Notraušot putekļus no pirmatnīgā zārka jeb Annas Raisas ”Intervija ar vampīru”


Anna Raisa - Intervija ar vampīruAmerikāņu rakstnieces Annas Raisas 1976. gadā izdotā romāna ”Intervija ar vampīru” tulkojuma neesamība latviešu valoda mani mulsināja vēl vidusskolas gados, kad izmeklējusies visās bibliotēkās sapratu, ka latvju mēlē šo gotisko brīnumdarbu atrast neizdosies. Tādēļ jo lielāks bija mans prieks, pēc gadiem ilgām cerībām uzzinot, ka Zvaigzne ABC beidzot izdevusi grāmatas tulkojumu.

Ja esiet redzējuši 1994. gadā uzņemto Nīla Džordana filmu ”Intervija ar vampīru” ar Bredu Pitu, Tomu Krūzu un Antonio Banderasu galvenajās lomās, diez vai, lasot šo romānu, jūs uzzināsiet kaut ko jaunu (grāmata un filma ir pārsteidzoši draudzīgas), tomēr pašu procesu izbaudīt noteikti izdosies. Jāpiekrīt vien slavinošajam sauklim uz grāmatas vāka – šī patiešām ir barokāli krāšņa proza.

Gadsimti mainās, morāle paliek

”Intervija ar vampīru” ir viena no tām grāmatām, kas īpaši nepakļaujas plašam sižeta izklāstam, jo lielākā vērtība ir apslēpta tieši filosofiskajos eksistences jēgas meklēšanas ūdeņos, kuros visa stāsta garumā, peldas galvenais varonis – vampīrs Luijs. Protams, krāsainības labad var pieminēt Lestatu – izmisušu nemirstīgo bez morāles principiem, Klaudiju – asinssūcēju, kas iesprostota bērna ķermenī, Armandu, kas meklē glābiņu pats no savas ļaunprātības u.c. Tomēr pat atklājot šos faktus, nepastāv tā sauktais spoileru risks. Romāns ir garš, detalizēts un pārdomas rosinošs, ļaujot notikumiem slēpties pašu varoņu ēnās. Un sākas tas pavisam vienkārši – ar kāda žurnālista un vampīra interviju.

Interview with the Vampire

Attēlā: kadrs no filmas ”Intervija ar vampīru”

”Intervija ar vampīru” rindojas vēsturisko sacerējumu plauktiņā. Galvenā varoņa Luija gaitām varam sekot cauri gadu simteņiem, sākot jau no cakainā 18. gadsimta, kuru pārtikušais augstmanis pavada Luiziānā. Romāna gaitā kļūstam par lieciniekiem tam, kā mūsu varonis noņemas ar morāles dilemmām, izvērtējot pats savu cilvēcību, nogalē vai apžēlo mirstīgos, asinskāres vadīts, gandrīz noslepkavo bērnu, kas vēlāk kļūst par vampīru un ieņem tiklab viņa meitas, kā mīļotās sievietes lomu, cīnās ar sava radītāja neganto raksturu, apceļo mitoloģisko vampīrdzimteni, satiekas ar prominentu franču vampīru kopienu un, galu galā, apstiprina filosofiju, par kuru pats jau no sākta gala ir bijis pārliecināts, tikai nav vēlējies atzīt…

Vampīru māte – Anna Raisa

Domājot par romāna vēstījumu, nereti rodas interese arī par tā pirmsākumiem. Un tas nav nekāds noslēpums, ka bieži vien paša autora pārdzīvojumi ietekmē arī sarakstīto materiālu. To var attiecināt arī uz ”Interviju ar vampīru”, kas sākotnēji bijis tikai 30 lappušu garš, no intervētāja perspektīvas sarakstīts, stāsts. Par romānu šis darbs kļuvis tikai pēc dažiem gadiem, kad pašas Raisas dzīvi satricinājusi traģēdija – ar leikēmiju mirusi viņas sešgadīgā meitiņa (starp citu, tieši tas iedvesmojis Klaudijas tēla radīšanu). Kā pati autore atzinusi intervijās, romāns tapis vienā elpas vilcienā, piecu nedēļu laikā un tajā lasāmas visas rakstnieces tā brīža ‘’apsēstības’’. Gan atkarības problēmas (pēc meitas nāves, rakstniece kopā ar vīru iestigusi alkoholismā), gan reliģijas jautājumi (pēc traģēdijas Raisa-pārliecināta katoliete zaudējusi ticību Dievam), un pat Ņuorleāna, kurā autore nodzīvojusi ilgus gadus – tas viss kopā veido ”Intervijas ar vampīru” esenci.

 Ārā no putekļainā zārka!

Patiesībā jau runāšana par vampīru literatūru sanāk tāda mazliet otrāda – nevis no pamatiem, bet gan visai paplūkātās virskārtas. Pirms dažiem gadiem mūsu supernaturāli vēl panaivo pasaulīti pāršalca vampīru bums, pateicoties tieši popkultūrā izvilktajai ”Krēslas” sāgai un citiem līdziniekiem, kas no apputējušiem zārkiem stūma laukā savus rūpīgi slēptos vampīrus. Tā plašākas publikas mīlestību iekaroja, piemēram The Southern Vampire Mysteries sērija (kuras saknes patiesībā meklējamas jau pirms ”Krēslas”) vai pusaudžu auditorijai domātā Vampire Diaries sērija, (arī dzimusi pirms ”Krēslas”) un citi līdzīgi darbi, kas klusiņām vien ”iefiltrēja” vampīrus parastajā ikdienā. Un tā šie pievilcīgie mošķi arī palika mūsu grāmatu plauktos un televīzijas ekrānos (starp citu, arī šogad uz kino ekrāniem nonāks jauna vampīrfilma, kas jau atkal balstīta romāna motīvos – Vampire Academy).

Vampīru tumšās acis, perfektā āriene, hipnotiskās spējas un pārcilvēciskais spēks mūsdienu sabiedrībā ir iemantojis vairāk vai mazāk seksa simbolu oreolu. Sliktie zēni un sliktās meitenes vienmēr ir bijuši modē un vampīri šajā ziņā paliek nepārspēti. Tomēr daudzi aizmirst, ka tieši Annas Raisas romāni bija vieni no pirmajiem, kas pavēra plašāk cilvēcisko vampīru durtiņas. Šeit gan gribētos piebilst, ka atšķirības starp mūsdienu vampīriem un Raisas izlolotajiem, ir lielākas kā sākotnēji varētu šķist.

queen_of_the_damned

Attēlā: kadrs no filmas ”Nolādēto karaliene”

Raisas vampīri ir romantizēti melanholiķi, apveltīti ar mūžīgu iekšējo konfliktu, nemitīgiem dzīves jēgas meklējumiem un mīlestības alkām pāri laikam un cilvēcībai. To visu, protams, var ”pievilkt” arī mūsdienu asinssūcējiem, tomēr jau mazliet atšķaidītākā līmenī. ”Intervija ar vampīru” ir plūstošs, filosofisks, gotisku detaļu pilns romāns, kas asiņu dzeršanu un dekoratīvu plivināšanos melnos mēteļos nepadara par pašmērķi, bet gan organisku dzīves sastāvdaļu. Citiem vārdiem sakot, klišejas, kuras mēs saskatām mūsdienu vampīru popkultūrā, šī darba ietvaros ir nevis klišejas, bet gan elegantā manierē pasniegtas pirmidejas.

”Intervija ar vampīru” beidzas tieši tā, kā tai būtu jābeidzas, lai atstātu labvēlīgu augsni nākamajām sērijas grāmatām, bet tai pat laikā arī veiksmīgi atrisinātu Luija stāstu. Man, kā lasītājai un vampīru cienītājai, atliek vien cerēt, ka sagaidīsim tulkojumus arī nākamajām ”Vampīru hronikām”. Gribētos ticēt, ka Lestata – rokzvaigznes piedzīvojumi, kas tikuši aprakstīti hroniku otrajā daļā The Vampire Lestat, pamodinās arī tos, kas mazliet iesnaudās, lasot par Luija dzīves ceļa meklējumiem. Dodu 9 Tējtasītes un gaidu, kad varēšu ”iecirst zobus” jau nākamajā hroniku daļā.

9

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: