Spilgtas personības blāvs atainojums – jOBS (2013)


jOBSApple tēvu Stīvu Džobsu var vai nu apbrīnot, vai nicināt, tomēr tas nemaina faktu, ka kaut ko par šo harizmātisko personību ir dzirdējis ikviens. Pirms gada latviski tika iztulkota apjomīgā Valtera Aizaksona sarakstītā Stīva Džobsa biogrāfija, bet šogad kārta pienākusi filmai. Režisors Joshua Michael Stern, kas tika uzņēmies jOBS veidošanu, man bija gluži svešs, tādēļ filmu sāku skatīties bez mazākās nojausmas, ko varētu no tās sagaidīt. Nu labi, jāatzīstas, ka pašos sirds dziļumos es tomēr gaidīju labu kino – nav taču iespējams tādu interesantu personību pasniegt garlaicīgi!

Un tomēr filmas veidotājiem tas ir izdevies. Ashton Kutcher, kas šajā filmā attēlo Džobsu, nekad nav bijis manu mīļāko aktieru sarakstā, taču šoreiz es biju gatava to piedot, jo atbilstošā grima kārta bija gauži labi parūpējusies par viņa vizuālo līdzību ar attēlojamo cilvēku. Diemžēl, pie vizuālās līdzības viss arī beidzās, jo Džobsa tēls filmā neatstāja gaidīto paliekošo nospiedumu.

Filma hronoloģiski attēlo Džobsa kāpienu pa karjeras kāpnēm, sākot ar iepazīšanos ar viņa biznesa partneri Stīvu Vozniaku (Josh Gad, kurš, pretēji Kutcher tēlam, mani pārliecināja) līdz uzņēmumam garāžā, investoru piesaistei un datorimpērijai, no kuras troņa viņš tiek uz laiku gāzts, lai pēc tam atkal atgrieztos ar jaunu sparu. Filmā lieliski parādās Džobsa apmātība ar dizainu un sīkumainā vēlme visu izstrādāt līdz perfekcijai, kas tad arī kalpo kā viens no iemesliem, kādēļ apkārtējiem viņš šķiet nepanesams. Šī ir rakstura šķautne, pie kuras filmas veidotāji ir izmisīgi pieķērušies, mēģinot tai visapkārt apaudzēt arī pārējo personību. Diemžēl, tas vien nespēj nodrošināt līdzpārdzīvojumu.

Tā kā esmu izlasījusi pavisam nelielu daļiņu no Džobsa apjomīgās biogrāfijas un piefiksējusi tikai dažus datus par Apple impērijas dzimšanu, no filmas cerēju sagaidīt tiklab faktuālo informāciju, kā atmosfēru un emocionālo pārdzīvojumu. Runājot par sižeta līniju – man personīgi radās diezgan lieli iebildumi pret pārrāvumu laika līnijā (vienā brīdi Džobss piedzīvo sabrukumu, lai jau pēc pāris minūtēm pārceltos gaišā nākotnē, kā laimīgs ģimenes tēvs). Savukārt, ja runājam par noskaņu, darbības vidē gan pavīd uzkasītas frizūras, zāli smēķējoši hipiji un veci datori, tomēr atmosfēra nav tik spilgta, lai paliktu atmiņā arī pēc filmas noskatīšanās.

Kopumā samērā viduvēja filma, kurai pietrūkst drāmas un košuma, tādēļ došu vien 5,5 Tējtasītes. Cerams, ka runas par The Social Network un The Newsroom scenārista Aaron Sorkin darbu pie citas Džobsa filmas vainagosies panākumiem, un pie skatītājiem drīzumā nonāks kaut nedaudz labāks mēģinājums portretēt šo neparasto personību.

5

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: