Atskats uz 2013. gada spilgtākajiem mūzikas albumiem


Katru gadu mums ar draugiem ir tradīcija – mēs ejam uz pirti… Ok, nepareizais iesākums 🙂 . Katru gadu man ir tradīcija – es apkopoju iepriekšējā gadā noklausīto mūziku un iemūžinu to blogā. Arī šis gads nav izņēmums, taču lai padarītu šo procesu interesantāku un, iespējams, uzzinātu arī ko jaunu, pirms mēneša lūdzu Tējtasītes lasītājus piedalīties muzikālā aptaujā un kopīgi noskaidrot 2013. gada labākos mūzikas albumus. Liels paldies balsotājiem un mūzikas ieteicējiem. Nu ir pienācis laiks arī paziņot rezultātus.

Lasītāja topa sesto vietu ieņem vairāki albumi. Katrs no tiem saņēmis pa vienai balsij un pēdēji trīs no šiem albumiem ir Tējtasītes lasītāju ieteikti.

  • Birdy – Fire Within
  • Him – Tears Of Tape
  • Pilowfight – Pilowfight
  • Diane Birch – Speak A Little Louder,
  • Oathbreaker – Eros|Anteros
  • One Republic – Native

Topa piektajā vietā ar vienādu balsu skaitu ir ierindojušies divi, muzikāli diezgan pretēji, tomēr, manuprāt, labi albumi:

  • Avicii – True
  • Placebo – Loud Like Love

Savukārt ceturtās vietas ieguvēji ir pēc skaita trīs:

  • Depeche Mode – Delta Machine,
  • Editors – Weight Of Your Love,
  • MGMT – MGMT

Pirms ķerties pie uzvarētājiem, jāpiebilst, ka jau atkal varu priecāties par savu un bloga lasītāju līdzīgo muzikālo gaumi – arī es savas balsis atdotu tieši par šiem trijiem izpildītājiem. Un tātad – godpilno trešo vietu labāko albumu topā ieņem elegantais duets Hurts ar albumu Exile. Otrās vietas ieguvēja Lorde un albums Pure Heroine zaudēja pirmajai vietai, tikai ar vienas balss starpību, līdz ar to, par topa uzvarētāju padarot Arctic Monkeys – AM, kas tad arī ir Tējtasītes lasītāju 2013. gada mīļākais albums.

Muzikāli applausi uzvarētājiem, taču es vēl gribu mazliet paturpināt… Tā kā par visiem dzirdētājiem albumiem uzrakstīt Tējtasītē, man pagājušajā gadā tā arī nav izdevies, bet sakāmais ir sakrājies, nolēmu šo ierakstu izvērst mazliet garāku un pierakstīt arī pa kādam komentāram, tāpat kā to darīju, veidojot rakstu par 2012. gada spilgtākajiem albumiem. Arī šoreiz pie katra albuma esmu minējusi improvizētu nomināciju, kā arī vienu favorītdziesmu. Zem katra albuma attēla slēpjas saite uz rakstu par konkrēto albumu, ja esmu par to blogā jau rakstījusi.

Him - Tears On TapeSākšu ar gada vilšanos. Lai gan mēģināju klausīties somu mīlas metālistu HIM astoto studijas albumu Tears On Tape vairākas reizes un dažādos gadalaikos, viss, ko es guvu, bija pārliecība, ka atgūt tādu skaņu, kāda tā bija grupas ziedu laikos diez vai vairs izdosies. Joprojām klātesoša ir nelaimīga mīlestība, Villes Vallo  īpatnējais balss tembrs un labi daudz ģitāru. Tomēr trūkst izteiktu līderdziesmu, kas būtu atcerēšanās vērtas. Veco melanholiju var mēģināt noķert ar dziesmu W.L.S.T.D.

Editors - The_Weight_of_Your_LoveBritu alternatīvais roks grupas Editors izpildījmā vainagojies ar, manuprāt, gada patīkamāko pārsteigumu. Neskatoties uz to, ka kritiķi The Weight of Your Love debesīs necēla, albumā, manuprāt, atrodamas dažas melnas pērlītes. Melnas, jo šis albums padevies tāds nedaudz gotisks. Dziesmas par šķiršanos un nesatikšanos ir enerģētiski piesātinātas un labi nospēlē uz klausītāja emocijām, turklāt tas viss tiek darīts patīkami dūmakainā noskaņā. Mana klausāmdziesma – The Phone Book. Mazliet folka un mazliet skumju.

Pilowfight - Pilowfight 2013Katru gadu gadās kāda grupa, ko gribas likt ”gada atklājums” kategorijā. Šoreiz tas ir dziedātājas Emily Wells un hiphopa producenta Dan The Automator kopējais projekts ar nosaukumu Pillow Fight. Albums ar tādu pašu nosaukumu ir visnotaļ viengabalains, neskatoties uz to, ka tajā izmantotie muzikālie elementi ir ļoti dažādi. Kad rakstīju šī diska apskatu, nosaucu to par ”albumu ar attieksmi”. No šiem vārdiem neatsakos un iesaku noklausīties dziesmu Get Your Shit Together.

Vnv Nation - TransnationalNo atklājumiem dodamies pie pārbaudītām vērtībām. Angļu/īru industriāļiem VNV Nation allaž ir bijusi īpaša vieta manā mūzikas plauktā. Grupa ļoti prasmīgi izmanto filosofiskas un jēgpilnas lirikas ar citkārt mierinošiem, citkārt agresīviem ritmiem, ar mērķi vai nu mierināt vai, gluži pretēji, uzlādēt. Transnational ir šo sintpopa pārstāvju devītais studijas albums un arī mans 2013. gada labākais elektronikas albums. Īpaši izceļamais skaņdarbs, šķiet, būtu Retaliate.

Avicii_-_True_(Album)

Gada labākā deju mūzikas albuma titula īpašnieks visticamāk nevienu nepārsteigs. Zviedru dīdžeja Avicii hīts Wake Me Up pagājušogad bija dzirdams ik uz soļa, iepazīstinot aizvien plašāku publiku ar viņa daiļradi. Liels bija mans prieks un pārsteigums, noklausoties albumu True, un saprotot, ka arī pārējās albuma dziesmas šūpojas uz tā paša enerģiskā, pozitīvā un jāsaka, ka arī salīdzinoši svaigā vilņa. Viens no maniem albuma favorītiem- Addicted To You, lai gan atkārtotas klausīšanās vērtas šķiet gandrīz visas.

PLACEBO_LOUD-LIKE-LOVEGada atgriešanās. Placebo – Loud Like Love. Šis trio joprojām ir dzīvs un spēlējošs. Pēc sešiem lieliskiem albumiem, varētu domāt, ka puiši ir mazliet paguruši. Un tāds iespaids rodas arī noklausoties jaunāko veikumu. Agrākā sāpe kļuvusi tāla un blāva. Mākslīgi radīšanas mēģinājumi šim albumam paņēmuši nost daļu burvības. Tomēr ir Placebo – mana visu laiku mīļākā muzikālā apvienība, tādēļ pievēršu acis un priecāšos kaut vai par to, ka viņi joprojām izdod albumus un brauc koncertos. Albuma lielākais prieks – Bosco.

Hurts - ExileNo veterāniem, pie salīdzinošiem jaunpienācējiem. Nominācija – gada labākais popa albums. Mančestras duetam Hurts var pārmest daudz ko, taču ne stila trūkumu. Ar apskaužamu pārliecību, savu glancēto stilu puiši, turpina piekopt arī albuma Exile ietvaros. Disks joprojām piesātināts ar lērumu lipīgu skaņdarbu, kas ietilpst jau labi zināmajā drūmā popa kategorijā. Lirikas joprojām draudīgi svārstās uz banalitātes robežas, taču pāri nekāpj, un arī Teo Hačkrafta balss joprojām skan labi. Favorīts – Blind.

Birdy - Fire WithinŠoreiz man bija ļoti viegli izvēlēties gada noskaņas albumu. Par jauno indī popa izpildītāju Birdy es allaž atceros rudeņos, jo viņas melanholiskā noskaņu mūzika perfekti iever šī gadalaika skaistākās īpašības – gan saulainas pēcpusdienas lauku mājās, gan miglainus rītus pilsētas dzīvokļos. Arī albums Fire Within nav izņēmums. Pēc kārtas otrais dziedātājas disks, manās ausīs, pamanījās pārspēt viņas 2011. gada debiju. Manuprāt, viena no spilgtākajām albuma kompozīcijām padevusies No Angel.

Pure2013. gada debijas gods viennozīmīgi pieder jaunzēlandiešu dziedātājai Lorde un viņas albumam Pure Heroine. Gados jaunā mūziķe paguvusi viesoties arī Grammy mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā, kurā guva atzinību kategorijās ”best pop solo performance” un ”song on the year”. Flegmatiskā balss, emocionālais izpildījums un lirikas, kas lidinās pāris mākoņus augstāk par ierastajiem lauzto siržu tekstiem, veido Pure Heroine par vienu sasodīti klausāmu albumu. Albuma odziņa – Buzzcut Season.

Arctic Monkeys - AMGada labākā rokmūzikas albuma izvēlēšanās manā galvā neraisīja nekādas diskusijas vai pārdomas. Laikam jau tas ir rādītājs, ja noklausoties visu albumu, nevari atrast nevienu neiederīgu dziesmu. Britu indī rokeri Arctic Monkeys ar savu lielisko albumu AM, pamanījušies ne tikai labi nopelnīt (šis bijis viens no komerciāli veiksmīgākajiem grupas albumiem) savākt prāvu kaudzīti ar slavinošiem kritiķu izteicieniem un nominācijām, bet arī gūt lielu fanu atsaucību. Šeit vairāk nav ko piebilst – vienkārši jānoklausās. Sākot no Why’d You Call Me Only When You’re High?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: