Pretrunīgs atvasaras kino – Adore (2013)


AdoreBaltas, smilšainas pludmales, pastkartīšu cienīgas ainavas, četri cilvēki un viena provokatīva situācija. Balstīta uz Dorisas Lesingas romānu ar nosaukumu The Grandmothers filma Adore jeb citviet sauktā Two Mothers tikusi izrādīta šī gada Sundance kinofestivālā un jau pirms laika paviesojusies arī uz lielajiem ekrāniem. Es filmu noskatījos vēl pašā septembra sākumā, mēģinot pavilkt garāku vasarīgo noskaņu, kas iestājoties rudenim, draudēja strauji izsīkt.

Lila (Naomi Watts) un Roza (Robin Wright) ir bērnības draudzenes, kas visu dzīvi pavadījušas piejūras pilsētiņā. Turpat apprecējušās, laidušas pasaulē dēlus un apglabājušas Lilas vīru. Abas varones ir bezrūpīgas un nodrošinātas sievietes, kuru problēmas sākas brīdī, kad, poētiski izsakoties, abām tik pierastajā okeāna krastā beidzot manāms saules noriets. Lilai un Rozai joprojām ir viņu draudzība, darbs, materiāli nodrošināta dzīve un Rozas gadījumā arī vīrs, taču laikam ejot kaut kā pietrūkst. Iespējams, pašrealizācijas, iespējams, piedzīvojumu, kas liktu asinīm vārīties, iespējams, vienkārši mīlestības. Tomēr šīs savādās alkas noved pie tā, ka abas sievietes ielaižas romantiskās attiecībās viena ar otras dēliem, kuri sasnieguši savu divdesmitgadnieku kārtu.

Adore noskaņa nedaudz atgādina 80. gadu filmu The Blue Lagoon, jo arī šai filmai piemīt gandrīz vai netverams jutekliskums un idilliska, taču izolēta darbības vide. Tiesa, Adore gadījumā brīžam rodas grūtības pieņemt filmas piedāvāto uzstādījumu. Piekritīsiet taču, ka dēli, kas ielaidušies attiecībās viens ar otra māti, un pusmūža sievietes, kas baidoties no novecošanas, ir gatavas to pieņemt, neliecina gluži par standarta situāciju. Ja tam pievieno faktu, ka visas šīs jezgas laikā abas sievietes un abi puiši spēj saglabāt arī savstarpēju draudzību, viens no pirmajiem vārdiem, kas nāk prātā, ir ”absurds” .

Un tomēr filma šo absurdo situāciju aizved līdz attiecīgai kulminācijai, ko ir visnotaļ interesanti vērot, neskatoties uz to, ka šādam attiecību modelim jau no paša sākuma ir grūti noticēt. Kas zina? Iespējams, atbildes, kādēļ tik grūti ticēt šādai situācijai, meklējamas katra paša morāles principos, taču tik pat iespējams, ka filmas varoņu attiecības gluži vienkārši nav izveidotas līdz galam…

Filma var lepoties ar ļoti drosmīgu tēlojumu no Naomi Watts un Robin Wright puses (kontrastā pret abiem jaunajiem dēlu lomu atveidotājiem Xavier Samuel un James Frecheville, kuri gluži vienkārši ”netur līdzi”), abām parādoties uz ekrāna ne tikai kā sievietēm ar apšaubāmiem morāles priekšstatiem, bet arī kā sievietēm ar nenogrimētām un pat uzsvērtām četrdesmitgadnieču krunciņām. Kā arī, filmai piemīt baudāma kinematogrāfija un brīnišķīgās ainavas tā vien aicina pavilkt garumā aizejošo vasaru ar līdzīgi vasarīgām notīm kino un grāmatās.

Neskatoties uz to, ka kritiķi šo filmu nav žēlojuši, iedošu Adore 8 Tējtasītes. Kaut vai par provokatīvo uzstādījumu un mēģinājumu raisīt pārdomas.

8

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: