Between the Devil and the Deep Blue Sea by April Genevieve Tucholke


Between the Devil and Deep Blue SeaSveiciens visiem nepacietīgajiem – blogs ir dzīvs un elpojošs, tomēr rudens skrējienā bija nedaudz pieklusis. Šodien mēģināšu to labot pastāstot par kādu grāmatu, ko izlasīju septembrī. Amerikāņu autores April Genevieve Tucholke debijas romānu Between the Devil and the Deep Blue Sea lasīt mani jau atkal pamudināja noformējums. Nav diez ko oriģināls iemesls, es zinu. Bet ko tu acij padarīsi – piesaistīja mani šie cakainie burti un pelēkdrūmā noskaņa tik ļoti, ka nolēmu izlasīt arī anotāciju. Tā šķita, ja ne pārāk oriģināla, tad vismaz noskaņas bagāta, tādēļ ķēros arī pie grāmatas lasīšanas, aizmirstot par skumjo patiesību, ka ne vienmēr drīkst izvēlēties lasāmvielu pēc noformējuma. Romāns domāts jauniešiem un sarakstīts paranormālās fantāzijas žanrā. Diemžēl tas arī cieš no pāris raksturīgām klišejām. Rezultātā, darbu izlasījusi, nospriedu, ka nākamajai daļai diez vai pieķeršos.

Stāsta galvenā varone Violeta kopā ar savu dvīņu brāli dzīvo kādreizējo godību zaudējušā muižā, jūras krastā. Māja ir milzīga, veca un tā vien uzprasās pēc kārtīgākas apkopes, tomēr par to jārūpējas vien diviem pusaudžiem, kuru bohēmiskie vecāki šobrīd glezno kaut kur Parīzē (nevienam gan neliekas dīvaini, ka divi nepilngadīgi tīņi dzīvo pilnīgi bez uzraudzības).

Violeta ir ļoti pieķērusies savai mirušajai vecmāmiņai (kas jaunībā arī bijusi bohēmiska dzīves veida piekritēja) un teksta gaitā tas nemitīgi tiek atgādināts, grāmatas pirmajā pusē liekot lasītājam brīnīties, kādēļ tas vispār nepieciešams. Arī pati Violeta, romāna gaitā tiek raksturota kā izglītota, bet dīvaina mākslinieku dzimtas atvase. Lai gan šis nudien nav pirmais romāns, kas mēģina radīt šādu varoni, tas šeit būtu pat ļoti labi iederējies, ja vien neradītu mākslīguma piegaršu.

Lai iegūtu papildus naudu, ar ko uzturēt veco muižu, Violeta ievieto sludinājumu, ka izīrē viesu māju. Uz to atsaucas no vaiga daiļš svešinieks tieši Violetas gados. Izskatīgs, gudrs, bagāts un, protams, noslēpumains Rivers Vests pāris dienu laikā jau ir iekarojis Violetas maigākās jūtas. Un visās labākajās tīņu romānu tradīcijās, mūsu idealizētais varonis patiesībā nav nemaz tik balts un pūkains (lai izvairītos no spoileriem, nekomentēšu, kurai supernaturālo būtņu kategorijai puisis īsti pieder), tomēr tas netraucē Violetai samērā neargumentēti ieķerties viņā līdz ausīm, ne tikai aizmirstot ar pašsaglabāšanās instinktu, bet pat neuzdodot vitāli svarīgus jautājumus brīžos, kad realitāte aiziet pa pieskari.

Un pa pieskari viss aiziet diezgan ātri. Līdz ar Rivera ierašanos mazajā pilsētiņā, sāk risināties dīvaini notikumi. Pazūd maza meitenīte, pilsētas skvērā pats no sevis nogalējas ciema dzērājs u.c. Tas viss liecina par tādu kārtīgu mistēriju, kuru diemžēl lasītājam pašam nav īsti iespējas atrisināt, jo galvenais ļaundaris beigās izlec no nekurienes.

Neskatoties uz varoņu loģikas problēmām un motivācijas trūkumiem (nu, es vienkārši nevarēju noticēt, ka normāls bērns vēsā mierā pieņem, ka draugs, mēģinot atvieglot viņa dzīvi, nogalina viņa tēvu – pat tad, ja tēvs ir bijis dzērājs), autorei ir izdevies apkārtējo vidi radīt gana dzīvu, lai lasītājs varētu to iztēloties krāsainu un pilnasinīgu. Mazi, koka mietiem apkrāvušies bērni kapos, ļauni smiekli tumšos bēniņos, briesmonis vecā tunelī, garu izsaukšana, stalta, veca muiža un sens ģimenes noslēpums – tas viss piederētos pie gotiskā romāna par kādu Between the Devil… mēģina maskēties. Tomēr romāns nedz uzdzen patiesus šermuļus, nedz arī liek sekot intensīviem iekšējiem konfliktiem starp labo un ļauno pašā cilvēkā. Tā kā šīs ir divas lietas, kuras parasti meklēju stāstos ar gotisku piešprici, šoreiz paliku bešā.

5,5 Tējtasītes par retro noskaņu un dažiem sulīgajiem aprakstiem.

5

2 komentāri

  1. Eh… liku uz šo lielākas cerības. Arī uzķēros uz vāku un anotāciju. Varbūt vismaz būs pietiekoši izklaidējoša, ja pieķeršos lasīšanai.

    Like

    1. Gluži garlaicīgi jau nebija – laiks pagāja ātri un pati lasīšana arī sanāca raita. Ja man būtu jāpasaka, kamdēļ ir vērts šo lasīt, es teiktu, ka retro atmosfēras dēļ. Visu var iztēloties gana dzīvi – kā tādā glītā, vecā filmā.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: