Notes From Ghost Town by Kate Ellison


Notes From A Ghost Town by Kate Ellison

Nesen pabeidzu lasīt vēl vienu no pavasara saraksta grāmatām – amerikāņu autores Kate Ellison pēc kārtas otro romānu Notes from Ghost Town. Tā kā man ik pa laikam uznāk kāre pēc noteiktām tēmām romānos, un turpinot Strands Of Bronze And Gold aizsākto virzienu, pašlaik tie ir spoki, nolēmu izlasīt arī šo jauniešu paranormālās fantāzijas romānu, kas solīja ne tikai rēgus un garīgas kaites, bet arī mistēriju un mīlestību, iepakotus mazā, jaukā trillerī.

Notes from Ghost Town galveno varoni Olīviju liktenis nav saudzējis. Sešpadsmit gadus vecā meitene zaudējusi savu labāko draugu (un izrādās, arī mīlestību) nežēlīgā slepkavībā. It kā ar to nebūtu gana, noziegumā atzinusies viņas pašas garīgi nestabilā māte, ar kuru meitenei allaž bijušas labas attiecības. Ir pagājuši jau 10 mēneši kopš slepkavības un Olīvijas tēvs ir šķiries no cietumā esošās sievas un dzīvo kopā ar citu sievieti, ko grasās drīzumā precēt. Savukārt pati Olīvija atgriežas mājās no mākslas skolas, jo tikusi izslēgta.

Kopš traģēdijas, Olīvija vairs neredz krāsas, kas padara gleznošanu gandrīz neiespējamu, turklāt ārsti apgalvo, ka tam nav pamata, jo ar meitenes acīm viss ir kārtībā. Tomēr brīžiem Olīvija apšauba pati savu veselo saprātu, baidoties vai arī viņa kādreiz nesekos slimās mātes pēdās. Nepalīdz arī apstāklis, ka viņa sāk redzēt sava noslepkavotā drauga Sterna rēgu, kurš nespēj atrast mieru, jo neatceras, kas īsti viņu ir nogalinājis. Sestā prāta, rēga, vai halucināciju vadīta – izvēlieties sev piemērotāko variantu, jo arī pati Olīvija nav pārliecināta, kas viņu mudina – meitene pamazām sāk šķetināt vaļā liktenīgās dienas notikumus un meklēt īsto slepkavu, jo tā gluži vienkārši nevar būt viņas māte.

Olīvija ir daudz pārcietusi būtne, kas visu grāmatas laiku balansē uz sabrukuma robežas un tas ir saprotams, jo viņas dzīve ir sagriezusies kājām gaisā. Tomēr viņa nav varone, kurai ļoti gribētos just līdzi. Saprast – jā, interesēties, kas notiks ar viņu tālāk – ne visai. Līdz ar to, arī pats romāns šķiet visai garš un vienmuļš. Jā, Olīvija mēģina šķetināt vaļā slepkavību vienlaikus cīnoties arī ar saviem iekšējiem dēmoniem, bailēm, sērām un niknumu, tomēr visi viņas centieni šķiet pārāk vārgi un romānā ir pārāk maz darbības, lai šeit pieminētu spriedzi.

Runājot par identificēšanos ar varoni, manuprāt, iemesls, kādēļ līdz galam neizdodas just līdzi Olīvijai, ir noilgums. Lasītājs iepazīstas ar varoni jau brīdī, kad traģēdija ir notikusi (ja neskaita ļoti miniatūru ainiņu grāmatas sākumā, kur Olīvija runā ar Sternu), līdz ar to nerodas emocionālā saikne ar varones pagātni. Autore gan sparīgi atgādina, kādas jūtas vienojušas Olīviju un Sternu, kāda bijusi viņas māte, tomēr šis atskats pagātnē pietiekami labi neļauj izjust zaudējumu, jo lasītājs nav bijis liecinieks pašiem pagātnes notikumiem, vien Olīvijas atmiņu uzplaiksnījumiem.

Izvēloties lasīt šo grāmatu, es cerēju sastapties ar gotisku noskaņu, zaudētu mīlestību un spriedzes pilnu mistēriju. Tomēr gotikas romāna noskaņai trūka, Olīvijas un Sterna mīlestība man palika vienaldzīga, bet slepkavības vaininieku uzminēju jau krietni par ātru. Līdz ar to, ja neskaita patīkamo rakstīšanas stilu, lasot šo romānu, man nedaudz radās tāda kā tīņu seriālu The Lying Game vai Pretty Little Liars sajūta.

Dodu 6,5 Tējtasītes par veiksmīgajām beigām un vairākiem labiem elementiem. Piemēram, māksliniecisku cilvēku trauslās iekšējās pasaules atainojumu un apkārtējās vides raksturojumu.

6

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: