Viljams Brūss Kamerons – Ziemassvētku suņi


Ziemassvētku suņiViljama Brūsa Kamerona grāmata ”Ziemassvētku suņi” ar visnotaļ mīlīgo vāka noformējumu nonāca pie manis īstajā brīdī – pašā pirmssvētku laikā, kad, aiz loga valdošais, drūmums solījās nospiest pie zemes jau tā vāro Ziemassvētku garu. Anotācija par kucēnu pilno groziņu, mani pārliecināja, ka šai grāmatai noteikti jāuzlabo mans Grinča noskaņojums un es nekļūdījos. Šī ir viegla, mīļa un svētkiem atbilstoša lasāmviela.

Viljams Brūss Kamerons iepriekš ir sarakstījis arī citas ”suņu grāmatas” – ”Suņa dzīves jēgu” un ”Suņa Ceļojumu”, kuras gan manu plauktu nerotā, jo es apzināti izvairos no grāmatām, kur kaut uz brīdi lasāmi skumji notikumi ar dzīvniekiem. Laicīgi noskaidrojusi, ka ”Ziemassvētku suņi” iztiek bez sirds plosīšanas, droši ķēros klāt grāmatas lasīšanai.

Romāna galveno varoni Džošu ir pametusi draudzene. Viņa vecākiem un māsai ir pašiem savas jaunās ģimenes, tikai Džošs turpina vientulīgu dzīvi savā kalnu namiņā, attālināti izstrādājot aplikāciju dizainu un skumstot par zaudēto mīlestību. Kādu dienu pie viņa ierodas kaimiņš Raiens ar suni, kas Džošam obligāti jāpieskatot, kamēr pats Raeins atradīšoties ārvalstīs. Sākotnēji gan Džošs atrunājas, jo nekad iepriekš nav rūpējies par dzīvnieku, tomēr ieraudzījis Lūsijas skumjās acis, padodas. Tiesa, Lūsija nav viena. Suņu meitene ir gaidībās un pavisam drīz Džošam nākas gatavoties suņu dzemdībām…

Līdz ar kucēniem, Džoša dzīvē ienāk arī īstā un vienīgā – Kerija. Jaunā sieviete ir dzīvnieku patversmes darbiniece, kas Džošu atbalsta laikā, kad viņa māja ir pilna ar pūkainiem kustoņiem, par kuru kopšanu vīrietim nav ne nojausmas. Notikums pēc notikuma un drīz vien kļūst skaidrs, kur abu attiecībām būs jāiestūrē. Galu galā, šī taču ir Ziemassvētku un laimīgu beigu grāmata.

Autoram ir izdevies patiešām dzīvi atainot gan suņu ķermeņa valodu, gan to attiecības ar cilvēkiem. Džoša suņi ir īsti un grāmatas lappusēs atdzīvojas, liekot jebkuram suņumīlim paskatīties arī uz savu mājas mīluli un piekrītoši pamāt ar galvu. Lasot, prātā veiksmīgi izveidojas bilde ar mazajiem kūleņojošajiem kustoņiem un Lūsijas uzticīgo skatienu, teju kā skatoties kādu sevišķi piemīlīgu Youtube video. Runājot par cilvēkiem, Kerija un Džošs šajā stāsta ieņem centrālo lomu, tomēr viņu attiecību stāsts un psiholoģiskie portreti nav tik spēcīgi, lai kļūtu par galveno iemeslu, kādēļ lasīt šo romānu. Tiesa, ir Ziemassvētki, kad mīlestības brīnumu gaida visas vientuļās sirdis, tādēļ šai pūdercukura kārtiņai, kaut romāna ietvaros, patiesībā nav ne vainas.

”Ziemassvētku suņi” noteikti patiks suņu saimniekiem un dzīvnieku mīļotājiem. Lasot šo romānu, aizdomājos, ka sirsnība ar kādu autors pievēršas dzīvniekiem ir tik pāri plūstoša, ka Ziemassvētku suņi” varētu būt varen laba grāmata, ko lasīt priekšā arī mazajiem lasītājiem.

Lai pūkaini Ziemassvētki!

Advertisements

2 komentāri

  1. Grāmata pēc Tava apraksta ieinteresēja! 🙂 Gribas kādu lasāmvielu saistībā ar Ziemassvētkiem.

    Like

    1. Šī ir tāda Ziemassvētku mīļgrāmata. Cerams, ka patiks 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: