Ieva Melgalve – Mirušie nepiedod


Ieva Melgalve - Mirušie nepiedod Ievas Melgalves jaunā fantāzijas romāna ”Mirušie nepiedod” darbība noris pasaulē, kurā nozīmīgu vietu ieņem maģija. Galvenā varone Vega ir svešiniece, gandrīz vai garāmgājēja, kas pagadās nepareizajā laikā, nepareizajā vietā un kļūst par liecinieci tam, kā tiek nogalināts viens no nelielās kalnu pilsētiņas spēcīgākajiem magiem. Mēģinot atrisināt noslēpumaino slepkavību, Vega gluži nemanāmi iesaistās pilsētā notiekošajās mistērijās.

Pirmais, ko pamanīju sākot lasīt šo romānu – interesanti personāžu vārdi (piemēram, Ange, Ronada, Dārs u.c.) un ļoti patīkama, vijīga un vietām pat poētiska valoda, kas man personīgi šķiet labs iemesls, lai lasītu latviešu oriģinālliteratūru.

Runājot par pasauli un tēliem, man radās sajūta, ka šajā romānā tēli brīžiem domā un darbojas kā tiem tīk, īpaši nepūloties informēt lasītāju par saviem ieradumiem un pasaules kārtību. Sākotnēji tas nedaudz traucē, jo radītā pasaule šķiet ļoti interesanta un krāšņa un rodas vēlme uzzināt kaut ko vairāk. Lai gan romāna sižets apņēmīgi soļo detektīva virzienā, man kā lasītājai, lielāku interesi izraisīja apkārtējā vide, varoņi un viņu jūtu pasaule, ne vainīgā atrašana. Manuprāt, romāns lasāms divos līmeņos – acīmredzamajā sižetiskajā līmenī un starp rindiņām, kur apslēptas dažas patiesības, kas pabīda romānu pieaugušo fantāzijas cienītāju virzienā.

Lasot šo romānu, man nācās aizdomāties par to, ka pēdējā laikā fantāzijas un fantastikas romānos aizvien biežāk parādās dažādas saslēgumu un savienošanās teorijas. Ar to esam saskārušies gan Toma Kreicberga stāstu krājumā ”Dubultnieki”, gan Patrika Nesa ”Haosa spēles” triloģijā  un pat Džastina Kronina ”Pārejas” vampīri kopīgi pakļāvās sava vadoņa prātam.

Arī ”Mirušie nepiedod” savā ziņā pievienojas šim pulciņam, stāstot par sabiedrību, kas garīgā līmenī veido vienotā veselumā saplūdušu cilvēku masu, kuru ar magu palīdzību pārvalda karalis. Kādēļ šāda tendence? To droši vien vislabāk varēs atbildēt paši autori. Es varu tikai izteikt vienu no daudziem minējumiem – iespējams mūsu tik ļoti individualizētā sabiedrība beidzot ir nogurusi no savas vienatnes (lai neteiktu vientulības) un mēģinājumi nodibināt cilvēcisku kontaktu ar apkārtējiem kļūst aizvien nozīmīgāki?

… līdz šim es nebiju sapratusi, cik vientuļa patiesībā esmu, ja esmu viena. Cik vientulīgi ir nespēt atklāt savas jūtas un nedzert no citu jūtām. Pat sīkākais dīķis ir savienots ar citiem, bet es – es jūtos kā lietusūdens peļķe klints iedobē.

Arī Vegai nākas cīnīties ar sevi – no vienas puses, viņa nespēj palikt vienatnē, viņai izmisīgi nepieciešama saikne ar citiem, iespēja uzsūkt sevī apkārtējo emocijas. No otras puses, Vega baidās no šīm saitēm, jo vēlas saglabāt savu neatkarību, individualitāti un brīvo izvēli. Manuprāt, šis ir ļoti labs galvenās varones iekšējais konflikts, kas no manas puses būtu ieguvis vēl dažus plus punktus, ja Vega dažbrīd nešķistu tik viegli ievainojama.

Dodu 8 Tējtasītes un ceru, ka Vegas stāsts turpināsies vēl nākamajās grāmatās.

8

Advertisements

4 komentāri

  1. Labs jautājums par to kopīgo prātu. Sensenos laikos, kad rakstīju pašu pirmo melnrakstu, tur bija visādi brīnumi, starp tiem arī faijerbōli un alohomoras klons, bet ar laiku es sapratu, ka visi pārējie maģijas veidi šajā stāstā ir lieki.
    Savā ziņā Tev noteikti ir taisnība par to, ka tas ir nogurums no individuālisma un izrietošās vientulības. Tajā pašā laikā mani personiski, ļoti iespējams, ir ietekmējis darbs reklāmā un izrietošais pārsteigums par to, cik ļoti efektīva tā ir – t.i., ka mēs spējam viens otru mainīt caur emocijām. Un, ja to var izdarīt veļas pulvera reklāma, varbūt to var izdarīt arī grāmata. (Ar visām ētiskajām implikācijām, protams.)

    Like

    1. Es priecājos, ka stāstā nav nekādu fajerbōlu, man, kā lasītājai, arī tas šeit liktos lieki. Aizmirsu rakstā pieminēt – man tieši ļoti patika šī nemanāmā, nepārspīlētā maģijas klātbūtne.
      Domāju, ka grāmatas pavisam noteikti var ietekmēt savus lasītājus ar emocijām, ko tās nodod. Droši vien klusākā, neuzbāzīgākā veidā kā reklāmas, bet noteikti tik pat paliekoši.

      Like

  2. Vai jūs ieteiktu šo grāmatu draudzenei dzimšanas dienā?

    Like

    1. Ja draudzene labprāt lasa fantāzijas žanrā, domāju, ka grāmata varētu patikt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: