Kad pienācis laiks nolikt grāmatu malā?


Pirms pāris dienām grāmatmīļu portāls Goodreads savā blogā nopublicēja interesantu infografiku ar savu lietotāju lasīšanas paradumiem un to, kurā brīdī katrs met lasīšanai mieru, jo neko vairs necer no grāmatas sagaidīt. Izrādās, ka lielākā daļa Goodreads lietotāju (38,1%) pabeidz lasīt grāmatu neskatoties ne uz ko. Galvenais iemesls – vienkārši, lai grāmata tiktu pabeigta līdz galam (36,6 %), kamēr patiesa interese par to, ka notiks tālāk  ir 25,2%. Bet vēl daži cer uz labām beigām, lasa, jo lasījuši iepriekšējās sērijas grāmatas vai atgriežas pie grāmatas vēlāk.

Kā galvenos iemeslus lasīšanas pārtraukšanai lasītāji minējuši tieši garlaicību un lēnumu, vāju rakstīšanas stilu, kā arī stulbu ideju vai nejēdzīgu vai vispār neeksistējošu sižetu. Un, protams, varoņus, kas krīt uz nerviem vai autora mērķi bīdīt sižetu lasītājam nepatīkamā virzienā (pievienojos šai grupai, vēl es šeit iekļautu klišejas un ticamības zudumu).

Manuprāt, infografika sastādītāji aizmirsuši pieminēt, ka dažreiz grāmata vienkārši neatbilst labajai anotācijai un/vai reklāmai, kas mudinājusi sākt lasīšanu, kas varētu būt saistīts ar paša lasītāja nojautu vai grāmata būs atbilstoša viņam. Likumsakarīgi, pie grāmatām, kas tikušas atstātas puslasītas varam atrast bestsellerus, piemēram, Nejaušo vakanci, Meiteni ar pūķa tetovējumu” vai Greja piecdesmit nokrāsas”.

Es lielākoties mēģinu pabeigt iesāktās grāmatas, līdzīgi kā filmas – neskatoties uz to vai tās mani joprojām interesē vai nē. Tiesa, neesmu tik dāsna, lai dotu iespēju autoram reabilitēt sevi noslēgumā – ja pirmajās 50+ lappusēs viņam tas nav izdevies, mana mīlestība un cieņa ir zaudēta un tālākā lasīšana jau notiek ieraduma pēc. Izrādās, ka kritiskais punkts lielākajai daļai lasītāju ir tieši 50-100 lpp, ja vien tie nav apņēmušies par varītēm pabeigt romānu, jo šis ir tas brīdis, kad grāmata tiek nolikta malā (lai gan, piemēram, 10,6 % ir trakoti pacietīgi, jo atvadās no grāmatas 100+ lpp apjomā, kas, manuprāt, nav tas efektīgākais sava laika patēriņš, ja nav nolūka grāmatu patiešām pabeigt).

Kad tu izlem, ka pienācis laiks nolikt grāmatu atpakaļ plauktā? Un kas kalpo tam par iemeslu?

15 komentāri

  1. Labs 😀
    Es bieži pabeidzu grāmatu līdz beigām, lai gan jau pusē esmu sapratusi, ka nebūs pozitīvas atsauksmes. Vienkārši, es naivi ceru, ka varbūt paliks labāk, varbūt beidzot parādīsies TAS, par ko visi tā sajūsminās. Reāli – nekas nemainās un nekas neparādās 😀
    Parasti par nolikšanu malā prātoju, ja ir idiotiski galvenie varoņi(kā Aņuška Piecdesmit nokrāsās), klišejisks sižets, par daudz stiepti apraksti, nesaistošs rakstības stils utt. Piemēram, šobrīd esmu nolikusi malā Tolkīna ”Hobitu”, jo vnk nevaru izturēt to rakstības stilu – mani tas ļoti garlaiko. Taču, to grāmatu izlasīšu līdz beigām, jo citādi draugs-Tolkīnfans mani noraks 😀

    Like

    1. Es iesāku ”Hobitu” kaut kad vidusskolā, bet netiku īpaši tālu. Tolaik jau cilvēki dalījās Poteristos un Tolkīnistos un es tā arī atmetu ar roku un mierīgi izlēmu palikt Potera nometnē 😀

      Like

      1. Man bija tas pats – vidusskolā jau mēģināju ”Hobitu”, bet nekas nesanāca, jo garlaikoja. Esmu Potera cilvēks no pirmās grāmatas. Tagad draugs man ir Tolkīnfans, bet es sāku lasīt ”Hobitu”, jo viņš atteicās man stāstīt, kas sagaidāms nākošajās filmās 😀 Diemžēl – nekas nav mainījies un mani joprojām garlaiko, bet šis uzmācas, ka jāpabeidz, lai mēs ”varētu par to parunāt”. Varu iedomāties, kas mums par diskusiju būs 😀

        Like

        1. Diskusija varētu būt interesanta 😀 Es neesmu noskatījusies ”Gredzenu pavēlnieka” filmas, nedz arī ”Hobita” kino versiju ar naivu cerību, ka kaut kad (pēc simts gadiem) tomēr izlasīšu tās grāmatas 🙂

          Like

  2. Man šķiet, ka es reti nolemju grāmatu nelasīt, bet, kad tā daru, tas parasti notiek ātri, pēc 10 līdz 20 lpp., jo grāmata mani kretinē vai ne drusciņas nepiesaista. Parasti tie ir kriminālromāni vai kaut kas tamlīdzīgs. Biežāk es grāmatu pārtraucu lasīt jau krietni tālāk, jo kaut kas cits novērš uzmanību (man ir paradums lasīt vairākas grāmatas paralēli), bet domāju pie tās atgriezties. Tiesa, pēc ilgstoša pārtraukuma sāku lasīt nevis no tās vietas, līdz kurai biju tikusi, bet gan no sākuma.

    Like

    1. Man arī ir līdzīgi ar to nolikšanu malā – ja nolieku grāmatu nost, visticamāk, ka otrreiz viņu rokās paņemšu pēc ilga laika un tad jau būs aizmirsies, par ko bija stāsts un būs jālasa no jauna.

      Like

  3. Es priekš sevi izdomāju formulu, ka jābeidz lasīt, ja ir drausmīgi garlaicīgi un neinteresē ne sižets, ne varoņi, ne kas tur vispār tālāk notiks. Bet tādu grāmatu negadās daudz, ja rūpīgi izvēlas lasāmo.

    Like

    1. Mani visvairāk kaitina, ja grāmatā ir garlaicīgi / muļķīgi varoņi. Ja varoņi ir gana kolorīti, tad dažreiz varu izturēt arī to, ka sižets mazliet velkas vai nekas sevišķs nenotiek. Ja varonis mani jau sākumā kaitina, stāstu manās diez vai glābs interesanti sižeta pavērsieni.
      Bet vispār jau garlaicīgi varoņi + slikts sižets viena romāna ietvaros gadās retāk. Vismaz man lielākoties nācies sastapties ar vienu vai otru, vai arī vienkārši ar to, ka nepatīk autora rakstīšanas stils.

      Like

  4. Es šādi izdarījos ar “Fifty shades of Gray”, esmu iestrēgusi 80-tajā lapaspusē un nespēju to grāmatu paņemt atakaļ rokās, šķiet murgains mēģinājums rakstīt!

    Like

    1. Kad nav, tad nav – nav ko mocīties 🙂

      Like

  5. greeneyednevertells · · Atbildēt

    Parasti cenšos grāmatas pabeigt vai arī, ja tomēr neizdodas, tad nolieku malā ar cerību, ka kādu dienu ķeršos klāt pa jaunam. Joprojām neesmu atmetusi cerību izlasīt Annas Raisas “The Vampire Lestat”, kas man plauktā stāv jau mūžību. Tāpat arī ļoti gribu pabeigt Geimena un Pračeta “The Good Omens”.
    Grāmatu ~50.lpp. pametu tad, ja tiešām, tiešām nespēju “iebraukt” tajā, kas notiek. Piemēram, Keitijas Reihsas “Bare Bones” (seriāls daudzkārt labāks) vai viens vampirgabals, kurš vēlāk izrādījās spin-off no kādas sērijas un tādēl neko nesapratu.
    Breat Īstona Elisa “Amerikāņu psihu” pametu krietni aiz 100.lpp. robežas. Pretīgs darbs.

    Like

    1. Man arī plauktā stāv nepabeigta Anna Raisa – jau vairākus gadus iesāktas ir gan ”The Vampire Lestat” gan ”Interwiev with the Vampire”, Tas bija tik sen, ka tagad atsākt lasīšanu droši vien vajadzētu no sākuma. No nesen pamestajām, kādu gadu manā plauktā putekļus klāj Frederika Beigbedera ”14.99 eiro” – par daudz žultaina manai gaumei.

      Like

  6. Ļoti sen neesmu nevienu grāmatu atstājusi neizlasītu. Tas bija kaut kāds vēsturiskais romāns, ko izdeva “Kontinents”. Nespēju izturēt tulkojumu un šausmīgi sīkumainos aprakstus un pametu šķiet vēl agri pirms 50.lpp. Pagājušā gadā gandrīz noliku malā “A Discovery of Witches”, bet beigās tomēr izrāvu cauri tā ļoti virspusēji pa diagonāli. Tā es vispār tagad esmu pasākusi darīt – ja sāk garlaikot vai nepatīk, tad lasu pa diagonāli.
    Man vēlmi likt nost raisa tie paši klasiskie iemesli – garlaicīgi/tizli personāži un vājš sižets. Vēl mani tracina pārāk sīkumaini apraksti, kas nevis ļauj sajust un iztēloties, bet uzspiež kas lasītājam jādomā un jājūt. (kurš kā izskatās, kādas ir telpas, kas tiek ēsts un vilkts mugurā, kā varonis domā, ka jāpazvana tam un tam, jo vajag pateikt to un to…. un tā vismaz vienu reizi katrā nodaļā).

    Like

    1. Man arī ļoti kaitina pārlieka sīkumainība aprakstos, tas apgrūtina lasīšanu. Man šķiet, īsta māksla ir pateikt visu par varoņa izskatu vai darbības telpu tādā veidā, ka tas nemaz neielien lasītājam acīs, vienkārši radot pareizo noskaņu, norādot virzienu.

      Like

      1. Jā. Vēl atcerējos, ka ļoti gribas grāmatu nolikt malā facepalm brīžos un, ja autora rakstības stils nepatīk.

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: