāk mērķim. Es par šo grupu izlasīju laikrakstā ”Vakara Ziņas”. Trents Reznors stāstīja, kā visi viņa draugi nobeidz sevi un tādā garā. Tirgū ieraudzīju šo kaseti un laimīgs skrēju mājās klausīties, kā pareizi sevi nobeigt.”

Romānā sastopamies ar reāliem personāžiem, kas maldās pa tā laika metāla scēnu un ir zināmi arī šodien (piemēram, Skyforger) un tie, kas savus pusaudža (vai jau pieaugušā) gadus ir saistījuši ar metālmūziku, noteikti atpazīs arī vairākus ārzemju grupu nosaukumus. Piemēram, es lasot šo romānu, atcerējos savus mēģinājumus pusaudžu gados klausīties My Dying Bride, Anathema vai Moonspell, kas gan ar laiku izplēnēja un transformējās citā mūzikā un domāšanā, atstājot vien apzīmētas klažu lapas. Tomēr pats galvenais ir palicis – ilgas pēc tā laika brīvības un pasaules uztveres un to ļoti veiksmīgi parāda arī J. Joņeva romāns, kas atskatās pagātnē ar adekvātās devās pasniegtu melanholijas devu.

Garie mati puišiem, melnie brunči meitenēm, smagie zābaki vai kedas, bēgšana no urlām, alus vai lēta vīna dzeršana un ”pačkas” kratīšana vietēja mēroga metāla koncertos nav privilēģija tikai 90. gadu tīņiem, to visu pieredzēt varēja arī desmit gadus vēlāk. Manuprāt, tieši tādēļ šai grāmatai ir potenciāls uzrunāt ne tikai to paaudzi, kam šobrīd ir jau trīsdesmit. Mūzikas nianses mainās, bet jautājums par to cik tad īsti viegli ir būt jaunam un dumpīgam, allaž paliek tāds pats.

Muzikālajai noskaņai ne gluži metāls, bet romānā uz īsu brīdi pieminētā apvienība Skumju akmeņi, kuriem, starp citu, nesen iznāca arī albums.

Es šoreiz došu visas 10 Tējtasītes, kas ir manā arsenālā, jo romāns šķita ne tikai lieliski uzrakstīts, bet arī uzrunāja mani personiskā līmenī.

10

7 komentāri

  1. Kādu laiku neesmu bijusi grāmatnīcā, bet nākamreiz, kad iegriezīšos, esmu plānojusi nopirkt arī šo grāmatu. Jau pēc anotācijas izlasīšanas man bija skaidrs, ka man tā patiks, tavs apraksts to tikai apstiprina. 🙂

    Like

    1. Man arī šķiet, ka vajadzētu patikt. Gaidīšu atsauksmi 🙂

      Like

  2. […] manā gaumē. Ak jā, no latviešu literatūras plauktiem noteikti jāpiemin vēl diezgan svaigais Jāņa Joņeva romāns „Jelgava 94’’, par metālistu subkultūru deviņdesmitajos gados. Šo grāmatu izrāvu cauri pāris vakaros, pat […]

    Like

  3. Šo es gribu sev. Grāmatnīcā taču var dabūt(vnk nav sanācis kādu laiciņu staigāt pa grāmatnīcām)? 🙂

    Like

    1. Es domāju, ka tagad nevajadzētu būt nekādām problēmām dabūt 🙂 Izķēra tikko kā iznāca, bet tas jau bija pirms pāris mēnešiem.

      Like

  4. Laikam būs jāņem – tik labas atsauksmes no visām pusēm…

    Like

    1. Šo tiešām varu ieteikt, man ļoti patika 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: