Džūljens Bārnss – ”Beigu izjūta”


Džūljens Bārnss - Beigu izjūtaAr Bukera prēmijas laureāta Džūljena Bārnsa romānu ”Beigu izjūta” nolēmu iepazīties visai nenopietnu iemeslu vadīta – man ļoti simpatizēja grāmatas noformējums. Tagad, izlasot šo romānu, varu apstiprināt, ka arī saturs ir ne mazāk simpātisks, taču diez ko viegli nepadodas smalkam izklāstam, pateicoties daudzajām sīkajām niansēm, ko autoram ir izdevies iekļaut it kā jau ļoti parastajā stāstā, kas tomēr pamanās noturēt lasītāja nedalītu uzmanību līdz pašām beigām.

Brīdī, kad stāsta galvenais varonis Tonijs uzzina, ka saņēmis mantojumā sava jaunības dienu drauga dienasgrāmatu, viņš uzsāk atmiņu ceļojumu, kurā atceras savus labākos draugus un meiteni, ar kuru viņam tolaik bijušas attiecības. Lai gan pagājis jau ilgs laiks, kopš viņa mīļotā meitene Veronika nomainīja Toniju pret viņa labāko draugu Adrianu, pagātne nekur nav zudusi un Tonija prātu turpina nodarbināt neatbildētie jautājumi, par to, kāda bijusi viņa paša loma notikušajā.

Tonijs izved lasītāju cauri savam dzīves gājumam, burtiski pārskrienot pāri četrdesmit dzīves gadiem, un apstājoties tikai pie svarīgākajām detaļām – visa sākuma un beigām. Kā atzīst pats Tonijs, neko īpašu jau viņš piedzīvojis nav. Kaislības un ciešanas, par kurām raksta diža literatūra, viņš iemainījis pret samērā drošu dzīvi. Un tikai tagad, vecuma galā, atskatoties pagātnē, viņam tiek dota iespēja vēlreiz pārskatīt pagātni un atgādināt arī lasītājam par visu atmiņu absolūto subjektivitāti.

”Kad esam jauni, mēs izgudrojam sev dažādas nākotnes; kad esam veci, izgudrojam dažādas pagātnes citiem.”

”Bet kālab gan mums būtu jāgaida, ka vecums mūs padarīs maigākus? Ja dzīve nemēdz atalgot nopelnus, kāpēc lai dzīve sniegtu mums siltas, ērtas jūtas, kad tā jau iet uz beigām? Kādam gan evolucionāram mērķim varētu kalpot nostaļģija?”

Dž. Bārnss raksta nopietni, pat filosofiski. Neskatoties uz pavisam nelielo apjomu, šo noteikti nevar nosaukt par vieglprātīgu romānu, ko palasīt pirms miega, jo ”Beigu izjūta” pieprasa no lasītāja pilnīgu atdevi un iegrimšanu Tonija galvā, solot, ka tikai tā būs iespējams pietuvoties varoņa izprašanai. Šis ir īpatnējs, meistarīgi uzrakstīts romāns, kas uzrunās cilvēkus, kurus nebaida grāmatas, kurām jādomā līdzi. Vasaras vakariem, iespējams, nedaudz par smagu, tomēr pārdomām un apcerei būs tieši laikā. Dodu 8 Tējtasītes.

8

10 komentāri

  1. Mani arī šīs grāmatas noformējums piesaistīja… 🙂 Skaists… Šo noteikti būs jāmēģina sev dabūt kādreiz! 🙂 (visdrīzāk tad, kad būšu izlasījusi tās grāmatas, kuras man ir sapirktas tagad! 😉 )

    Like

    1. Tik daudz grāmatu, tik maz laika 🙂 Man jau tas pats – saraksts ne brīdi nestāv uz vietas. Varbūt vismaz pa vasaru izdosies to listi mazliet saīsināt…

      Like

      1. Man jau šķiet, ka šogad saraksts tikai augs, bet es nenolaižu rokas, jo gan pienāks laiks, kad būs iespējams izbaudīt lasīšanu! Uz doto brīdi man ir iesāktas sešas gramatas un divas no tām tiek aktīvi lasītas, tā kā nav tik slikti! 🙂

        Like

        1. Vasara ir gara, sešas grāmatas ir pilnīgi pieveicamas 🙂 Man šobrīd stāv iesāktas četras grāmatas – divas ne-daiļliteratūras grāmatas, kuras droši vien lasīšu ilgi pa mazam gabaliņam, viena audio grāmata, kas arī nekur nesteidzas un viens romāns. Pamazām metu acis uz vēl pāris romāniem 🙂

          Like

          1. Es nekad neesmu klausījusies audiogrāmatas, ir vispār interesanti? Nav savādi???

            Like

            1. Šī man ir pēc kārtas tikai otrā audio grāmata. Ērti klausīties, kamēr esmu kustībā. Abas klausītās ir ne-daiļliteratūras grāmatas, tā kā nemācēšu teikt vai arī ar romāniem iet raiti. Bet vispār man patīk.

              Like

  2. Jā, noformējums jauks un vāki uz tausti fantastiski maigi. Tā vien gribējās pieglauzties. Tu neesi neko uzrakstījusi par Toniju. Ko Tu par viņu domāji?

    Like

    1. Man tā vien gribas šo eksemplāru grāmatplaukta priekšplānā izstutēt, lai ir kur acis pamielot.

      Tonijs, manuprāt, bija diezgan reāls tēls, nebūtu grūti iztēloties, ka katru dienu uz ielas paiet garām desmitiem tādu Toniju. Tomēr manās acīs viņš nebija īpaši simpātisks (bet tādi jau nebija arī pārējie). Man šķiet, viņš dzīvi nodzīvoja tā pa vidam, neko daudz neizprotot un ne ar ko neriskējot. Tāds mazliet remdens cilvēks.

      Like

      1. Jā ļoti reāls un ļoti viduvējs. Sākumā es viņam jutu līdzi, domāju, ka viņš tiešām ir ticis tā nesmuki izmantots un pievilts, tāpēc jo interesantāk bija pamazām atklāt, ka tā nu gluži nav.

        Like

        1. Es Tonijam tā īpaši nejutu līdzi, ne sākumā, ne beigās. Man likās, ka viņš romāna gaitā tā kā mazliet par sevi pasmīn un ar visu jau ir samierinājies, līdz ar to man viņu tā pa īstam žēlot negribējās. Bet tādas beigas es tiešām nebiju gaidījusi.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: