Sieviete, kā izmirstoša parādība – ”Archetype” by M. D. Waters


Archetype by M. D. WatersKas notiek, ja viegla zinātniskā fantastika satiekas ar tik pat vieglu romanci? Rodas amerikāņu autores M. D. Vatersas (M. D. Waters) debijas romāns Archetype. Šo, pirms pāris mēnešiem izdoto, romānu nolēmu lasīt, jo biju sailgojusies pēc vecās, labās zinātniskās fantastikas, taču nebiju gatava investēt spēkus šī žanra ”smagā gala” grāmatās.

Darba sākumā mēs iepazīstamies ar Emmu – jaunu sievieti, kas pēc negadījuma atmostas slimnīcā, zaudējusi atmiņu. Viņai līdzās ir gādīgs vīrs, stingrs ārsts, kā arī medicīniskais personāls, kura sastāvā ir tikai vīrieši. Tas sākotnēji varētu likties pārsteidzoši, taču izrādās, ka romāna darbība norisinās tālā nākotnē, kad sievietes tiek uzskatītas teju par izmirstošu parādību. Pateicoties kādai mistiskai kaitei, ļoti neliela daļa sieviešu ir spējīgas radīt pēcnācējus. Protams, no šī nepatīkamā fakta izriet arī citi nepatīkami fakti. Piemēram, tas, ka auglīgu partneri atļauties spēj tikai turīgie vīrieši un potenciālās sievas tiek turētas ne visai omulīgās nometnēs…

Atmiņu zaudējusī galvenā varone, tāpat kā lasītājs, par šo kārtību neko nenojauš. Viss, ko Emma var darīt, ir ticēt uz vārda savam izskatīgajam, bagātajam un mīlošajam vīram. Taču klusa balss Emmas galvā, brīdina viņu  to nedarīt. Vēl vairāk, šī balss ik pa brīdim piegādā Emmai dīvainas atmiņas, kurās viņas vīrs ir gluži cits vīrietis. Ar laiku atklājas, ka Emmai par godu radītā, drošā un ierobežojošā, pasaulīte ir krietni vien trauslāka, kā tas sākotnēji varētu šķist. Izrādās, ka pastāv arī pretošanās kustība, kas mēģina sagraut netaisno sistēmu. Ja nu arī Emma kādreiz ir bijusi daļa no tās?

Romānā sastopamies ar teleportāciju, cilvēku klonēšanu, hologrammām, attīstītu zinātni un citiem jau sagaidāmiem elementiem grāmatai, kurai piekarināta birka ”zinātniskā fantastika”. Tiesa, manās acīs šie sīkumi tā arī nespēja radīt pilnasinīgu pasaules kopainu, neskatoties uz patiešām intriģējošo pieteikumu. Vide, kurā Emma uzturas ir ļoti ierobežota, un alkas pēc plašākas telpas un plašākām zināšanām par notiekošo, lasītāju nepamet visa romāna gaitā.

Lasot šo romānu, man radās sajūta, ka autore mēģinājusi stāstā iepīt mazliet vairāk, kā patiesībā būtu nepieciešams, un kaut kur pa ceļam ir pazudis galvenais fokuss, kam būtu jāveido šī romāna identitāte. Sāku lasīt šo darbu ar tehnoloģiska trillera gaidām, pa vidu pārslēdzos uz mīlas trīsstūri (ar kaitinoši vīrieš-atkarīgu galveno varoni), lai beigu galā nonāktu pie interesanta, taču jau nedaudz sagaidāma pavērsiena, kam jāaizsāk grāmatu sērija.

Lielākais mīnuss? Salīdzinoši vāja galvenā varone un pārāk liels fokuss uz viņas iekšējo pasauli, tā vietā, lai pievērstos ārējai (tas gan ir gaumes jautājums). Lielākais pluss? Spēcīga distopiskās pasaules ideja, īpaši, ņemot vērā, ka šis ir autores pirmais romāns.

6

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: