Grāmatu kripatas (janvāris-marts)


Kas ir grāmatu kripatas? Tās ir pavisam nelielas rindkopiņas par grāmatām, kuras citādi paliktu skumji iestumtas plaukta tumšākajos nostūros, jo laika trūkuma dēļ tā arī nepiedzīvotu savu iespēju pagozēties bloga gaismā. Citiem vārdiem sakot, šis ieraksts veltīts grāmatām, kuras esmu izlasījusi gada pirmajā ceturksnī, bet par kurām Tējtasītē nav parādījies neviens raksta galiņš.

Tā kā manas studijas šobrīd ir cieši saistītas ar plašu, dažādas literatūras patēriņu, brīvprātīgā piespiedu kārtā sanācis izlasīt arī grāmatas, kurām citkārt, iespējams, paietu garām. Šoreiz manas grāmatu kripatas ietver latviešu literatūru, stāstus, kādu klasisku vērtību un pat audio grāmatu. Ja mans obligātās daiļliteratūras saraksts ar laiku nesaruks, iespējams, šis kripatu pasākums pat varētu izvērsties par rakstu sēriju…

Papildus informācijai pie katras grāmatas, saite uz Goodreads.

Kurts Vonnegūts - Lopkautuve Nr 5Kurta Vonnegūta slaveno darbu Lopkautuve Nr. 5 lasīju brīvprātīgā piespiedu kārtā. Šis romāns bija patrāpījies kā lasāmgabals postmodernisma literatūras kursā. Tā kā šī bija mana pirmā sastapšanās ar Vonnegūtu, (jā, jau aizgāju stūrīti nokaunēties) īsti nezināju, ko gaidīt. Grāmatas par karu, kā jau vairākkārt esmu rakstījusi, gluži vienkārši nav mana tējas tase. Taču tas neliedza man prieku par šī romāna garšīgo valodu, neierasti saraustīto laika līniju, kas pārsteidzošā kārtā tomēr veido absolūti vienotu un loģisku veselumu, kā arī par neatsveramo melno humoru un ironiju.

Koka nama ļaudisOsvalds ZebrisKoka nama ļaudis. Grāmata nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, kā arī saņēmusi obligātās literatūras statusu vienā no maniem studiju kursiem. Sākot lasīt, biju cerējusi sagaidīt ko līdzīgu Mariamas Petrosjanas romānam Nams, kurā… Arī Koka nama ļaudīs ir iecepta ideja par visuredzošu māju, šķipsniņa maģiskā reālisma un vēl kāds nieks mistērijas. Noskaņu guvu, taču vēl reizi apstiprināju seno patiesību, ka ne visi literārie darbi domāti visiem lasītājiem.

The Power Of HabitThe Power of Habit: Why We Do What We Do in Life and Business by Charles Duhigg. Šī ir grāmata, ko lasīju pēc savas iniciatīvas un gandrīz gada garumā. Patiesībā jau klausījos, jo šis interesantais non-fiction izrādījās ļoti saistošs pastaigu kompanjons audio formātā. Pilns ar pētījumiem un teorijām, par to, kādēļ cilvēks ir tāds sasodīts ieradumu dzīvnieks. Šo iesaku tiem, kuriem tuva psiholoģija un socioloģija. Kā arī tiem, kuri labprāt izprastu, kādēļ nekādi nesanāk atbrīvoties no kāda ieraduma (ne obligāti kaitīga). Lai gan grāmata ir dzeltena, vismaz man tā nešķita ”dzeltena”.

Smarther than you think

Grāmatu Smarter Than You Think: How Technology is Changing Our Minds for the Better sarakstījis tehnoloģiju žurnālists Clive Thompson, (publicējies tādos medijos kā The Washington Post un The Wired.) Lielisks non-fiction tiem, kurus interesē jaunās tehnoloģijas un to atstātais iespaids uz sabiedrību. Autors skatās uz notiekošo caur visai pozitīvu prizmu, tādēļ lasīšanas gaitā ar viņu droši var arī strīdēties (izklāstītie fakti, manuprāt, ir pietiekami pārliecinoši, un pārējais ir tikai interpretācijas jautājums). Ceru reiz saņemties arī plašākam bloga ierakstam par šo grāmatu, jo tā noteikti būtu to pelnījusi.

PrintKristīne Želve Meitene, kas nogrieza man matus. Par šo stāstu krājumu biju dzirdējusi daudz labu vārdu un pat salīdzinājumu ar Jāņa Joņeva izloloto Jelgavu 94 tikai no sievietes skatu punkta. Gluži tik pamatīgu devu deviņdesmito gadu šarma kā Joņeva romānā neguvu, taču arī tukšā prom neaizgāju. Šie nelielie stāsti ir asprātīgi un viegli uztverami, lasās ātri un daži pamanās arī iesēsties atmiņā uz palikšanu. Gribētos pat sacīt, ka šis ir tāds patīkami nepretenciozs, un šķietami personisks stāstu krājums.

Nopietnie nolūkiNila Saksa stāstu krājums Nopietnie nolūki mani pārsteidza nesagatavotu. Jāsaka godīgi – dzīvas, kustīgas un brīžiem neglītas vai pat groteskas ainas prātu nepamet arī labu brīdi pēc šī krājuma izlasīšanas. Jautājumu par to, vai šokējošās ainas veidotas vairāk pašmērķīgi, vai arī stāstos tomēr ir ko ”rakt”, atstāšu literatūrzinātnieku rokas. No savas puses varu vien piebilst, ka dažas no stāstā sastopamajām psiholoģiskajām niansēm šķita tīri efektīgas par spīti tam, ka ietītas melni spīdīgā dāvanu papīrā. Šerpa proza, par lietām, par kurām parasti negribas runāt.

Starp citu, ne gads nepagāja, un beidzot arī es esmu sakārtojusi savu grāmatu bingo : )

2 komentāri

  1. Interesanti, kas “Koka nama ļaudīs” ir tāds, ka to liek kā obligāto literatūru? Forši, ka tev Želve patika.

    Like

    1. ”Koka nama ļaudis” bija jālasa kursā, kurā apspriežam šī brīža aktuālās lietas latviešu literatūrā. Pieļauju, ka obligātā, jo grāmata vēl skaitās jauna, un bija nominēta arī Literatūras gada balvai.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: